Rīgas apgabaltiesa noraidījusi lūgumu atsākt tiesas izmeklēšanu, lai iegūtu precīzu informāciju par arestēto mantu; pasludinājusi tiesu debates par slēgtām un piešķīrusi tiesības teikt repliku prokuroram un aizstāvjiem - katram pa vienai tiesas dienai.
Pirmdien Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis noslēdza savu debašu runu ar lūgumu atsākt tiesas izmeklēšanu, lai noskaidrotu jautājumus, kuri “saistīti ar arestēto mantu un mantas aresta norisi, mantas stāvokli un atrašanās vietu, kā arī citiem būtiskiem apstākļiem, bez kuru noskaidrošanas nav iespējams izlemt mantiskos jautājumus kriminālprocesā un nodrošināt taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.”
Advokāts atgādinājis, ka lietas iztiesāšana tuvojas noslēgumam un “tiesai, rakstot spriedumu, nāksies risināt mantiskos jautājumus.”
Taču, pēc M.Gruduļa teiktā, tas būs neiespējami, jo lietā atrodas procesuāli nederīgs 2007. gada 17. decembra lēmums par aresta uzlikšanu mantai, kā arī procesuāli nederīgi 2007. gada 19. decembra un 21. decembra protokoli par aresta uzlikšanu mantai. “Arests tika uzlikts uz ārvalstu kompāniju akcijām un patiesā labuma guvējiem, kuras neatradās Latvijas Republikas jurisdikcijā, bet tiesiskās palīdzības lūgumi par aresta uzlikšanas mantai izpildi nekad ārvalstīm netika sūtīti, ar ko tika būtiski pārkāptas procesuālās tiesību normas. Turklāt, nekāda manta Rudolfam Meroni fiziski nebija nodota, prokurori pat nebija pārliecinājušies, ka šāda manta vispār eksistē, jo tā nebija nekad procesuāli apskatīta,” lūgumā norādījis advokāts.
M.Grudulis arī uzsvēris, ka, uzliekot arestu akcijām, prokurori nav redzējuši pat akciju gaismas kopijas. Tās viņiem nosūtītas tikai pēc sešiem mēnešiem, pēc aresta uzlikšanas 2008. gada 1. jūlijā. Arī A. Lemberga apsūdzības pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzības celtas, neredzot akcijas un nepārliecinoties par to esamību, pat nerunājot par to kam šīs akcijas patiesībā pieder - A. Lembergam vai kādam citam.
Advokāts lūgumā atgādinājis, ka aizstāvība un citi procesa dalībnieki vairākkārt ziņojuši tiesai, ka lēmums par aresta uzlikšanu mantai un protokoli par aresta uzlikšanu mantai ir nelikumīgi, jo nav nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi par aresta uzlikšanu mantai izpildi ārvalstīs. “Vienmēr, kad aizstāvība iesniedza tiesai lūgumus pārbaudīt arestētas mantas stāvokli, prokurori tam aktīvi pretojās un tiesa, piekrītot prokuroru viedoklim, visus aizstāvības lūgumus noraidīja,” uzsvēris advokāts.
M.Grudulis lūgumā skaidrojis, ka kriminālprocesa virzītājs prokurors Juris Juriss darījis visu iespējamo, lai padarītu neskaidru jautājumu par to, vai lietā ir dokumentu kopijas vai oriģināli. Tādējādi aizstāvībai liegtas tiesības pieteikt lūgumus par daudzu dokumentu pārbaudi.
Pēc M.Gruduļa lūgumā paustā, no krimināllietas materiāliem izriet, ka Ģenerālprokuratūra vai nu nesaprot, vai arī apzināti pārkāpj Kriminālprocesa likuma 3. pantu, kas nosaka Kriminālprocesa likuma spēku telpā. Tas nozīmē, ka nedrīkst Latvijas Republikas teritorijā uzlikt arestu kompāniju akcijām, kas neatrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā, lēmumu par arestu nelegalizējot attiecīgajā valstī.
“Prokurori, it kā nododot procesuāli nenostiprināto mantu, kura aresta uzlikšanas brīdi neatradās Latvijas Republikas teritorijā, R. Meroni, nepārliecinoties par mantas eksistēšanu un faktisko stāvokli, nekad neredzot šo mantu, falsificēja 2007. gada 19. decembra protokolu par aresta uzlikšanu mantai, jo ierakstīja tajā patiesībai neatbilstošu informāciju, ka manta tiek nodota, kaut gan nekas fiziski nodots netika. Apzināti nenosūtot attiecīgus tiesiskās palīdzības lūgumus par Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai izpildi ārvalstīm, prokurori atbalstīja R. Meroni nelikumīgās darbības ar mantu, kura nekad netika pakļauta Latvijas Republikas jurisdikcijai, kas noveda pie arestētās mantas izšķērdēšanas sevišķi lielos apmēros. Par acīmredzamu arestētās mantas izšķērdēšanu liecina arī fakts, ka visas Britu Virdžinu salu kompāniju arestētas akcijas vairs neeksistē, to vietā izlaistas pavisam citas akcijas, kas pieder pavisam citam īpašniekam, kas tiesai ir zināms, jo savā 2015.gada 15.decembra paziņojumā tiesai Rūdolfs Meroni sniedza būtiskas ziņas sakarā ar arestēto mantu, kas attiecas tieši uz to mantu, kuru tiesa ar 2020.gada 17.augusta lēmumu ir nolēmusi nodot glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai, nenorādot, ka kopš 2009.gada 2.decembra vairs nepastāv kompāniju „Barnes Industries Ltd”., „Briskly Limited”, „Eastwich Financial Corporation”, „Margrave Trade Inc.”, „Tanar Vermoegensberatungen S.A.”, „United Baltic Holdings Inc.” “turētāja” vai “uzrādītāja” akcijas, kurām ir uzlikts arests,” lūgumā norādījis M.Grudulis.
Advokāts secinājis, ka “falsificējot 2007. gada 19. decembra protokolu par aresta uzlikšanu mantai, prokurori izdarīja amatnoziegumu, par ko aizstāvība lūdz tiesu pieņemt blakus lēmumu.”
M.Grudulis skaidrojis, ka, ņemot vērā iepriekš minēto un citus apstākļus, nav iespējams sasniegt Kriminālprocesa likumā noteikto mērķi - krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Kā norādījis advokāts, “no publiski pieejamas informācijas, kas ir uzskatāma par vispārzināmiem faktiem, ir secināms, ka aresta uzlikšana mantai ir notikusi, visticamāk, ļaunprātīgi sadarbojoties procesa virzītājam, tajā brīdī prokuroriem, ar R.Meroni un personu, kura ir sniegusi liecības šajā procesā liecinieka statusā - Mārtiņu Kvēpu, kā arī bijusi klāt kā tulks brīdī, kad mantu nodeva glabāšanā R.Meroni.”
A.Lemberga aizstāvis skaidrojis, ka pašreizējam procesa virzītājam - tiesa - ir pienākums novērst šo prettiesisko situāciju. Tā kā tiesas debašu laikā to nav iespējams izdarīt, “ir pamats lemt par tiesas izmeklēšanas atsākšanu, lai nodrošinātu likumam atbilstošu lēmumu par aresta uzlikšanu mantai izpildi, t.i., izpildītu lēmumos par aresta uzlikšanu mantai minēto un nodrošinātu mantas aresta izpildi un glabāšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām.”
Pārējie aizstāvji, paužot viedokli par lūgumu, to atbalstījuši. Cita starpā advokāts Jānis Rozenbergs uzsvēris: “Šis lūgums būtu izskatāms un apmierināms, lai arī cik tas nebūtu nepatīkami pēc tik ilga tiesu debatēs pavadītā laika.”
Savukārt prokurors Aivis Zalužiskis norādījis, ka M. Grudulim nemaz nebija tiesību šādu lūgumu pieteikt un, ja viņš tādu tomēr vēlējies pieteikt, tās tas bijis jādara brīdī, kad viņš kļuva par aizstāvi 2020. gada 3. februārī.
Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone paziņojusi: “Tiesas kolēģija uzskata, ka minētais lūgums ir noraidāms”. Lēmums cita starpā pamatots ar to, ka tiesa jautājumu par arestēto mantu lēmusi jau pērnā gada 17. augustā, lemjot to nodot Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
