Tiesa nesniegs informāciju par lēmumiem saistībā ar arestētās mantas glabātāju krētieti Rudolfu Meroni, kurš ir zaudējis Šveices advokāta statusu, ‒ izriet no Rīgas apgabaltiesas atbildēm uz Neatkarīgās jautājumiem.
Šā gada 3. aprīlī Šveices Cīrihes kantona Augstākās tiesas Advokātu uzraudzības komisija dzēsusi Rudolfu Meroni no Šveices advokātu reģistra. Tā kā pirms vairāk nekā 12 gadiem ‒ 2007. gada 17. decembrī ‒ ar prokurora Anda Mežsarga lēmumu arestētā manta t.s. Lemberga krimināllietā nodota glabāšanā nevis kādai privātpersonai Rudolfam Meroni, bet gan “Šveices advokātam Rūdolfam Meroni”, rodas jautājums, vai procesa virzītājam (šobrīd Rīgas apgabaltiesas kolēģijai) nav jālemj par mantas glabāšanas pienākuma nodošanu kādai citai kompetentai personai vai, piemēram, Finanšu ministrijai.
Žurnālists nav dalībnieks
Neatkarīgā ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīga sabiedrisko attiecību jautājumos Raimonda Ločmeļa starpniecību lūdza noskaidrot no Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones jeb t.s. Lemberga krimināllietas tiesas sastāva priekšsēdētājas Irīnas Jansones, vai R. Meroni advokāta statusa zaudēšana nevar apdraudēt arī viņa mantas glabātāja amatu t.s. Lemberga krimināllietā un vai statusa maiņa nav pietiekams pamats, lai beidzot pirmo reizi 11 tiesvedības gadu laikā tiesa paprasītu R. Meroni atskaitīties par glabājamās mantas stāvokli un tās esamību?
No tiesas tika saņemta sekojoša atbilde: “Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Irīna Jansone saistībā ar žurnālista uzdotajiem jautājumiem norāda, ka iesūtītie jautājumi ir saistīti ar lietas izspriešanu, un, ņemot vērā to, ka žurnālists nav procesā iesaistītais dalībnieks, tiesai nav pamata sniegt viņam informāciju par tiesas sēdes gaitā izspriežamajiem jautājumiem. Papildus vēršam uzmanību, ka uzdotie jautājumi ir piekritīgi tiesas sastāvam. Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 33. panta otro daļu, 40. pantu apgabaltiesas priekšsēdētājs organizē tiesas darbu. Jautājumi, kas ir uzdoti, nav saistīti ar tiesas darba organizāciju, bet tiesas spriešanu. Tiesas priekšsēdētājs, atšķirībā no valsts pārvaldes, nav tiesīgs dot norādījumus tiesnesim, kā izspriežama lieta, jo tiesnesis, spriežot tiesu ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam (minētā likuma 10. pants).”
Prakse nav apkopota
Lai gūtu priekšstatu, kā procesa virzītāji vispār rīkojas, ja mantas glabātājām mainās statuss, Neatkarīgā vērsās arī Ģenerālprokuratūrā, vaicājot Darbības analīzes un vadības departamenta preses sekretārei Laurai Majevskai, kā prokuroru praksē viņu esošajās lietvedībās tiek uztverta ziņa, ja krimināllietā arestētās mantas glabātājam mainījies statuss, un vai šāda ziņa ir pietiekama, lai ievāktu papildu informāciju par mantas glabātāju un lūgtu viņu atskaitīties par glabājamās mantas stāvokli?
Majevska sniedza šādu atbildi: “Katrs gadījums jāvērtē individuāli, līdz ar ko prokuratūrā nav apkopojuma par praksi šādos gadījumos.”
Aizdomu ēnā
2007. gada 17. decembra lēmumā par aresta uzlikšanu mantai nepārprotami teikts: “Arestēto mantu nodot glabāšanā Šveices advokātam Rudolfam Meroni (biroja “Meroni&Schmid” adrese - Rotfluhstraße 67. CH-8702 Zollikon ‒ Zürich), par ko viņam paziņot.
Mantas glabātāju Rudolfu Meroni brīdināt, ka viņam aizliegts jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu.”
Pēc neoficiālām ziņām, R. Meroni ir ne tikai zaudējis advokāta statusu, bet arī vairs nedzīvojot Šveicē, Cīrihes priekšpilsētā Collikonā. Viņš dzīvojot Krētas salā Grieķijā, muižiņā ar olīvu birzi un olīveļļas spiestuvi, pie kuras iekārtots arī helikoptera nolaišanās laukums. Līdz ar to būtu tikai loģiski veikt korekcijas lēmumā par aresta uzlikšanu mantai, norādot, ka to tagad glabā nevis Šveices advokāts ar noteiktu prakses vietu Collikonā, bet gan Krētā dzīvojoša turīga privātpersona.
11 tiesvedības gadu laikā par arestēto mantu no dažādiem procesa dalībniekiem, kā arī citām personām, kuras saistītas ar šo mantu, tiesai pieteikti daudzi lūgumi uzlikt par pienākumu mantas glabātājam atskaitīties par glabājamās mantas stāvokli, kā arī nomainīt mantas glabātāju, nododot mantas glabāšanas funkciju Latvijas valstij. Tiesa, pakļaujoties prokuroru uzstājībai, šos lūgumus vienmēr konsekventi noraidījusi.
Meroni interešu aizstāvošā valsts pozīcija ir radījusi pamatīgu aizdomu ēnu par liela mēroga afēru saistībā ar arestētās mantas glabāšanu. Aizdomas pastiprina arī izvairīgās amatpersonu atbildes uz Neatkarīgās un citu plašsaziņas līdzekļu žurnālistu uzdotajiem jautājumiem šajā sakarā. Bet sāli aizdomām pieber nesen internetā publiskotā prokurora Jura Jurisa un citu personu e-pasta sarakstes ar R. Meroni.
