Vietas Liepājā, kas noteikti jāredz

© Vladislavs Proškins/F64

5.lapa

Liepājas „Lielais dzintars”

Vladislavs Proškins/F64

Sapnis par savu koncertzāli Liepājā bija jau vairāk nekā gadsimtu sens. Jau 19. gadsimta beigās, 1896. gadā, Liepājas dome pieņēma lēmumu par koncertzāles nepieciešamību.

2015. gadā šis liepājnieku sapnis beidzot realizējās - tika atklāta koncertzāle „Lielais dzintars”. Izcilā akustika, laikmetīgā ēkas arhitektūra un daudzfunkcionalitāte pievērsusi arī starptautisku speciālistu uzmanību, piešķirot koncertzālei dažādus apbalvojumus. Mūsdienīgās telpas piemērotas ne tikai mākslinieciski augstvērtīgiem kultūras notikumiem un izstādēm, bet arī konferencēm un korporatīvajiem pasākumiem.

Izcilā austriešu arhitekta, profesora Folkera Gīnkes veidotā koncertzāles arhitektoniskā koncepta pamatā ir Latvijas un Baltijas jūras krastā esošais simbols - dzintars. Koncertzāles akustiku un apgaismojumu veidojuši pasaules līderi savā jomā - profesors Karlheincs Millers no Vācijas un profesors Kristiāns Bartenbahs no Austrijas.

Koncertzāle „Lielais dzintars” ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras un pasākumu norišu centru, mājvietu Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai.

Koncertzāles ēka ir astoņus stāvus augsta, tās kopplatība ir vairāk nekā 14 600 kvadrātmetru. Ēkas celtniecībā izmantots dzelzsbetons, metāls un stikls. Koncertzāles fasādes saulainais tonis rada vizuālas asociācijas ar dzintaru, kādu nereti Liepājas pludmalē pēc vētras izskalo Baltijas jūra.

Plašākā telpa ir lielā zāle, kas paredzēta līdz 1010 skatītāju vietām. Zāle ir pielāgojama gan dažāda žanra mūzikas koncertiem, teātra un dejas izrādēm, gan kongresu un konferenču organizēšanai un pat pasākumiem bez sēdvietām.

Kamerzālē ir 200 vietu, bet eksperimentālās skatuves zāle var uzņemt 150 apmeklētājus. Koncertzālē ir arī kafejnīca un restorāns, kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus ikdienā un pasākumos.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Novados

“Izglāb mani! Mums ir dots laiks – viens mēnesis… Aizkrauklē tiek likvidēta kaķu biedrība “Felida”, jo pašvaldību neinteresē šo kaķīšu liktenis,” tīmeklī atrodam sūru ierakstu un kaķu skumjās acis, kas lūdz – izglāb mani! Ikviens, kuram sirds krūtīs, zina, cik reizēm ir grūti izglābt dzīvniekus. Bet glābšanu mūsu mazie brāļi ir pelnījuši tikpat daudz kā cilvēki. Vienkāršāk, protams, ir novērsties. Kāda situācija ir Aizkrauklē – novēršanās vai palīdzība?

Svarīgākais