1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, atrodoties Grobiņas pilī, dāvāja Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. Atšķirībā no dažām citām senākām Latvijas pilsētām, par kuru dibināšanas gadu tiek uzskatīts pirmais to pieminējums rakstītos avotos, Liepāja savu dzimšanas dienu atzīmē juridiski pareizi – tad, kad pilsētai tika piešķirtas pilsētas tiesības, kas viduslaikos bija ļoti nozīmīgs akts, jo dzimtbūšanas apstākļos būtiski mainīja apdzīvotās vietas juridiski politisko statusu.
Uz Saeimas Budžeta komisijas sēdi kuplā skaitā sanākušie pensiju otrā līmeņa fondu pārvaldnieki apliecināja, ka ir mieru saņemt mazāku atlīdzību par fondu pārvaldīšanu, ja vien tas palīdzētu saglabāt fondus tagadējā veidā.
