Valdības uzrāviena 4x4 prioritātes 2025. gadam, “restarts”, birokrātijas mazināšana par 25% pagaidām Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) Ministru kabinetā jau izpaudusies kā triju ministru nomaiņa. Esot pietaupīts vēl kāds gardumiņš. Taču sabiedrība no Latvijas politiķiem gaida ko vairāk nekā dažu ministru nomaiņu, tā gaida reālu atsvabināšanu no nevajadzīgas birokrātijas nastas un žņaugiem, tā gaida godīgāku, caurskatāmāku valsts pārvaldi.
Darba devēji no Evikas Siliņas valdības restarta plāna gaida valsts izdevumu samazināšanu par 850 miljoniem eiro. Šajā kontekstā jāņem vērā, ka 2023. gada rudenī premjere piedāvāja stingrāk regulēt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju atalgojumu.
Vakcīna sērgai
Kā viens no instrumentiem tika izraudzīts valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītāju algu iesaldēšana, kā arī nesaprotamu vērtēšanas kritēriju radīšana.
Lai novērstu interešu konflikta riskus un nodrošinātu, ka amatpersonas pilnībā koncentrējas uz saviem tiešajiem pienākumiem valsts pārvaldē, tika izstrādāti grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kurus Saeima pieņēma 2024. gada 12. decembrī, kas stājās spēkā 2025. gada 11. janvārī. Ieviestie grozījumi turpmāk liegs augstākajām valsts amatpersonām - iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, kā arī civildienesta ierēdņiem - ieņemt valdes locekļu amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās savienot vairākus amatus. Līdz 2025. gada 31. augustam ir noteikts pārejas laiks iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem, kā arī kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem ir jāizbeidz neatļauta amatu savienošana, pilnībā ieviešot jaunās prasības.
Tieši šo amatu savienošanas sērgas beigas tauta arī gaida. Tauta gaida, ka beidzot valdībā kāds no tās locekļiem skaļi paziņos: Pietiek! Daudzo amatu savienošanai valsts pārvaldē un valsts kapitālsabiedrībās pielikts trekns punkts, ievērojot to, lai cik virtuozs amata meistars kāds ir, bet izpildīt pilnvērtīgi un kvalitatīvi vairāku amatu pienākumus ir gandrīz neiespējami. Tātad šīs personas tērē valsts budžeta līdzekļus (un ne mazus) bez faktiski iespējama darba seguma un saņem vairākas algas.
Lai gan likuma grozījumi liek valsts amatpersonām izvēlēties vienu no vairākiem ienesīgiem amatiem, tomēr paredzēti kārtējie izņēmumi no izņēmumiem, kas ļauj saglabāt vairākus vadošus amatus vienlaikus.
Modes kliedziens - pagaidu padomes
Ierastā prakse bija padomes locekļus iecelt uz pieciem gadiem konkursa kārtībā, taču pēdējā laika triks ir veidot pagaidu padomes, kurās iespējams iecelt sev vēlamās un tīkamās personas bez konkursa uz vienu gadu, turklāt ar iespēju pēc gada iecelt vēl vienu pagaidu padomi ar tiem pašiem cilvēkiem.
Valsts kanceleja norāda, ka saskaņā ar grozījumiem interešu konflikta likumā padomes locekļa amatu, kas saistīts ar stratēģisku lēmumu pieņemšanu un valdes darba uzraudzību, amatpersonas drīkstēs savienot tikai izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams kapitālsabiedrības rīcībspējas nodrošināšanai. Šādos gadījumos amatā varēs iecelt uz ierobežotu laiku līdz vienam gadam, un atkārtota iecelšana būs iespējama tikai pēc gada pārtraukuma.
“airBaltic” pagaidu padomes izveide nav izņēmums no jaunajām modes tendencēm. Arī AS "Pasažieru vilciens" pagaidu padome bez konkursa nostrādāja gadu kopš pērnā gada janvāra. AS “Latvijas valsts meži” pagaidu padome mainoties strādā jau krietni ilgāku laiku šādā režīmā.
Sintija Ķikste strādā Ārlietu ministrijā vairākos amatos par Īpašuma un loģistikas departamenta direktora vietnieci, Publiskā iepirkuma nodaļas vadītāju un iepirkuma komisijas locekli vienlaikus, 2023. gadā saņemot amata algā 42 963,09 EUR, kā arī “Latvijas valsts mežos” pagaidu padomē no 2023. gada 10. marta līdz 2024. gada 14. februārim, saņemot algu par 2023. gadu 28 208,93 EUR. Bez pārsteiguma efekta, arī pēc 2024. gada februāra Sintija Ķikste turpina būt par “Latvijas valsts mežu” pagaidu padomes locekli (pēc informācijas no LVM mājaslapas).
Normunds Staņēvičs - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs no 2023. gada marta, par nepilnu gadu algā saņēmis 70 800,00 EUR un vienlaikus no 2023. gada 27. oktobra arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomes priekšsēdētājs (pagaidu padome līdz 2024. gada 30. oktobrim), pēc tam pēctecīgi iecelts atkal par pagaidu padomes locekli uz vēl vienu gadu bez atlases konkursa, atsaucoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta astotās daļas 2. punktu, kas nosaka, kā var iecelt kandidātu bez atlases konkursa, ja “valdes vai padomes locekļa kandidātu nav iespējams nominēt termiņā, kas nodrošinātu kapitālsabiedrības institūcijas rīcībspēju. Šādā gadījumā valsts kapitāla daļu turētājs vai padome (ja tāda ir izveidota) par valdes vai padomes locekli ieceļ kandidātu, kas atbilst attiecīgajam valdes vai padomes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem”. Kas ir tie apstākļi, kas vairākus gadus pēc kārtas traucē nominēt padomes locekļus likuma paredzēta kartībā?
Kaut arī Veselības ministrijas ieskatā šādi gadījumi nav uzskatāmi par interešu konfliktu, tie neatbilst labas pārvaldības principiem. Interesanti, kā Normundam Staņēvičam izdodas nodalīt intereses abos amatos, kad abas universitātes slimnīcas cīnās par Eiropas naudu attīstības projektiem un naudas visiem nepietiek? Spriežot pēc tā, ka PSKUS atstāja bez naudas attīstībai un pārdalīja naudu par labu RAKUS, N. Staņēvičam tomēr tuvākas RAKUS intereses.
Māris Macijevskis - 2023. gadā vienlaikus ieņēmis septiņus valdes locekļa amatus un padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu privātās kapitālsabiedrībās un algā par 2023. gadu saņēmis tuvu 200 000 EUR. Tas nekas, ka vienlaikus kopš 2022. gada 17. marta viņš ir valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" padomes loceklis, saņemot par to no valsts budžeta arī savu aldziņu: ne maz, ne daudz - 23 287,32 EUR par 2023. gadu. Tad secīgi no 26.02.2024. “Latvijas pasta” padomes loceklis un no 2025. gada 10. februāra pilntiesīgs AS “Pasažieru vilciens” padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Šādus piemērus varētu minēt vēl daudz, un šeit nosauktie varbūt nav pat tie paši kaitīgākie. Varbūt daudzi paudīs sašutumu, ka viņu darbībā nav radies klasisks interešu konflikts, kur ņēmējs un gribētājs vienlaikus ir devējs un atļāvējs, taču pats darbs augstā ierēdņa postenī paredz, ka tajā vajadzētu ziedot visu savu laiku, zināšanas un enerģiju. Ja amatpersona savieno savu svarīgo amatu ar vēl citiem amatiem, tas vedina domāt, ka viņš tā īsti nestrādā ne tur, ne tur, ka daļa šo amatu viņam ir haltūra, kur var saņemt tikai naudu, stabilu ienākumu, bet darbu padarīt šā tā.
Ja valdība vadās no prezumpcijas, ka padomes locekļa amata pienākumu veikšanai paredzamais darba laiks, ņemot vērā šī amata specifiku, ir aptuveni 30% no pilnas slodzes darbalaika, tad mums nav ko brīnīties, kāpēc valstij stratēģiski nozīmīgās kapitālsabiedrībās kā “airBaltic”, “Pasažieru vilciens”, “Latvijas pasts”, RAKUS, PSKUS u.c. valda haoss. Padome kā kapitālsabiedrības pārvaldības institūcija, kas atbild par kapitālsabiedrības stratēģisku lēmumu pieņemšanu un valdes darba uzraudzību, šo daudzo amatu savienošanas dēļ tagad strādā tikai 30% no pilnas slodzes darba laika.
Augstākminēto padomes locekļu algas par 2023. gadu katram ir bijušas vidēji 25 000 EUR, kas ir patiesi pieklājīgi par 30% no pilnas slodzes darba.
Viss taču ir tik vienkārši
Lai vai kā, pašreizējā pieeja rada interešu konflikta riskus un neatbilst labas pārvaldības principiem, kas prasa atklātību un godīgumu.
Ministru kabineta ieteikumi uzsver, ka valsts pārvaldes darbiniekiem jāievēro tādas vērtības kā atbildība, godīgums, taisnīgums un profesionalitāte. Amatu savienošana, īpaši, ja tā rada interešu konflikta risku, var nonākt pretrunā ar šiem principiem.
Laba pārvaldība pieprasa caurskatāmību un korupcijas risku novēršanu. Situācijas, kurās amatpersonas savieno vairākus amatus, īpaši bez atklāta konkursa, mazina sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Vai šāda pieeja ir attaisnojama, ņemot vērā, ka sabiedrības uzticēšanās valdībai ir kritiski zema un valsts pārvaldes izdevumi būtu jāmazina par simtiem miljonu eiro un aizsardzības budžets jāpalielina līdz 5%?
Vai valdība tiešām var atļauties uzturēt sistēmu, kurā augsta līmeņa valsts amatpersonas vienlaikus ieņem vairākus ienesīgus amatus, nereti apejot atklātu konkursa procesu?
Vai tas nerada risku sabiedrības uzticēšanās vēl lielākam kritumam?
Pats traģiskākais jau šajā stāstā ir tas, ka likuma grozījumu īstenošanai nekādi papildu līdzekļi nav vajadzīgi. Uzrāvienu solījušajai valdībai vienkārši ir jādod rīkojumi attiecīgajām amatpersonām likuma grozījumus īstenot dzīvē. Kas gan vēl var būt vienkāršāks?
19. februārī notika Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā tika spriests par amatu savienošanu. P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Stradiņš, runājot par slimnīcu padomēm, cita starpā teica: “Ja mēs diskutējam par jautājumu par padomju nepieciešamību, mums uz šo jautājumu ir jāpaskatās plašāk. Berlīnē slimnīcā ir šī padome, bet tās locekļi ir katrs ar savu mandātu - viens loceklis pārstāv vienu universitāti, otrs loceklis pārstāv otru universitāti. Viņi tiek izvirzīti no konkrētas struktūras. Ir tādi, kas pārstāv veselības ministriju vai konkrētās pavalsts Berlīnes reģionu. Ir pārstāvji, kuri pārstāv slimnīcu, kurai ir vairāki korpusi. Manā skatījumā, ja mēs ejam uz padomes nākotnes vīziju, mums būtu jāskatās uz tādu padomi, kur šiem locekļiem katram būtu konkrēts mandāts. Padome tad arī ir šī platforma, kurā lietas tiek izdiskutētas.”
Komisijas locekle Ingrīda Circene norādīja, ka nevar viens un tas pats cilvēks būt gan valdē, gan padomē: “Var būt viena padome uz trim slimnīcām. Viena padome redz stratēģiju. Katrai slimnīcai veidojot padomi, notiek nejēdzīga cīņa, jo nevar pārvietot vienā centrā, piemēram, onkoloģiju vai neiroķirurģiju, tas nav iespējams, jo abas slimnīcas cīnās ar putām uz lūpām un asiņainiem nagiem, lai saglabātu katra veida pakalpojuma iespējas. Līdz ar to nav jābūt katrai slimnīcai padomei. Ja izveido šādu vienu padomi, tad, protamas, padomes locekļi nevar būt vienlaikus vēl citur valdes locekļi. Tāds kalambūrs ir izveidots tikai tāpēc, ka kādam ir bijusi interese tādu veidot.”
