Šodien uz savu pirmo sēdi sanāk jaunā Rīgas dome, no kuras 60 deputātiem 18 ir ievēlēti no partiju apvienības “Attīstībai/Par!” un partijas “Progresīvie” apvienotā saraksta. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām šī apvienotā saraksta augšgalā (un tātad ar lielākām izredzēm nokļūt deputātu statusā) lielākoties bija “Attīstībai/Par!” biedri. Taču, saskaitot plusus un svītrojumus, spēku samērs ir krasi mainījās – Rīgas domes deputātu vidū ir daudz vairāk partijas “Progresīvie” (P) nekā “Attīstībai/Par!” (AP) biedru. Ar 90% lielu varbūtību var apgalvot, ka velēšanu laikā, izvēloties balsot par kopējo “Progresīvo” un “Attīstībai Par!” sarakstu, aptuveni 400‒600 liela vēlētāju grupa īpaši svītroja deputātu kandidātus no “Attīstībai/Par!” saraksta augšējās daļas.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās partiju apvienība “Attīstībai/Par” un partija “Progresīvie” startēja apvienotā sarakstā. Tieši pateicoties šai stratēģijai, saraksts ieguva lielāko vēlētāju atbalstu - 26,16 procentus no vēlētāju balsīm, kas nodrošināja 18 deputātu vietas Rīgas domē. Katrai partijai startējot atsevišķi, iespējams, neviena no tām negūtu pārsvaru pār citām partijām un kāda pat vispār nepārvarētu 5 procentu slieksni, kas nozīmē, ka tā vispār nebūtu pārstāvēta jaunajā Rīgas domē.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām iesniegtā apvienotā saraksta augšgalā lielākoties bija AP pārstāvji, proti, pirmajās 18 vietās bija 12 “Attīstībai/Par!” un 6 “Progresīvo” pārstāvji. Noslēdzoties vēlēšanām, kad tika saskaitīti visi plusi un svītrojumi, izrādījās, ka pirmajās 18 vietās ir palikuši vairs tikai 7 “Attīstībai/Par!” pārstāvji, toties “Progresīvie” tikuši pie 11 vietām. No saraksta augšgala bija “izlidojuši” seši AP pārstāvji, to vietā nākot 5 “Progresīvo” pārstāvjiem un vienam AP pārstāvim ‒ Mārim Mičerevskim, kas startēja ar pēdējo numuru sarakstā. Tik uzkrītoša spēku samēru maiņa bija sakritība, nejaušība vai mērķtiecīga darba rezultāts?
Veicot no šī saraksta ievēlēto deputātu statistisko analīzi, Neatkarīgā secina, ka tā nav bijusi nejaušība vai sakritība. Lai korekti veiktu aprēķinus, no tiem tika izslēgts Mārtiņa Staķa rezultāts. Viņš bija nepārprotams Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu līderis ar statistiski būtiski lielāko plusu skaitu, salīdzinot ar jebkuru citu ievēlēto deputātu.
Salīdzinot to, kā mainījās sākotnējās “Progresīvo” un “Attīstībai/Par!” ievēlēto deputātu vietas, statistiski būtiskas atšķirības nebija. “Attīstībai /Par!” ievēlēto deputātu vidējā vieta sākotnējā sarakstā bija 16,3, bet no “Progresīvajiem” ievēlēto deputātu vidējā vieta sākotnējā sarakstā bija 19,5. Savukārt vidējā vieta, jau vērtējot vēlēšanu rezultātus ievēlētajiem deputātiem no “Attīstībai/ Par!”, tā bija pieaugusi līdz 9,8 , bet “Progresīvajiem” ‒ līdz 10. Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka velēšanu laikā kāda liela vēlētāju grupa īpaši atbalstītu “Progresīvo” lejasdaļas deputātus, virzot tos uz saraksta augšgalu. Vismaz attiecībā uz ievēlētajiem deputātiem to nevar novērot. Tāpat salīdzinot vidējo plusu skaitu uz vienu ievēlētu deputātu būtisku atšķirību nav, jo “Attīstībai/Par!” tie bija 2955 , bet “Progresīvajiem” 2188. Tiesa, atšķirība ir par labu “Attīstībai/Par!”, taču tā nav statistiski būtiska. Savukārt salīdzinot vidējo svītrojumu skaitu uz vienu ievēlētu deputātu, atšķirības ir redzamas. “Attīstībai/Par!” ievēlētie deputāti saņēma vidēji 2346 svītrojumus, bet “Progresīvie” ‒ 1784 svītrojumus. Atšķirība ir pietiekama, lai ar 90% varbūtību apgalvotu, ka tā nav nejaušība. Līdz ar to, ar 90% lielu varbūtību var apgalvot, ka vēlēšanu laikā, izvēloties balsot par kopējo “Progresīvo” un “Attīstībai/Par!” sarakstu, aptuveni 400‒600 liela vēlētāju grupa īpaši svītroja deputātu kandidātus no “Attīstībai/Par!” saraksta augšējās daļas.
Jurģis Liepnieks Neatkarīgajai atzīst, ka ir pilnīgi iespējams, ka kāda partija vai partiju apvienības daļa, piedaloties vēlēšanās, mērķtiecīgi pluso vai svītro noteiktus kandidātus. Un jo mazākas ir velēšanas, jo rezultāts ir vieglāk ietekmējams.
“Pēc rezultātiem var redzēt, ka “Progresīvie” ir ārkārtīgi mobilizēta grupa, kas ir spējuši paši mobilizēties un mobilizēt savus atbalstītājus. Vēlēšanās, kurās vēlētāji savu attieksmi var paust, ne tikai balsojot par noteiktu sarakstu, bet arī par katru kandidātu saraksta iekšienē, tas nav nekas ārkārtējs. Aizliegts tas nav. Taču tas ir iekšējās ētikas jautājums.
Ciniski vērtējot, katram kandidātam ir izdevīgi izsvītrot visus citus kandidātus sarakstā un sev ievilkt plusu, lai tādā veidā palielinātu izredzes tikt ievēlētam, ja, protams, saraksts pārvar ievēlēšanas barjeru.
Parasti partijas aicina savus izvirzītos kandidātus tā nedarīt, jo tas nav ētiski pret citiem kandidātiem. Ētiskos principus nedrīkstētu aizmirst arī gadījumos, kad ar kopēju sarakstu startē divas vai vairāk partijas, jo tad kārdinājums izsvītrot citu partiju kandidātus var būt vēl lielāks. Ja viena partija koleģiāli ievēro ētikas principus, bet otra kampaņveidīgi veic plusošanu un svītrošanu saviem kandidātiem par labu, tad, ir iespējama situācija, ka viena partija, proti, tā, kas rīkojās neētiski, gūst pārsvaru, “ Neatkarīgajai sacīja J. Liepnieks.
Arī iepriekšējās vēlēšanās ir bijuši gadījumi, kad kāds individuāls kandidāts vai kandidātu grupa ir centušies īstenot kampaņu, lai ar plusu un svītrojumu palīdzību palielinātu savas izredzes tikt ievēlētam. Kā piemēru viņš minēja Zaltera reformu partijas sarakstu, kurā arī viena kandidātu grupa bija īstenojusi šādu kampaņu.
Aplūkojot 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus, Neatkarīgā secināja, ka ievilkto plusu un svītrojumu dēļ vairāki iepriekš pazīstami politiķi sarakstos bija noslīdējuši ievērojami zemāk, nekā viņiem bija ierādīta vieta priekšvēlēšanu sarakstā, un rezultātā neiekļuva 12. Saeimā, piemēram, Baiba Rozentāle, Kārlis Leiškalns, Aivars Guntis Kreituss, Sarmīte Ēlerte, Olafs Pulks, Ina Druviete, Solvita Āboltiņa, Vjačeslavs Dombrovskis, Andrejs Panteļējevs, Mareks Segliņš, Dagnija Staķe, Aleksandrs Kiršteins un citi. Šajos gadījumos Neatkarīgā neņemas apgalvot, ka kāds no šiem politiķiem neietika Saeimā citu deputātu kandidātu neētiskas rīcības dēļ vai arī kādu citu iemeslu dēļ, jo nav veikta analīze. Tiesa, vairāki no šiem kandidātiem tomēr vēlāk ieņēma 12. Saeimas deputātu vietu, jo stājās kāda cita deputāta vietā.
Tā 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gada rudenī Solvita Āboltiņa, kura startēja Kurzemes vēlēšanu apgabalā, palika aiz strīpas. Viņas vārdu izsvītroja 27 procenti no visiem, kuri balsoja par “Vienotības” sarakstu 12. Saeimas vēlēšanās. Tomēr arī viņa kļuva par 12. Saeimas deputāti, jo vēlēšanās augstāku vietu ieguvušais Jānis Junkurs jau pirmajā jaunā parlamenta darbības dienā atteicās no deputāta mandāta. 2017. gada novembrī S. Āboltiņa tika izslēgta no partijas “par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu”. Gada nogalē viņa nolika deputātes mandātu. Šobrīd S. Āboltiņa ir Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Itālijas Republikā.
“Attīstībai/Par!” ir 2018. gada 20. aprīlī izveidota politisko partiju apvienība, kuru veido partijas “Kustība “Par!””, “Latvijas attīstībai” un “Izaugsme”. Šī partiju apvienība startēja 13. Saeimas vēlēšanās, iegūstot 13 vietas Saeimā. Eiropas Parlamenta vēlēšanās par šo partiju balsoja 12,4 procenti un tā ieguva vienu vietu.
“Progresīvie” ir sociāldemokrātiska, centriski kreisa un progresīva politiskā partija Latvijā. Tā ir veidojusies no biedrības “Progresīvie” un dibināta 2017. gada 25. februārī. “Progresīvie” startēja 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, Aizputes, Mārupes, Ķeguma novadā un Jūrmalā. Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā ‒ vienu no 17 vietām.
13. Saeimas vēlēšanās “Progresīvie” nepārvarēja 5% barjeru (ieguva tikai 2,6%). Savukārt 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās ”Progresīvie” ieguva 2,9% balsu, kas arī nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā.
