Bezpilota lidaparātu triecieni nodarījuši būtisku kaitējumu Krievijas digitālajai infrastruktūrai, izgaismojot Kremļa sludinātā “suverēnā interneta” un datu centralizācijas politikas vājās vietas.
Ukrainas dronu uzbrukumos laika posmā no 8. līdz 18. oktobrim tika smagi bojāti trīs no pieciem galvenajiem Krievijas tehnoloģiju giganta “Yandex” datu centriem Rjazaņas, Kalugas un Vladimiras apgabalos, izraisot vērienīgus tīkla darbības traucējumus un gandrīz pilnīgu darbības apstāšanos. Datplūsma atsevišķos mezglos kritās par 85-99%, paralizējot virkni ikdienas un biznesa pakalpojumu Krievijā un tās kaimiņvalstīs. 14. oktobra naktī Ukraina veica dronu uzbrukumu “Sberbank” datu centram, kas tiek būvēts Balakovā Saratovas apgabalā. Balakovas komplekss ar plānoto 82 megavatu jaudu un 120 000 serveriem tika projektēts kā Krievijā jaudīgākais datu centrs ar valsts lielāko superdatoru - rezerves platformu Krievijas valsts informācijas sistēmai “GosTeh”, kas vienuviet apvieno dažādus e-pakalpojumus, datubāzes un reģistrus. 18. oktobrī sekoja trieciens sociālā tīkla “VKontakte” (VK) datu centram Ļeņingradas apgabalā, pēc uzbrukuma fiksēts VK tīkla aktivitātes kritums par aptuveni 44%.
Krievijas likumdošanā noteiktā tā dēvētā digitālās suverenitātes politika pieprasa pilsoņu personas datus glabāt un apstrādāt serveros, kas atrodas valsts iekšienē, tāpēc uzņēmumi nevarēja operatīvi pārslēgties uz ārvalstu mākoņpakalpojumiem. Eksperti prognozē, ka datu centru bojāto moduļu un specifisko serveru komponentu aizvietošanai sankciju apstākļos būs nepieciešami daudzi mēneši vai pat gadi, turklāt Krievija ir faktiski atsviesta atpakaļ globālajā mākslīgā intelekta sacensībā, ziņu aģentūrai “Associated Press” norādīja Interneta aizsardzības biedrības vadītājs Mihails Kļimarevs.
Lai gan tehnoloģiju uzņēmumi postījumu apmēru oficiāli neatklāj, Krievijā tika ziņots par plašiem digitālās infrastruktūras traucējumiem, kas ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi, radot haosu pakalpojumu sfērā, problēmas ar norēķiniem, ģeolokācijas pakalpojumiem, ierobežojot piekļuvi informācijai un mākoņkrātuvēm. Tūlīt pēc uzbrukumiem taksometru vadītāji un kurjeri sūdzējās, ka “Yandex” apturējis izmaksas, daudzi piedzīvoja nepatīkamus brīžus pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem izņemt naudu lietotnē “Yandex Pro”. Kavējumi turpinājās vairākas dienas līdz pat nedēļai, bet “Yandex” klientu atbalsta dienests par situāciju klusēja un informāciju nesniedza. Smagi cietusi biznesa infrastruktūra, pēc mākoņpakalpojumu platformas “Yandex Cloud” darbības pārtraukumiem tika apturēta vai kavēta tūkstošiem uzņēmumu, valsts iestāžu, vietņu un mobilo lietotņu darbība, kas glabāja datus “Yandex” serveros. Bojāto datu centru dēļ tika traucēta elektroniskā tiesvedības sistēma, izraisot desmitiem tiesas sēžu atcelšanu vai pārcelšanu vairākos Krievijas reģionos, jo nebija iespējams piekļūt dokumentiem un nodrošināt video tiešraides, pārstāja darboties Krievijas elektroniskā šķīrējtiesu sistēma “PravoTech”. Uzreiz pēc triecieniem tika novērots dramatisks automatizētās tīmekļa datplūsmas (botu) kritums. Publiskās datu un analītiskās platformas “Cloudflare Radar” dati liecina, ka “Yandex” meklētāja tīkla datplūsma kritās par 99%, kas skaidrojams ar serveru darbības pilnīgu apstāšanos. Palēninājās vai nebija pieejams “Yandex Search” serviss, navigācijas kartes, attālinātā viedo mājas ekosistēmu vadība. Daudziem lietotājiem pārstāja darboties viedās spuldzes, apkures kontrole un citas sadzīves ierīces, problēmas skāra populāro balss asistentu “Alisa”.
Triecieni “Yandex” datu centriem pilnībā iznīcināja vai smagi bojāja visus trīs uzņēmuma superdatorus, kas izmantoti mākslīgā intelekta (MI) modeļu apmācībai, ziņoja izdevums “The Moscow Times”. Monitoringa kanāla “Supernova+” 12. oktobrī publicētajā satelītattēlā redzams, ka 11. oktobra uzbrukums datu centram Vladimirā izpostījis piecas no astoņām ēkām, trīs no tām gandrīz pilnībā sagrautas, tajās bija izvietots uzņēmuma otrais jaudīgākais superdators “Galuškin” ar 136 skaitļošanas mezgliem, kas aprīkots ar 1088 “NVIDIA A100” (80GB) grafiskajiem paātrinātājiem un 136 TB operatīvo atmiņu. Jūnijā publicētajā pasaules superdatoru veiktspējas globālajā “TOP500” reitingā “Galuškin” tika ierindots 134. vietā. “Yandex” apstiprināja, ka “bojājumi pilnībā apturējuši centra darbību”, savukārt Kalugā pārstāja darboties vairāki datu apstrādes moduļi, “Yandex Cloud” darbojās ārkārtas režīmā, bet korporatīvajiem klientiem tika ieteikts datus un servisus pārcelt uz citiem, alternatīviem serveriem. Rjazaņas apgabala Sasovā atradās mākslīgā intelekta superdatori “Ļapunovs” un “Červonenkis”, ko ilgu laiku uzskatīja par jaudīgāko Krievijā, datorus izmantoja sarežģītu neironu tīklu un valodu modeļu apmācībai. “Yandex” superdatoru darbības pārtraukums Krievijā un kaimiņvalstīs izraisīja banku lietotņu, mākoņinfrastruktūras, taksometru pakalpojumu darbības traucējumus, tos izmantoja YaLM (“Yandex Language Model”) saimes valodas modeļu apmācībai, kas ir “YandexGPT” un balss asistenta “Alisa” pamatā, ziņoja medijs “T-Invariant”. Pēc ugunsgrēka Sasovā pārstāja darboties pieejamības zona “ru-central1-b”, “ru-central1-a” Vladimirā, bet atlikusī IT infrastruktūra tika raksturota kā “nestabila”. Problēmas skāra Krievijas federālo nodokļu dienestu, šķīrējtiesu un tirdzniecības uzņēmumu sistēmas, ieskaitot “Lenta”, “Magņit”, “Dodo Pizza” un “M.Video”. Kā jau minēts, eksperti lēš, ka modernāko mikroshēmu, piemēram, NVIDIA A100, trūkuma un sankciju izraisīto seku dēļ datu apstrādes jaudu atjaunošanai būs nepieciešami vismaz vairāki gadi, smagi iedragājot Krievijas ambīcijas MI jomā. Kopš uzbrukuma 11. oktobrī “Yandex” izdevies pārcelt daļu savu mākoņpakalpojumu uz citu uzņēmumu serveriem, tomēr, ja triecieni datu centriem turpināsies, Krievijā pieejamās datu glabātavu rezerves jaudas būs nepietiekamas.
Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko 19. oktobrī sasauca Valsts drošības komitejas (VDK) un Operatīvi analītiskā centra (OAC) sēdi Ukrainas triecienu radīto risku izvērtēšanai, liecina opozīcijas mediju publicētā informācija. Sanāksmes gaitā OAC vadība “pauda satraukumu”, ka Baltkrievijas digitālā vide kļuvusi pilnībā atkarīga no Krievijas operētājsistēmām un datu krātuvēm, brīdinot, ka Krievijas pakalpojumu sniedzēju darbības traucējumi var izraisīt kritiski svarīgas infrastruktūras sabrukumu. Pilnīga atkarība no Krievijas datu centriem, operētājsistēmām un datu glabāšanas risinājumiem draud ar haosu: atslēgšanas gadījumā būs apdraudēti maksājumi, datu apmaiņa, bruņoto spēku, muitas un nodokļu dienestu datu bāzes, iekšējie saziņas tīkli, ieskaitot e-pastus un ziņojumapmaiņas lietotnes. Lielākās bažas paustas par banku sektora un nodokļu sistēmu darbības traucējumiem, kas var apstādināt valsts ekonomiku, informēja ziņu platforma “Хартия’97”.
“Baltkrievijas specdienesti šādu notikumu gaitu savlaicīgi neparedzēja, bet iespējamās sekas pielīdzināmas “IT kodolsprādzienam” - tā ir režīma “vājā vieta”,” apgalvo Lukašenko oponentiem Baltkrievijas specdienestos tuvā “Telegram” kanāla “Belarusian intelligence” avoti.
“Pēc Ukrainas uzbrukumiem OAC paspārnē izveidotās “botu fermas” infrastruktūras glābšanai Baltkrievijā, kas nodrošina dezinformācijas plūsmu Ukrainas, Eiropas un Amerikas mērķauditorijām (īpaši ASV vidustermiņa vēlēšanu priekšvakarā), Minskā steidzami ieradās “Maskavas speciālistu grupa”, tika apsvērta iespēja Baltkrievijas teritorijā izvietot Krievijas informācijas kara rīkus.” Vienlaikus Krievijas Digitālās attīstības ministrija sākusi sarunas par mākslīgā intelekta datu centru izvietošanu Baltkrievijā un Kazahstānā. Krievija šādi cer pasargāt kritisko infrastruktūru no Ukrainas tālās darbības bezpilota lidaparātu triecieniem, izraisot papildu drošības riskus sabiedrotajai Baltkrievijai.
“Zetņiki” visai prasmīgi identificē un apraksta Krievijas problēmas, taču parasti secinājumus no pašu rakstītā izdarīt negrib vai nespēj. Ukrainas dronu triecienu sērija Krievijas datu centriem šoreiz pat kaismīgajiem Krievijas kara atbalstītājiem Ukrainā lika aizdomāties, kāpēc gan kritiski svarīgā digitālā infrastruktūra izrādījās tik ļoti neaizsargāta, tomēr, spriežot pēc komentāriem, pat šādā brīdī Krievijas “patriotiskā kopiena” ar “Z blogeriem” priekšgalā izprast un atzīt notikumu gaitas cēloņsakarības nesteidzas. “Ukrainas uzbrukumi datu centriem ir sava veida izņēmums, jo šoreiz “Z kopienai” gandrīz izdevās trāpīt desmitniekā,” izdevuma “Вот Так” slejā secina “Z propagandas” pētnieks Ivans Fiļipovs. “Daži komentētāji vaino varas iestādes par nespēju šādiem uzbrukumiem sagatavoties, savukārt citi norāda uz pārmērīgu datu centru centralizāciju Krievijā, kas ir valsts īstenotās “digitālās suverenitātes” politikas blakusprodukts. “Z kanāli” pauda neviltotu pārsteigumu, ka pasākumus datu centru aizsardzībai valsts nav veikusi jau laikus, bet vai tad galu galā tas nebija sagaidāms?”
“Cik var noprast, neviens no triecienu plānotājiem pret Ukrainu pat nepieļāva domu, ka, uzbrūkot mērķiem ienaidnieka teritorijā, arī pretiniekam varētu būt pietiekami resursi atbildes triecieniem pret līdzīgiem mērķiem Krievijā... Šķiet, ka pirms tam tomēr vajadzēja papētīt ienaidnieka pieredzi, attiecīgi sagatavoties un izdarīt pareizos secinājumus. Bet nē - izskatās, ka mēs joprojām nemākam reizrēķinu, nespējam sareizināt divi reiz divi un salikt visu kopā,” pēc pirmajiem triecieniem rakstīja “Telegram” “Z kanāls” “Военный осведомитель” (ar apmēram 615 000 sekotāju).
“…uzsākot triecienus Ukrainas decentralizētajiem datu centriem, kas daļēji izvietoti Eiropā, nespējot panākt pretinieka digitālās infrastruktūras sabrukumu, mūsu militāri politiskā vadība, šķiet, ir aizmirsusi, ka pašas Krievijas datu centri ir stingri centralizēti, tajos vienuviet koncentrēti milzīgi, neaizsargāti objekti. Kāpēc tie ir tik centralizēti? Redziet, pastāv jēdziens “digitālā suverenitāte”, kad ērtības un citu apsvērumu labad viss tiek glabāts iekšzemē, rezultāts ir acīmredzams. Pārcelt šos datu centrus, teiksim, uz Kazahstānu vai Ķīnu šķiet problemātiski tieši šīs “digitālās suverenitātes” apsēstības dēļ, kas šobrīd brūk mūsu acu priekšā,” komentē “Oсведомитель”.
“Kopš 2022. gada Ukrainas dati tiek glabāti “Amazon”, “Microsoft” un dažādu Eiropas digitālo tehnoloģiju uzņēmumu mākoņplatformās. Kad mēs veicām triecienu datu centram Kijivā, viņu sistēmas pārslēdzās uz rezerves serveriem. Protams, tika nodarīti zaudējumi, taču viņiem ir iespēja pilnībā pāriet uz ārvalstu krātuvēm, bet mēs palikām bez uzbrukumu mērķiem. Tikmēr mūsu pašu infrastruktūra koncentrēta vienuviet - Krievijā,” sūkstās promaskaviskais blogeris, no Ukrainas aizmukušais bijušais Augstākās Radas deputāts Oļegs Carjovs, kurš nereti kritizē Krievijas militāro vadību par neizdarībām frontē un problēmām Krievijas valsts pārvaldē, ik pa laikam mediju un “zetņiku” vidē izraisot ažiotāžu.
Valsts vārdā situāciju komentēja jaunievēlētais domes deputāts, ultrapatriotu partijas “Родина” propagandists Aleksejs Žuravļovs, atbildību par datu centru objektu aizsardzību uzliekot tehnoloģiju uzņēmumiem: “Tieši pašiem uzņēmumiem, nevis valstij, ir jāaizsargā savi datu centri no droniem. Valsts ir iesaistīta smagā karā, un būtu dīvaini izlikties, ka uzņēmējdarbības vidi tas neskars. Ikvienam būs jāpiedalās, jādod savs ieguldījums.” Taču skandalozā deputāta atbilde izraisīja “Z autoru” dusmas: “Triecieni “Wildberries”, “Ozon” un “Yandex” objektiem, tāpat kā rūpnīcām - tas viss notiek pēc viena un tā paša scenārija, bet uzņēmumu vadībai pat neienāk prātā, ka viņi darbojas karojošā valstī un ka būtu jādomā daži soļi uz priekšu. Un tad valsts paziņoja, ka viņiem jāaizsargājas pašiem - bet ar ko? Ar gumijas stekiem un lūgšanām? Uzņēmumiem nav ļauts izmantot nekāda veida kaujas tehniku vai militāro aprīkojumu. Turklāt pretdronu aizsardzības konstrukciju un būvju izveide prasa līdzekļus un laiku, atliek vien dzīvot cerībā, ka kādam paveiksies un triecieni ies secen…” komentē propagandiste Anastasija Kaševarova.
Vēl precīzāk izteicās “Telegram” kanāla “Разработчик БПЛА” (~125 000 sekotāju) autors: “Vēlos Žuravļova kungam atgādināt, ka mūsu valsts patiesībā nemaz “nekaro”, tā īsteno “speciālo militāro operāciju”, armijai ir viss nepieciešamais, bet tiem, kuriem ir savs atšķirīgs viedoklis, draud sodi. Tāpat būtu vērts atgādināt: kamēr valstī nav izsludināts karastāvoklis, proti, kamēr formāli dzīvojam miera laikā, visa atbildība par iedzīvotāju un infrastruktūras drošību gulstas tikai un vienīgi uz valsts pleciem. Nevienam citam nav pienākums, tāpat kā nav tiesību uzņemties par to atbildību, jums ar to būs jātiek galā pašiem. Tāpēc Žuravļova kungam un viņa kolēģiem tiešām vajadzētu beigt maldīties tajā sasodītajā realitātē, ko viņi paši ir radījuši.”
Vienlaikus datu centru aizsardzību sarežģīti nodrošināt birokrātisku iemeslu dēļ, skaidro dronu centra “Ушкуйник” vadītājs Aleksejs Čadajevs: “Komerciālajiem datu centriem ir ļoti grūti tikt iekļautiem valsts “stratēģiskas nozīmes objektu” sarakstos, lai Aizsardzības ministrija varētu organizēt objektu aizsardzību. Turklāt šāda statusa iegūšana īpašniekiem nozīmē ievērojamas papildu izmaksas, jāizpilda virkne organizatorisku prasību, kas prasa zināmu laiku un pūles.”
Tomēr par galveno problēmu “zetņiki” atzīst tā dēvēto digitālo suverenitāti, ar ko pats Putins tik ļoti lepojas, bet “Z” kopienai taču jāatbalsta viņa politika un karš Ukrainā. “Z kanāls” “SimpDungeon” (~ 175 000 sekotāju) raksta: "...gadu desmitiem esam veidojuši sistēmu, kurā arvien lielāks pakalpojumu, uzņēmumu un lietotāju skaits kļuvuši atkarīgi no arvien mazāka skaita galveno infrastruktūras mezglu. Sākot no nelieliem individuāliem komersantiem un beidzot ar “Yandex Pay”, viss piesaistīts vienai infrastruktūrai. Un jo vairāk mēs koncentrējam digitālās funkcijas dažos konkrētos punktos, jo augstāka kļūst cena brīdī, kad kāds no tiem pārstāj darboties. Problēma vienā datu centrā vairs nav tikai lokāla ķibele - tā kļūst par problēmu milzīgam skaitam savstarpēji pilnīgi nesaistītu privātpersonu un organizāciju.”
“Digitālās suverenitātes” politiku Putins uzsāka 2014. gada rudenī, kad sasauca Krievijas Drošības padomes sēdi, lai “nodrošinātu RuNet (krievu interneta) autonomu darbību globālas blokādes vai kiberuzbrukumu gadījumā” ar mērķi izveidot no pārējās pasaules neatkarīgu, izolētu Krievijas interneta segmentu. Projekts juridiski un praktiski 2019. gadā tika nostiprināts ar “Suverēnā interneta likumu”, kas ir grozījumi likumos “Par sakariem”, “Par informāciju, informācijas tehnoloģijām un informācijas aizsardzību”, bet patiesais nolūks bija izveidot visaptverošu valsts cenzūras un digitālās izolācijas sistēmu. Uzstājoties 2014. gadā mediju forumā Sanktpēterburgā, Putins paziņoja: “Tas viss (internets) veidojās kā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes specprojekts, un tieši tā tas turpina attīstīties.” Šis apgalvojums turpmāk noteica Krievijas valsts “digitālās suverenitātes” politiku, kur prioritātes ir informācijas kontrole un dažādu aizliegumu ieviešana, savukārt pārējie jautājumi atstāti novārtā. Putinam “digitālā suverenitāte” interneta kontrolei bija vajadzīga, lai iztīrītu tīmekli no nevēlamas informācijas, tāpat kā “Jarovajas likumi”, masu novērošanas sistēmu izveide un citi pasākumi pilsoņu brīvību ierobežošanai. Galvenais uzdevums bija “pasargāt” RuNet lietotājus no kaitīgās Rietumu un dažādu “ārvalstu aģentu” ietekmes, novērst “krāsainās revolūcijas”, kas, pēc Kremļa domām, vienmēr tiek organizētas un koordinētas ar sociālo tīklu un interneta starpniecību.
“Izgāzt milzu naudu interneta resursu bloķēšanai, lai pēc tam pazaudētu datu centrus iepriekš pilnībā paredzamos triecienos - tas gan ir kaut kas... Ironiski, ka sākotnēji bloķēšana tika pasniegta kā pretdronu aizsardzības brīnumlīdzeklis. Tātad viņi ir pamatīgi nošāvuši greizi, bet kur tieši?” prāto Z kanāla “50 оттенков Калашникова” autors (~ 7 000 sekotāju). “Un ko mēs redzam? Valsts visu centralizēja un aizliedza, lai Putinam zem Ziemassvētku eglītes noliktu dāvanu - “digitālo suverenitāti”. Šīs politikas rezultāts ir digitālā infrastruktūra ar daudz zemāku noturību, nekā sākotnēji tika solīts, jo Kremļa prioritāte ir nevis tās aizsardzība, bet aizliegumi un kontrole.” “Kurš gan būtu domājis, ka ar trim sitieniem varēs nogāzt “Yandex”? ...pietika ar trīs sasodītiem pļerkstošu dronu uzbrukumiem, lai sabruktu tehnoloģiju giganta datu glabāšanas centralizētā vertikāle. Toties digitālās attīstības ministrs (Maksuts Šadajevs) pamanījās kolēģus paslavēt par to, ka kaut kas vēl darbojas! Patiešām, tas ir varens sasniegums, ja reiz ienaidniekam ar nieka trīs dronu uzbrukumiem neizdevās iznīcināt visu sistēmu pilnībā. Skatoties uz jums, ir nepatīkami apzināties, ka ar jums vai jums līdzīgiem būtu jāstājas vienā ierindā,” ar rūgtuma pilnu ironiju komentē “Telegram” kanāla “Сварщики” autori (~ 125 000 sekotāju).
Putins un viņa ierēdņi nenovērtē interneta, tāpat kā datu centru ikdienas dzīvei nepieciešamās infrastruktūras nozīmi. “…daudzi priekšnieki joprojām uzskata, ka runa ir tikai par skaistām bildītēm un izklaidi - tas ir pagalam maldīgs priekšstats,” uzskata publicists un politologs Aleksejs Čadajevs. “Nav saprotams, kāpēc diskusijās par “digitālo suverenitāti” tik liela uzmanība līdz šim pievērsta informācijas plūsmu kontrolei, bet tik maz “suverēnā” interneta infrastruktūras fiziskajai noturībai,” retoriski jautā “zetņiku” pētnieks Ivans Fiļipovs. Galu galā, tā ir ne vien spēja patstāvīgi pārvaldīt savu tīklu, bet spēja to uzturēt arī ārēja spiediena apstākļos. Ja dažu būtisku infrastruktūras elementu zaudēšana paralizē lielu daļu digitālo pakalpojumu, rodas loģisks jautājums: ko mēs saprotam ar “tehnoloģisko neatkarību”, ja reiz triecieni datu centriem izraisīja dažādus darbības traucējumus ne tikai visā Krievijas teritorijā, bet arī ārvalstīs, kur izmanto “Yandex”.
“...degošās naftas pārstrādes rūpnīcas un datu centri ir “NATO neliešu” un “hoholu” (nievājošs ukraiņu apzīmējums krievu valodas vidē) vaina, bet kad sākas runas par drošības pasākumiem, uz spēles liktas ierēdņu “pēcpuses”,” formulē jau pieminētais “zetists”, “Telegram” kanāla “Разработчик БПЛА” autors. “…tāpēc jebkurš ierēdnis vispirms ieinteresēts pasargāt savu pēcpusi, piesedzoties ar normatīviem aktiem un birokrātisku vilcināšanos, ja reiz “hoholi” spējīgi uzbrukt, iznīcinot stratēģiski svarīgus objektus. Tā taču nav ierēdņu atbildība, turklāt izcila iespēja “nosmelt” papildu finansējumu.” Tomēr svarīgāko secinājumu “Z kopiena” jau atkal izdarīt nespēj: dronu uzbrukumi turpināsies. Ja Krievijas armija nebūtu iebrukusi Ukrainā, nebūtu nekādas vajadzības aizsargāt nedz naftas pārstrādes rūpnīcas, nedz datu centrus, nedz kādus citus objektus. Galu galā, vislabākā pretgaisa aizsardzība ir labas attiecības ar kaimiņvalstīm, tomēr “Z komentētāji” līdz šādam secinājumam nevēlas nonākt principā, jo, neraugoties uz visām pretenzijām varas iestāžu virzienā, viņi joprojām ir aktīvi kara atbalstītāji. Putina galvenais mērķis ir saglabāt un nostiprināt varu, viss pārējais šī mērķa labad var tikt upurēts, un nav svarīgi, vai tie būtu datu centri, Krievijas pilsētu drošība vai cilvēku dzīvības - viss pakārtots diktatora varas saglabāšanai.
