Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņoja, ka viņa tautietis, režisors un mūziķis Emirs Kusturica kopā ar Serbijas opozīcijas pārstāvjiem mēģina viņu gāzt no valsts vadītāja amata, ziņo Vācijas televīzijas kanāls un portāls “DW”.
"Paskatieties, pie kā šīs muļķības ir novedušas - visi kopā: Dinko Gruhoničs (universitātes profesors Novisadā) Kusturica, Čanaks (opozīcijas politiķis Nenads Čanaks) un Lompars (Belgradas universitātes profesors Milo Lompars). Nav nekādas atšķirības, ir kopīgs mērķis - tas ir Vučičs, viņiem viņš ir jāgāž, un šī ir viņu programma. Citas programmas nav," Krievijas propagandas aģentūra “RIA Novosti” citēja Serbijas prezidenta svētdien, 27. jūlijā, teikto. Pēc Vučiča teiktā, visiem viņa politiskajiem oponentiem nav programmas un izpratnes par to, kas Serbijai ir vajadzīgs un ko vēlas tās iedzīvotāji, raksta aģentūra. Tiek atzīmēts, ka Emirs Kusturica iepriekš arī pauda atbalstu "politisko ieslodzīto Belgradā un Užicē" atbrīvošanai, kuri piedalījās masu protestos Serbijā un tagad tiek apsūdzēti valsts konstitūcijas pārkāpšanā. Turklāt režisors sarkastiski "pateicās" Vučiča un premjerministra pirmā vietnieka Sinišas Mali vadītajām varas iestādēm par to, ka nodokļu dienests 23. jūlijā slēdza restorānu "Visconti", kas atrodas viņa tūrisma kompleksā Drvengradā.
Režisors Emirs Kusturica atklāti atbalstīja Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, pēc tā sākuma izdeva vairākus darbus Kremļa propagandas formātā un personīgi saņēma apsveikumus 70. dzimšanas dienā no Krievijas prezidenta Vladimira Putina. 2014. gada martā pēc Krievijas iejaukšanās Donbasā un Krimas aneksijas Kusturica publiski kritizēja amerikāņu politiķes Hilarijas Klintones izteikumu, kurā viņa salīdzināja Putinu ar Hitleru, rakstīja vietējais izdevums “Blic”. "Nosaukt Putinu par fašistu intervences Ukrainā dēļ un vienlaikus būt par vienu no karu Irākā, Kosovā un Metohijā, Afganistānā, Lībijā, Osetijā kūdītājiem nav sīkums," viņš teica, norādot arī, ka savos lēmumos viņu vada savas tautas bailes no "banderoviešiem", "ukraiņu fašistu mantiniekiem", "Otrās Ukrainas revolūcijas līgumslēdzējiem" (Maidans Kijevā 2014. gadā). Tikmēr Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs arī uztur attiecības ar Kremli un pēc Putina ielūguma 2025. gada 9. maijā Sarkanajā laukumā apmeklēja Uzvaras dienas ceremoniju. Turklāt 11. jūnijā Vučičs atteicās parakstīt deklarāciju pēc Ukrainas un Dienvidaustrumeiropas samita, kurā tika nosodīta Krievijas agresija pret Ukrainu.
2024. gada 1. novembrī nesen renovētajā Novisadas dzelzceļa stacijā sabruka betona nojume. Traģēdijā gāja bojā 16 cilvēki vecumā no sešiem līdz 74 gadiem. Drīz Belgradā sākās protesti, kas galu galā izplatījās uz citām Serbijas pilsētām. To dalībnieki aicināja vainīgos neizvairīties no soda. Demonstranti pieprasīja Novisadas mēra un valsts premjerministra Miloša Vučeviča atkāpšanos. 28. janvārī Vučevičs paziņoja par savu atkāpšanos. Arī Novisadas mērs atkāpās no amata. Pēc tam demonstranti izvirzīja jaunas prasības - valdības atkāpšanos un jaunas vēlēšanas. Prezidents Vučičs atteicās tās izpildīt un paziņoja, ka viņam nerūp protesti. 28. jūnijā Belgradā notika vēl viena masveida sadursme starp protestētājiem un policiju, kurā tika aizturēti desmitiem cilvēku.
Emirs Kusturica ir viens no pazīstamākajiem Eiropas kinorežisoriem 20. gadsimta 80. un 90. gados. Radījis vairākus kino šedevrus - “Čigānu laiks”, “Underground”, “Melnais kaķis, baltais kaķis”, “Dzīve ir brīnums” - taču politikā atbalsta Putina asiņaino režīmu.
Ilgu laiku, kamēr nesastrīdējās, Kusturica strādāja tandēmā ar mūziķi Goranu Bregoviču, kurš savulaik vairākkārt viesojās Rīgā un Jūrmalā un kam koncerti bija vēl 2014. un 2015. gadā. Taču pēc uzstāšanās Krievijas okupētajā Krimā Bregovičs nonāca Ukrainas varas iestāžu uzmanības lokā.
Iebraukšana un uzstāšanās Bregovičam ir liegta Polijā, Rumānijā, Moldovā un arī Latvijā. Šogad lēmumu par Bregoviča iekļaušanu “melnajā sarakstā” pieņēma iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, un tika atcelti Bregoviča “Kāzu un bēru orķestra” plānotie koncerti Latvijā.
