Pasaulslavenais serbu kinorežisors Emirs Kusturica, kurš tiek uzskatīts par vienu no Eiropas ietekmīgākajiem un vizuālā rokraksta ziņā izteiksmīgākajiem režisoriem, 24. novembrī atzīmē savu 55. jubileju.
Viņš dzimis 1954. gada 24. novembrī Sarajevā, jauktā bosniešu - serbu ģimenē. 18 gadu vecumā Kusturica iestājas Prāgas Akadēmijas režijas fakultātē. Jau ar pirmo filmu "Vai Tu atceries, Dolly Bell?" (1981) viņš ieguva Zelta Lauvu Venēcijas kinofestivālā.
Milošs Forans savulaik nosaucis Kusturicu par Eiropas un pasaules kino cerību.Tieši Formans ir tas, kuram ir svarīga loma Kusturicas dzīvē. Formans uzaicina viņu lasīt lekcijas Kolumbijas universitātē. Reiz universitātē Kusturicam pienācis students Deivids Atkinss un lūdzis pasniedzēju izlasīt scenāriju filmai ar nosaukumu "Arizona Dream". Pēc šī scenārija Kusturica uzņem filmu, kurā spēlē Džonijs Deps, Feja Danaveja, Džerijs Lūiss, tas atnes viņam atzinību Holivudā. Taču neskatoties uz Berlīnes kinofestivāla atzinību, tā ieguva "Sudraba lāci" žūrijas Grand Prix), komerciālu panākumu filmai nav ne tikai Amerikā, bet arī Eiropā.
Džonijs Deps pēc filmas apgalvo, ka ir gatavs spēlēt pat Kusturicas režisētā filmā par grāmatplauktu no kura Deps labprāt slaucītu putekļus.
Kusturica 20. gs. 80- tajos gados sāk sadarbību ar ansambli "The No Smoking Orchestra". Kusturicas un viņa grupas mūzika ir rokenrola, folkmūzikas, džeza, čigānu tautas mūzikas motīvu, turku maršu, Āzijas melodiju melanholijas un Sarajevas panku kultūras sajaukums. Pēc filmas "Underground" (1995), parādīšanās uz ekrāniem Kusturica uzlaiku no kino aiziet un sāk veidot Vācijas televīzijai projektu par čigānu mūziku.Šis projekts noved pie groteskas pilnās komēdijas "Melnais kaķis, baltais kaķis", kurā skan Kusturicas mūzika.Kusturicas filmas apbalvotas daudzos prestižos pasaules kinofestivālos, ieskaitot Kannas, Berlīni un Venēciju.
Kusturicam patīk uzsvērt savu kosmopolītismu, piederību vairākām kultūrām.
"Esmu dzimis vietā, kur 300 metru radiusā ir četri lūgšanu nami- katoļu, pareizticīgo, ebreju un musulmaņu. Šajā vietā neaug nekas cits tikai plūmes, zemē, kurai pāri gājuši iekarotāji....." saka Kusturica.
Režisors dzīvojis daudzās pasaules lielākajās pilsētās Ņujorkā, Parīzē. Tad atgriezies Serbijā, kur dzīvo 250 km no Belgradas pēc sava projekta celtā mājā.
"Kopš esmu sācis dzīvot laukos es jūtos labāk,es jūtos kā daļa no dabas", atzīst jubilārs.
Režisora sieva Maija Kusturica strādājusi vairākos viņa projektos kā producente. Abiem ir divi pieauguši bērni – Stribors un Duņa. Stribors ir mūziķis un komponists, dažās tēva filmās piedalījies arī kā aktieris.
Emirs ir izveidojis interesantu tūrisma projektu – ciematu Kustendorfa, kas atrodas, tūristu iecienītā kalnu rajonā Zlatiborā. Kusturica ieinteresējās par šo vietu, kalnu ciemata Mokra Gora apkaimē, tad, kad viņš tur uzņēma savu filmu Dzīve kā brīnums". Pēc filmas uzņemšanas viņš šo vietu iegādājās privātīpašumā. Ciemats celts pilnībā no koka. Ciematā atrodas baznīca, muzejs, bibliotēka un kinoteātris. Šajā bibliotēkā Emirs Kusturica ir savācis rakstnieku – Nobela prēmijas laureātu – darbus. Šeit notiek Kustendorfas filmu un mūzikas festivāls. 2005.gadā Emirs Kusturica pārgāja pareizticībā, pieņemot arī otru vārdu Nemanja. Kā jau minēts, Kusturica vienmēr uzsvēris, ka viņa senči bijuši pareizticīgie serbi, tādējādi viņš uzskata, ka ir atgriezies pie saknēm. Kusturica uzskata, ka kristietim jācenšas pasauli darīt harmoniskāku – to viņš arī mēģinot darīt savās filmās.
2010. gada 21.janvārī Emiram tiks pasniegta " AleksijaII prēmija" par ieguldījumu pareizticīgo tautu vienotības veicināšanā.
Pašlaik Kusturica ir pabeidzis darbu režisora Kristiana Kariona (Christian Carion) filmā "L'affaire Farewell", kurā atveido galveno lomu VDK pulkvedi- Sergeju Grigorjevu. Turpina darbu pie filmas "Seven Friends of Pancho Villa and the Woman with Six Fingers", par revolūciju Meksikā. Galveno lomu filmā Kusturica uzticējis Havjeram Bardemam. Ar ansambli "The No Smoking Orchestra" Kusturica atrodas koncerttūrē Venecuēlā un Francijā.