Somijas ekonomikas ministrs Ville Rudmans (Somu partija) ir pārliecināts, ka Somijai tiks pievērsta īpaša uzmanība, pateicoties tur plānotajai "Tiktok" datu centra būvei. Tiek ziņots par miljardu eiro investīcijām, t.i., plāniem būvēt datu centru Korijas pilsētas teritorijā Kouvolā. Ir jau apstiprināts, ka datu centra galvenais lietotājs būs Ķīnai piederošs sociālo mediju pakalpojuma sniedzējs "Tiktok". Eksperti uzskata: "Jūs varat uztraukties par "Tiktok", bet ne tik daudz par datu centru", arī par datu centra atrašanās vietu nebūtu jāraizējas.
Kā ziņo Somijas sabiedriskā televīzija “Yle” savā interneta portālā "yle.fi", projektu plānots pabeigt 2026. gada nogalē. Ministrija pašlaik pēta projekta detaļas. Ekonomikas ministrs V. Rudmans nepieļauj domu, ka projekts varētu izgāzties. “Ceru, ka šis nekustamā īpašuma attīstības uzņēmums rūpīgi izvērtēs, vai ir labi pieņemt "Tiktok" kā savu klientu. Tomēr Somijā tik un tā ir pieprasījums pēc šiem datu centriem," sacīja V. Rudmans.
V. Rudmans iepriekš norādīja, ka ir pamatotas bažas par lietojumprogrammas drošību attiecībā uz "Tiktok". Informācijas drošības apsvērumu dēļ lietojumprogrammu nedrīkst instalēt, piemēram, parlamenta vai valdības ierīcēs.
ASV ilgu laiku ir ļoti kritiski izturējušās pret "Tiktok" un pat aizliedz tās darbības. Arī Eiropas Savienība (ES) ir vēlējusies to aizliegt. "Tiktok" ir notiesāts par datu aizsardzības pārkāpumiem, un pēdējo reizi naudas sods tika uzlikts maija sākumā, kad ES lietotnei noteica 530 miljonu naudas sodu datu pārkāpumu dēļ - par platformas datu pārsūtīšanu uz Ķīnu, pārkāpjot ES stingros datu aizsardzības noteikumus.
"Protams, īpaši ģeopolitiskā laikmetā, piemēram, tajā, kurā mēs pašlaik dzīvojam, šādas dimensijas nevar ignorēt," sacīja V. Rudmans.
Saskaņā ar “Yle” informāciju, datu centra būvētāja uzņēmuma īpašumtiesību kārtība esot visai dīvaina un daži dati tiekot slēpti.
Milzīgajā "Tiktok" darījumā tika atklāts, ka viens no datu centra īpašniekiem, Huseins Sajvani no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, ir glabājis Krievijas naudu Dubaijā. Uzņēmējs ir sadarbojies arī ar Donaldu Trampu. Datu centra projektam ir arī savienojumi ar Ķīnas datu centru gigantu "GDS Holding". Saskaņā ar “Yle” informāciju, vismaz viens ķīniešu īpašnieks ir iesaistīts vienā no uzņēmumiem, kas izveidoti datu centra projektam.
Galvenais datu centra lietotājs būs Ķīnai piederošs sociālo mediju pakalpojums "Tiktok", tomēr, saskaņā ar paziņojumu presei, centrs pieder Somijas nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumam "Hyperco" un "Tiktok" tajā darbojas kā īrnieks.
Pēc “Yle” informācijas, Huseinam Sajvani uzņēmumā "Hyperco" pieder 26,6 procenti. Komercreģistrs liecina, ka otrs akcionārs ir Ķīnas pilsonis, dzimis 1967. gadā. Tomēr daļa līdzdalības paliks slēptas.
Datu centru izīrēs "Tiktok".
"Tiktok" datu centrs, kas plānots Somijā, Kouvolā, neietekmēs lietotnes vai somu informācijas drošību, televīzijai “Yle” apgalvo eksperti.
Saskaņā ar informācijas drošības uzņēmuma "Withsecure" pētniecības direktora Miko Hiponena teikto, "jūs varat uztraukties par "Tiktok" kā lietotni, bet ne tik daudz par datu centra atrašanās vietu".
"Iespējams, tas atvestu dažus ķīniešu strādniekus uz Kouvolu, lai vadītu datu centru," sacīja M. Hiponens. Pēc viņa domām, bieži tiek prasīts, lai Eiropas datus neeksportētu ārpus Eiropas. Par to ir kritizēts arī "Tiktok". "Ja datiem jābūt Eiropā, Eiropā jābūt datu centram," uzskata M. Hiponens.
Nacionālā kiberdrošības centra galvenā speciāliste Juhani Eronena norāda, ka Somijā minimālo informācijas drošības līmeni nosaka ES regulas, digitālā tirgus regulējums un Kiberdrošības likums. "No tehniskā viedokļa mums ir labas šo risku pārvaldības metodes," rezumēja J. Eronena.
Eksperti uzskata, ka tas, kā un kādus datus "Tiktok" vāc par saviem lietotājiem un kādam nolūkam, var radīt lielākas bažas nekā datu centrs.
Tādas platformas kā "Google" un "Tiktok" no savāktajiem datiem gūst miljardiem lielu peļņu. Izmantojot lietojumprogrammu, viņi profilē savus lietotājus un veido priekšstatu par to, kas ir lietotāji, kādi produkti un kas viņus varētu neinteresēt.
Pēc J. Eronenas domām, "Tiktok" cita starpā apkopo informāciju par to, no kurienes lietotne tiek izmantota, cik ilgi un kādā laikā. Metadati tiek uztverti no attēliem, un tiek mēģināts identificēt tajos esošos cilvēkus. No otras puses, datu vākšana no tālruņu saraksta tiek maskēta kā jautājums par to, vai vēlaties atrast savus draugus lietotnē.
"Tas ir kaut kas, par ko es jūs vienmēr brīdinu. Jūs kopīgosiet piekļuvi savai tālruņu grāmatai, ja lietotnē izvēlēsieties meklēt draugus. Ir vērts apstāties un domāt par to, jo jūs nedalāties ar savu informāciju, bet gan ar citu cilvēku vārdiem, adresēm, tālruņa numuriem un pat durvju kodiem. Cilvēki tālruņu grāmatā glabā plašu datu klāstu," brīdina M. Hiponens.
Abi eksperti noraida izplatīto nepareizo priekšstatu, ka lietotne noklausās lietotājus. "Tehniski tas būtu iespējams, bet tā būtu finansiāla pašnāvība, ja šāds pakalpojums noklausītos lietotājus un nepateiktu viņiem par to," sacīja J. Eronena.
Pēc ekspertu dueta domām, lieta ir tāda, ka cilvēki, visticamāk, pievērsīs lielāku uzmanību reklāmām tad, kad viņi tikko par to ir meklējuši informāciju. Reklāmas var tikt rādītas arī, piemēram, no jūsu tiešsaistes meklēšanas vienumiem vai no kolēģa, kurš ir izmantojis meklējamo vienumu tajā pašā tīklā.
Pēc M. Hiponena domām, "Tiktok", lai pamanītu lietotāja vēlmes, jo īpaši ir tik efektīvs mākslīgā intelekta algoritmu ziņā, ka lietotājs pats vēl neapzinās, ka viņu interesē lietojumprogrammas ieteiktās lietas.
Tajā pašā laikā tas ir jautājums par tā saukto ēnu praksi, kas, pēc J. Eronenas domām, ir saistīta ar "Tiktok". Tad lietotājiem ir grūtāk saprast, par ko viņi kļūst, sākot lietot lietojumprogrammu.
"Neskaidrais darbības modelis darbojas lieliski, kad cilvēks kļūst atkarīgs no pakalpojuma. Tas ir tik patīkami, ka jūs tur paliekat nedaudz ilgāk, nekā vajadzētu," sacīja M. Hiponens.
Pēc J. Eronenas domām, ēnu prakse atšķir "Tiktok" un, piemēram, amerikāņu "Facebook" un "Instagram". M. Hiponens redz, ka "Tiktok" tiek pamatoti uztverts atšķirīgi, jo lietotne nāk no Ķīnas.
Tomēr viņš neuzskata, ka "Tiktok" kā uzņēmums pats par sevi nav ieinteresēts veikt nelikumīgas darbības vai palīdzēt spiegošanā.
"Mums nav piemēru vai pierādījumu, ka "Tiktok" būtu bijis spiests izspiegot lietotājus. Tomēr ārkārtas situācijās, piemēram, karā, tas varētu būt reāls risinājums," norādīja M. Hiponens.
