NATO ģenerālsekretāra vietnieks inovāciju, hibrīddraudu un kibersistēmu jautājumos Džeimss Appaturs ir viens no ekspertiem, kas palīdzēja Eiropas sabiedriskajām raidorganizācijām veikt starptautisku žurnālistisku izmeklēšanu par Krievijas hibrīdkaru pret Eiropu. Lietuvas Nacionālais radio un televīzija savā interneta portālā "lrt.lt" publicējuši interviju ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku, kurā viņš uzsvēra, ka Krievijas gatavība riskēt ir pieaugusi un NATO to uztver ļoti nopietni.
Incidenti, kas saistīti ar kabeļiem Baltijas jūras dzelmē, kā arī ietekmes kampaņas, sabotāža, šķiet, ir ievērojami palielinājusies. Kāds ir NATO viedoklis par to, vaicāja "lrt.lt" žurnālists.
"Es domāju, ka mēs redzam divas lietas: atkārtotu uzvedību - tas ir, vismaz vienu lielu incidentu (kabeļu pārrāvumu) mēnesī Baltijas jūrā un citus satraucošus incidentus, tostarp uzliesmojošas patronas lidmašīnās.
Otra lieta, ko mēs redzam, ir Krievijas pieaugošā gatavība riskēt. Kad es saku "risks", es nedomāju riskus viņiem, bet riskus mums, riskus mūsu ekonomikai, mūsu pilsoņu drošībai, un mēs to uztveram ļoti nopietni," sacīja Dž. Appaturs.
Tāpat tiek minēti Krievijas hibrīduzbrukumi pēdējos mēnešos. Viņš minēja arī atsevišķu infrastruktūru ļaunprātīgu dedzināšanu, vilcienu nobraukšanu no sliedēm, nemaz nerunājot par politisku iejaukšanos, piemēram, Rumānijas vēlēšanās. Kiberuzbrukumi vairs nav tikai ikdienas darbības, tie notiek katru minūti. Krievija izmanto ļaunprogrammatūru kritiskajā infrastruktūrā, jo īpaši nozares pārvaldības sistēmās.
Jautāts, kas ļauj NATO būt tik pārliecinātai, ka visas iepriekš minētās darbības ir valsts sponsorētas, saistītas ar Krieviju, nevis ar individuālu noziedzīgu uzvedību, nejaušību vai tamlīdzīgi, Dž. Appaturs atbildēja:
"Tas ir liels jautājums. Un dažreiz tā patiešām ir noziedzīga uzvedība. Un dažreiz tā ir sakritība, nu, varbūt ne sakritība, bet tā nav Krievijas iniciēta operācija. Mēs nevēlamies visu attiecināt uz Krieviju. Ir divi vai trīs elementi. Viens no tiem, ja mēs precīzi zinām, balstīts uz konkrētu izlūkošanas vai policijas darbu.
Otrkārt, ir jāmeklē likumsakarības, atkārtota uzvedība. Tātad, ja viens vilciens, kas ved atbalstu uz Ukrainu, nobrauc no sliedēm Nīderlandē, kas arī notika, iespējams, tas ir incidents. Tā gadās. Ja septiņās dažādās valstīs no sliedēm izskrien septiņi šādi vilcieni, tad mums ir uzvedības modelis. Un, tā kā visi vilcieni kursē uz Ukrainu, mēs visi zinām, kas aiz tā stāv.
Tādējādi attiecināšanu var noteikt dažādos veidos, un uzvedības modelis ir ļoti svarīgs kritērijs. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mums bija svarīgi uzstādīt visaptverošu uzraudzības sistēmu. Valstu valdības veic arī pašas savus novērtējumus. Viņi tos pasniedz, un, ja Portugāle vai Nīderlande saka, ka, mūsuprāt, aiz tā stāv krievi, ķīnieši vai irāņi, mēs viņiem uzticamies."
Uz jautājumu, kura teritorija Eiropā šobrīd ir visvairāk apdraudēta, NATO ģenerālsekretāra vietnieks atbildēja:
"Patiesībā es domāju, ka kiberdarbība ir pastāvīga un ļoti kaitīga, bet zināmā mērā mēs esam kļuvuši noturīgāki un esam izstrādājuši noteiktus veidus, kā ar to cīnīties. Politiskā iejaukšanās, protams, rada bažas visur. Tomēr tas ir labi zināms un pārvaldīts.
Tagad politisko līderu uzmanību īpaši piesaistījusi sabotāža. Tas ir gluži kas jauns, jo tas rada tiešus draudus cilvēku dzīvībām vai ekonomikai, un Krievijas vēlme riskēt pieaug, tas ir, tās gatavība riskēt ar mūsu pilsoņu dzīvībām. Tāpēc es uzskatu, ka tas ir uzmanības centrā. Kas attiecas uz reģioniem, mēs pašlaik koncentrējamies uz Baltijas jūru, jo turpinās zemūdens infrastruktūras bojājumi."
Vai valstis, kas robežojas ar Krieviju, ir pakļautas lielākam riskam, vai arī Eiropas rietumu daļa ir vairāk pakļauta riskam ciest no Krievijas darbībām?
"Ziniet, ja jūs jautājat Francijai, cik liela politiskā iejaukšanās un dezinformācija tajā notiek, tad viņi ir ļoti, ļoti nobažījušies. Viņi pastāvīgi tiek pakļauti kiberuzbrukumiem. Vai Eiropas austrumu valstīs ir vēl lielāka sabotāža? Es domāju, ka zināmā mērā tas, iespējams, ir taisnība, ja mēs skaitām Baltijas jūras reģionu. Bet, lūk, Dānija, es nezinu, vai jūs to klasificētu kā Eiropas austrumus, to ļoti ietekmē tas, kas notiek Baltijas jūrā. Beļģija ir līdere Ziemeļjūrā kritiskās infrastruktūras aizsardzības ziņā. Tātad, es domāju, ka kopumā mēs redzam, ka šī ir diezgan izplatīta problēma," atzina Dž. Appaturs.
Vai pastāv risks, ka hibrīduzbrukumu dēļ kāda no NATO valstīm var pieteikties Atlantijas līguma 5. panta aktivizēšanai, jautāja žurnālists.
"Mūsu politika ir tāda, ka hibrīda ofensīva vai kumulatīvi uzbrukumi var sasniegt līmeni, kad NATO valstis nolemj, ka tā jau ir bruņota ofensīva, un var piemērot piekto pantu. Tāda ir mūsu politika. Vai tas var notikt? Protams. Es minēšu divus piemērus. Aizdedzinošais lādiņš tiek novietots lidmašīnā. Lidmašīna var avarēt, tā var nogāzties virs pilsētas. Tās bija ļoti skaidras briesmas.
Vai arī uzbrukums Skripaļiem Apvienotajā Karalistē, kad tika izmantota ķīmiskā ieroča "Novičok" pudele, no kuras varēja iet bojā vairāk nekā tūkstotis cilvēku, un viņi to pameta zem parka soliņa un atstāja. Tas faktiski nogalināja cilvēkus, kuri atrada šo pudeli. Bet, ja pudele būtu bijusi vaļā... Es nezinu, cik cilvēku būtu miruši. Tātad, veicot savus uzbrukumus, Krievija ir gatava riskēt ar lielu skaitu mūsu pilsoņu," apgalvoja NATO amatpersona.
Pārsvarā visi zina par piekto pantu, bet ir arī ceturtais pants. Vai ir kādi signāli, ka to varētu aktivizēt tuvākajā nākotnē, jautāja žurnālists.
Dž. Appaturs sacīja, ka ceturtā panta aktivizēšana ir atkarīga no sabiedrotajiem. Ceturtais pants būtībā ir augsta līmeņa politiskas konsultācijas par reālajiem draudiem. "Nē, mēs vēl neesam sasnieguši punktu, kad kāds sabiedrotais izmantotu ceturto pantu hibrīduzbrukuma kontekstā. Bet vai tas var notikt? Protams," augsta ranga NATO amatpersona pieļāva šādu iespēju.
Dž. Appaturs ir pārliecināts, ka ir ļoti svarīgi saprast, kā Krievijā redz hibrīdkaru. Viņu stratēģiskos dokumentus internetā var apskatīt un lasīt ikviens, daudzi no tiem ir tur. Hibrīdkarš ir tas, kā Krievija redz karu. Armija ir tikai daļa no kara. Tas ir viens aspekts.
"Otrkārt, daudzas no šīm darbībām Krievija veica pat pirms kara Ukrainā, un tās turpināsies pat pēc tā. Un iemesls ir tāds, ka Krievija nav vērsta tikai uz Ukrainu. Krievija domā un saka, ka kolektīvie Rietumi, tas ir, mēs visi, cenšamies sašķelt Krieviju. Tā nav taisnība. Mēs cenšamies aizturēt Krieviju, lai tā neuzbruktu saviem kaimiņiem, tā ir taisnība. Mēs atturam viņus no ambīcijām atjaunot kontroli pār Eiropu, un viņiem tas nepatīk.
Tātad šie hibrīduzbrukumi - es esmu pilnīgi pārliecināts, mēs visi esam pārliecināti, ka tie turpināsies arī pēc kara beigām Ukrainā, jo krievi nevar mums uzbrukt militāri un pagaidām neplāno to darīt. Tomēr viņi ir vīlušies un vēlas realizēt savas ambīcijas citos veidos. Tāpēc mums ir jāapvieno visi un jāpieņem, ka mums ir ilgtermiņa problēmas ar Krieviju, un tās ietvers hibrīduzbrukumus, kas notiek mūsu valstīs un pret mums," sacīja Dž. Appaturs.
Starptautiska pētniecisko žurnālistu grupa, kuru apvieno Eiropas Raidorganizāciju savienības (EBU) pētnieciskās žurnālistikas platforma, ir identificējusi vairāk nekā 80 Krievijas hibrīduzbrukumus, kurus naidīgais režīms pēdējo 15 mēnešu laikā ir veicis vai plānojis veikt Eiropas valstīs. Pēc gandrīz pusgada darba pie šī sarežģītā materiāla žurnālistiem izdevās iekļūt to organizāciju pasaulē, kas strādā Krievijas režīma labā, un labāk saprast, kā Krievijas dienesti pieņem darbā hibrīduzbrukumu veicējus.
