Ir pagājuši tikai 10 mēneši, kopš Polijas premjerministrs Donalds Tusks nolēma ātri nostiprināt valsts robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Premjers solīja investīcijas un pietiekamus līdzekļus. Deklarācija ir pārvērtusies konkrētās lietās – tiek būvēts "Shield East" jeb "Austrumu vairogs," pirmais posms jau gatavs, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Polijas un Baltkrievijas robežu šķērsojošo nelegāļu skaits ir samazinājies par divām trešdaļām - šogad joprojām tie ir vidēji 100 mēģinājumu dienā.
Deklarācija par "Austrumu vairoga" būvniecību uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju pārvēršas konkrētās lietās. Pirmais posms uz robežas ar Krieviju ir gatavs. Tā drošības zona sniedzas 200 metru dziļumā iekšzemē no robežas.
Valdība paziņojusi par līdzīgu būvi uz robežas ar Ukrainu. Tomēr šeit motīvi ir atšķirīgi nekā "Austrumu vairoga" gadījumā.
Premjerministrs Donalds Tusks preses konferencē, kurā piedalījās arī Somijas premjerministrs Peteri Orpo, paziņoja par aizsargbarjeru būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju. Sākotnēji šim posmam jābūt 400 km garam.
"Austrumu vairoga" koncepcija paredz aizsardzības nocietinājumu un robežu uzraudzības sistēmu izbūvi 800 kilometru garumā. Joprojām ir zināms maz tehnisko detaļu. Tas ir saprotams, jo valsts aizsardzības plāni paplašināt inženiertehniskos nocietinājumus uz robežas nevar būt publiski.
"Galu galā, ienaidnieks neguļ. Ja viņš zinās, kur atrodas mūsu bunkuri un nocietinājumi, šie objekti vispirms kļūs par viņa uzbrukuma mērķiem ar precīziem ieročiem," intervijā "wnp.pl" atgādināja bijušais Nacionālās drošības biroja vadītājs ģenerālis Staņislavs Kozejs.
"Vislabāk būtu, ja darbs pie nocietinājumiem sāktos tad, kad kara draudi būtu patiešām nopietni un ienaidnieks sāktu grupēt savu karaspēku uz robežas. Tomēr pirms tam mums jāsagatavo viss, kas ir nepieciešams šo nocietinājumu būvniecībai," uzsvēra ģenerālis S. Kozejs.
Tagad, kad karš Ukrainā ir iegājis izšķirošajā fāzē, ir laiks sākt veidot "Austrumu vairogu". Armija jau kādu laiku klusi strādā pie robežas stiprināšanas. "No vienas puses, mums ir darīšana ar Baltkrievijas režīma hibrīdagresiju ar Krievijas atbalstu, no otras puses, ar noziedzīgu praksi, kas instrumentalizē migrāciju, ekspluatē cilvēkus, kuri meklē labāku nākotni sev un savām ģimenēm," atgādināja iekšlietu un administrācijas ministrs Tomašs Siemoniaks.
Polijas Ministru padome lielu uzsvaru liek uz visas austrumu robežas noslēgšanu un pērn 15. oktobrī pieņēma visaptverošu un atbildīgu Polijas migrācijas stratēģiju 2025.-2030. gadam.
Novembra beigās galveno ministriju vadītāji runāja par drošības modernizāciju un jauniem spēkiem, lai aizsargātu Polijas un Baltkrievijas robežu.
Nākamā gada otrajā pusē tur parādīsies jaunas robežsardzes vienības, kas īpaši vērstas uz tiešu, fizisku robežu aizsardzību. Viņu pieņemšana darbā sāksies pēc dažām nedēļām, un pēc apmācības tās tiks nogādātas uz vietas. Šīs vienības tiks veidotas, robežsardzē pieņemot darbā līgumdarbiniekus, kas bija iespējams, pateicoties nesenajiem noteikumu grozījumiem. Iemesls ir ne tikai karš.
Visi šie lēmumi tiek pieņemti, lai "likvidētu migrācijas ceļu, ko organizē noziedzīgi grupējumi, kurus atbalsta Baltkrievijas dienesti", sacīja Iekšlietu un administrācijas ministrijas vadītāja vietnieks Česlavs Mroczeks.
"Tur, kur robeža ir noslēgta, mēs nereģistrējam nevienu nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu. Pašlaik tiek modernizēta optoelektroniskā barjera, kas būvēta arī upju posmos. Nākamā gada pavasarī būs gatavs optoelektroniskās barjeras posms Bugas upē,” paziņoja ministrs T. Siemoniaks.
Daļa no efektīvākas robežaizsardzības ir arī buferzonas ieviešana (no 2024. gada jūnija valsts iekšienē līdz 60 km attālumā no robežas ar Baltkrieviju), kas galvenokārt paredzēta kontrabandistiem, kuru darbības tiek būtiski kavētas. Par divām trešdaļām samazinājies to cilvēku skaits, kuri nelegāli šķērso Baltkrievijas - Polijas robežu, bet šogad joprojām ir vidēji 100 šādu mēģinājumu dienā.
Šo iemeslu dēļ Polija vēlas nosargāt ne tikai robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, bet arī robežu ar Ukrainu. Donalds Tusks par to informēja, apmeklējot vienu no "Austrumu vairoga" posma būvlaukumiem. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka šīs investīcijas palielina miera uzturēšanas garantiju.
Polijas robežas ir vairāk nekā 3572 km garas. Tas posms, kurā atrodas Baltkrievija, ir vairāk nekā 418 km garš, no kuriem visapdraudētākais posms, kam nepieciešama īpaša aizsardzība, ir 172 km garš. Polija robežojas ar Krievijas Kēnigsbergas apgabalu 232 km garumā un ar Ukrainu vairāk nekā 535 km garumā.
“Austrumu vairoga” projekts galvenokārt ir saistīts ar robežas nostiprināšanu ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas ir savienojams ar līdzīgiem nocietinājumiem, ko Baltijas valstis uzbūvējušas uz robežas ar Krieviju.
D. Tusks, apmeklējot “Austrumu vairoga” pirmās daļas būvlaukumu uz robežas ar Krieviju, kas jau ir gatavs, paziņoja, ka tiks stiprināta arī Polijas un Ukrainas robeža.
Robežai ar Ukrainu ir jābūt izturīgai pret kontrabandu
Pēc premjera teiktā, šāda nepieciešamība izriet no izaicinājumiem, kas saistīti ar noziedzību, kas var parādīties gan kara laikā, gan pēc tā, ietverot ieroču, cilvēku vai narkotiku kontrabandu. Tāpēc, saskaņā ar pieņemto migrācijas stratēģiju, robežšķērsošanas punkti tiks paplašināti un modernizēti, lai izvairītos no tā saukto vājo vietu riska likumīgai tirdzniecībai un materiālu transportēšanai Ukrainas rekonstrukcijai un modernizācijai.
Saskaņā ar Iekšlietu un administrācijas ministrijas datiem, šogad visvairāk automašīnu ar kontrabandu aizturētas uz robežas ar Ukrainu un Baltkrieviju. Šīs kontrabandas vērtība pieauga par aptuveni trešdaļu salīdzinājumā ar to pašu periodu 2023. gadā. Daudzas no nozagtajām automašīnām ukraiņi nopirka neapzināti.
Turklāt vēl ir tabaka un cigaretes, kas agrāk Polijā ieplūda no austrumu robežas. Tagad šī kontrabanda vairs netiek ievesta tādos apmēros, vismaz no Ukrainas, kur kontrabanda ir krasi samazinājusies. No otras puses, Baltkrievijas, tā palielinājās par 36 procentiem.
Viss norāda, ka robeža ar Ukrainu nebūs tikpat pamatīgi stiprināta kā ar Krieviju un Baltkrieviju. “Es jau no paša sākuma esmu teicis, ka es nebūtu pārsteigts, ja mēs nolemtu būvēt šādu barjeru arī uz robežas ar Lietuvu vai Slovākiju. Neatkarīgi no tā, ka šīs valstis mums ir draudzīgas un mēs esam vienā blokā ar Slovākiju," saka ģenerālis Boguslavs Paceks, bijušais Nacionālās aizsardzības universitātes rektors. "Mažino līnijas gadījums (nocietinājumu josla uz Vācijas un Francijas robežas, kas neapturēja Hitleru) atgādina mums, ka nekādi plaši nocietinājumi nevar garantēt ienaidnieka apturēšanu. No otras puses, kara pieredze Ukrainā, kur Hersonas reģionā būvē nocietinājumus uz robežas ar Krieviju, vai spēcīga, dziļi attīstīta un stiprināta Krievijas karaspēka aizsardzība, kas apturēja Ukrainas pretuzbrukumu, liecina, ka arī mūsdienās šādi nocietinājumi ir aktuāli. Ir zināms, ja tikai ir šāda iespēja, ienaidnieks darīs visu, lai apietu nocietinājumus.
Tāpēc jau no paša sākuma bija skaidrs, ka būvēt spēcīgu barjeru tikai fragmentāri ir muļķības, jo ienaidniekam būtu ļoti viegli uzbrukt mums viņa izvēlētā vietā, piemēram, caur Ukrainu, un ieiet Polijas teritorijā kaut kur netālu no Ļubļinas. Tāpēc mums ir svarīga Polijas robežu aizsardzība - no visiem iespējamiem virzieniem. Tas vienkārši ir tas, ko diktē veselais saprāts," uzskata ģenerālis B. Paceks.
