Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ paziņoja, ka nepiekritīs Krievijas gāzes tranzītam, ja tā plūdīs caur Azerbaidžānu. Kijiva varot apsvērt Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu, ja Krievija naudu par gāzi saņems tikai pēc kara beigām, raksta Polijas interneta medijs "wnp.pl".
"Mēs nedosim iespēju nopelnīt papildu miljardus uz mūsu asinīm, uz mūsu pilsoņu dzīvībām," jautāts par šādu scenāriju, sacīja Volodimirs Zelenskis.
Gada beigās beigsies līgums par Krievijas dabasgāzes tranzītu caur Ukrainu. Kijivas pieņemtais lēmums var skart Slovākiju, kas iepirka Krievijas izejvielas, kas tika transportētas caur Ukrainas teritoriju.
Slovākija ir sākusi sarunas, lai ļautu Ukrainai turpināt gāzes piegādi. Arī Azerbaidžāna teorētiski varētu pārdot savas izejvielas, bet tā ir maksimāli palielinājusi gāzes pārvadi uz Eiropu caur dienvidu koridoru caur Turciju, nespējot vienoties ar "Gazprom", lai Krievijas gāzi varētu transportēt caur Ukrainu.
V. Zelenskis sacīja, ka situāciju ir apspriedis ar Slovākijas premjerministru Robertu Fico. "Es viņam ļoti tieši paskaidroju, ka mēs tranzītā gāzi eksportēsim tikai tad, ja tā nenāks no Krievijas," viņš sacīja. V. Zelenskis uzsvēra, ka nevar būt ne runas par to, ka izejvielas, kuru pārdošana dos ieguldījumu Krievijas kara budžetā, jebkādā veidā tiks transportētas caur Ukrainu.
V. Zelenskis ir izvirzījis nosacījumu, ka valstij, kas saņem Krievijas gāzi, ir jāgarantē Kijivai, ka tā par to nemaksās pirms kara beigām.
"Ja valsts ir gatava mums garantēt, ka tā nemaksās Krievijai līdz kara beigām, tad tā ir potenciāla iespēja," viņš sacīja. "Mēs varam par to domāt, bet nav runas par papildu miljardiem Krievijas Federācijai, kas tiktu piešķirti karam," uzsvēra Ukrainas prezidents.
"Starp citu, kad Slovākija izvirzīja šo jautājumu, sakot, ka tā zaudēs naudu, jo tranzīta apturēšana viņiem izmaksās dārgi, es gribētu teikt, ka Ukraina zaudē daudz vairāk. Godīgi sakot, kara laikā ir mazliet neērti runāt par naudu, jo mēs zaudējam cilvēkus," piebilda V. Zelenskis.
Austrija un Slovākija joprojām ir atkarīgas no gāzes piegādēm no austrumiem, taču, kā norāda ziņu aģentūra “Bloomberg”, pašreizējā līguma starp Krieviju un Ukrainu izbeigšana 31. decembrī maz ietekmēs Eiropas gāzes tirgu. To intervijā paziņojis arī Vācijas enerģētikas giganta "Uniper" vadītājs Maikls Luiss.
"No tirgus pazudīs noteikts gāzes daudzums, bet tas jau ir ņemts vērā un atspoguļots cenās," sacīja Luiss Hjūstonā notiekošajā konferencē "Gastech". "Kopumā mūsu pozīcija pirms ziemas ir visai spēcīga."
Eiropas Savienība vilcinās ar sankcijām Krievijas gāzei; Ukraina gada beigās gāzes tranzītu izbeigs.
Eiropa pirms apkures sezonas ir uzkrājusi gāzes rezerves agrāk nekā parasti. Turklāt Eiropa saņem arī stabilas piegādes no Norvēģijas un lielāku sašķidrinātās dabasgāzes importu no ASV, lai kompensētu Krievijas piegādes samazinātā apjomā.
Kā ziņots, Ukraina šī gada beigās, kad beigsies pašreizējais līgums, pārtrauks Krievijas gāzes tranzītu uz ES pa valstī esošajiem cauruļvadiem.
Ukraina ir gatava uz Eiropu gāzi transportēt no Vidusāzijas valstīm vai Azerbaidžānas, bet ne no Krievijas, jo Ukrainai ir būtiski atņemt Krievijai ienākumu avotus no izejvielu pārdošanas pēc tam, kad tā pirms vairāk nekā diviem gadiem uzbruka savai kaimiņvalstij.
Līgums par Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu uz Eiropu, kas noslēgts starp Krievijas valsts kontrolēto uzņēmumu "Gazprom" un Ukrainas valsts kompāniju "Naftogaz", beidzas 31. decembrī.
Neraugoties uz to, ka Krievija 2022. gada februārī sāka pilna apjoma karu Ukrainā, Kijiva ir pildījusi šī līguma noteikumus - daļēji pēc Eiropas kaimiņvalstu, jo īpaši Ungārijas, uzstājības.
