Daudzas Ukrainas pilsētas, kuru tuvumā notiek cīņas, palikušas bez bankām un citām finanšu iestādēm. Banku filiāles tiek slēgtas un evakuētas, arī bankomāti slēgti. Cilvēki netiek pie skaidras naudas, lai iegādātos pārtikas preces. Kā bankas Ukrainā piegādā skaidru naudu ciematiem pie frontes līnijas, tām apdzīvotajām vietām, kuras atrodas zem Krievijas artilērijas uguns, pēta sabiedriskās raidorganizācijas "Radio brīvā Eiropa/Radio Brīvība" mediju platformas “Current Time” žurnālisti.
Tas ir mīts, ka skaidra nauda frontē un piefrontē nav vajadzīga. Arī tur cilvēkiem ir vajadzīga pārtika un elementārās ikdienišķas sadzīves preces. Tās arī piefrontes zonā par brīvu neviens nedod. Tirdzniecība norit arī kara apstākļos. Turklāt gan karavīriem, gan civiliedzīvotājiem ir būtiska iespēja nopirkt to, kas nepieciešams eksistencei. Karavīrus armija apgādā ar visu nepieciešamo, un tomēr ir lietas, kuras nepieciešams iegādāties pašiem papildus apgādes nodrošinājumam. Šķiet, kādēļ gan tik ļoti nepieciešama tieši skaidrā nauda. Lai arī karā Ukrainā tiek izmantotas modernās tehnoloģijas kā vēl nekad iepriekš, tomēr frontē tirgotāji ar bankas termināļiem apkārt vēl neskraida. Iemesli tam ir dažādi. Arī pašas bankas šādam solim vēl nav gatavas. Vienkāršākais veids, kā nodrošināt cilvēkus ar maksāšanas līdzekļiem, ir bankomāts. Jautājums, kā var kara liesmās darboties bankomāts. Izrādās, var.
Lai palīdzētu frontes teritoriju iedzīvotājiem, Ukrainas "Oschadbank" organizēja mobilo filiāli uz riteņiem. Tā skaidru naudu līdz pašai frontes līnijai piegādā bruņotā automašīnā. Ārēji tas ir parasts mikroautobuss, bet tā iekšpusē ir bruņu kapsula un bruņu stikls. Masīvas durvis ir aizvērtas ar tērauda skrūvēm, un vērtīgo kravu pavada divu policistu apsardze.
"Šī ir mobilā vienība, bankas filiāle uz riteņiem. Tagad ir daudz ciematu, pilsētu, kur netālu no demarkācijas līnijas nav nevienas banku iestādes. Tāpēc ir iedzīvotāju pieprasījums sniegt pakalpojumus," saka "Oschadbank" filiāles vadītāja Anna Prasola. "Šobrīd ir 45 ciemi, rajonu pilsētas vai rajonu centri, kur mūsu mobilā filiāle sniedz pakalpojumus," viņa piebilst.
Dmitrijs ir mobilās bankas vadītājs. Viņa uzdevums ir panākt, lai bankas darbinieki paliktu dzīvi un pat zem artilērijas uguns justos labi. "Mēs cenšamies nedomāt par slikto, mēs esam pozitīvi. Mēs cenšamies pēc iespējas izvairīties, ātrāk paslēpties, lai neiekļūtu apšaudes skartajā zonā. Drošības dienests mūs informē, kurās vietās tā ir iespējama. Bet gadījumi ir dažādi."
Dienā, kad notika filmēšana, Konstantinivkā ieradās bankas mobilā filiāle. Tur no pilsētas tālākajām mājām līdz frontes līnijai ir tikai deviņi kilometri.
Krievu artilērija sasniedz Kostantinivku un diezgan bieži apšauda pilsētu, tāpēc pilsētā ir komandantstunda. Tas nozīmē, ka cilvēki savas mājas var atstāt tikai no pulksten 11.00 līdz pulksten 15.00. Banka uz riteņiem Kostantinivkā gaidāma līdz komandantstundas sākumam. Ierodoties pilsētā, mobilās nodaļas darbinieki ātri izņem ģeneratoru, pieslēdz to un sāk strādāt. Daži pilsētas iedzīvotāji šajā laikā stāv rindā.
"Man ir jāmaina karte. Un tagad apkārtnē nav nevienas bankas," par to, kāpēc ieradušies, stāsta klienti. Un šādi pieprasījumi ir lielākā daļa - cilvēki galvenokārt lūdz atkārtoti izsniegt bankas karti un izņemt skaidru naudu.
Filiāles vadītāja Anna stāsta, ka banka uz riteņiem sniedz visus tos pašus pakalpojumus, ko parastā stacionārā filiāle. Dažreiz cilvēki frontes apmetnēs pat atver noguldījumus.
"Mēs nezinām, kas notiks tālāk, kāda būs situācija, un viņi, teiksim, savāc sev "drošības spilvenu", lai varētu kaut kā turpināt dzīvot nākotnē. Tāpēc viņi uzkrāj naudu un veic valūtas maiņu. Nelielas summas, bet tās ir," sacīja Anna.
Kostantinivkas stacionārā bankas nodaļa vairs nepastāv, jo vairāk nekā pirms mēneša krievu artilērijas apšaude skāra ēku, kurā tā atradās. Kamēr cilvēki Kostantinivkā stāv rindā uz mobilo banku, tikmēr vairākus pilsētas rajonus ir skāruši Krievijas artilērijas triecieni. Viens skāra bērnudārzu, otrs blakus nogalināja cilvēkus.
"Tas ir mans tēvs," par vienu no upuriem saka dēls. "Mēs bijām mājās, kad tas notika, mēs vienkārši gribējām iet ārā. Brīnumainā kārtā mēs palikām, ātri skrējām iekšā. Bet durvis, kā jūs redzat, ir salauztas. Ja viņi iznāca, tas arī viss."
Bankas mobilās filiāles klienti dzird nemitīgus sprādzienus, un viņi vēl nezina, kas notiek tuvākajā apkārtnē. Pilsētas apšaude cilvēkiem ir ikdienas rutīna, un viņi neatstāj rindu, lai bankā visu izdarītu pirms komandantstundas. Viņiem laiks ir ierobežots.
