Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".
Pēc raksta publicēšanas ar "Postimees" sazinājies Eiropas Komisijas pārstāvis, kurš apstiprinājis, ka ne Eiropas Savienībai, ne Eiropas Komisijai nav plānu izveidot šādu reģistru.
"Ir pareizi, ka Komisija pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma veica pētījumu par iespējām izveidot vienotu piekļuvi attiecīgajiem reģistriem saistībā ar naudas atmazgāšanu, bet tā rezultātā nav plānots izveidot jaunu datubāzi," sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis Eliss Paemurds.
Kā noskaidroja "Neatkarīgā", šī pētījuma mērķis ir novērtēt iespēju, kā kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, varētu nodrošināt unikālu piekļuvi attiecīgos īpašumu reģistros reģistrētajiem īpašumiem ES dalībvalstīs. Pētījumā vispirms tiek definēts ar naudu saistīto aktīvu saraksts, pēc tam kartē esošos aktīvu reģistrus, identificē nepilnības un nodrošina trīs potenciālo scenāriju īstenošanas iespējamības novērtējumu no operatīvās, juridiskās un IT perspektīvas. Turklāt katram scenārijam tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze.
Ar jēdzienu "īpašums" šajā pētījumā tiek apzīmēta skaidra nauda kasē, skaidra nauda bankā, biržā kotēti vērtspapīri, nekotēti vērtspapīri, kriptomonētas/NFT, īpašumi/zeme, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, spēļu aktīvi, augstvērtīgas preces (mākslas darbi /juvelierizstrādājumi/senlietas/kolekcionēšanas priekšmeti/šaujamieroči), preces (dārgas izejvielas), mehāniskie transportlīdzekļi, kuģi, lidmašīnas, seifi bankās un seifi ne bankās.
Kopumā, izmantojot dokumentālo izpēti, tika identificēti 215 reģistri un alternatīvi informācijas avoti, kas aptver attiecīgos aktīvus visās ES dalībvalstīs. Lielāko daļu no šiem reģistriem (104) pārvalda valsts iestādes, bet pārējie (111) ir privātu struktūru pārvaldībā un galvenokārt satur ierakstus par darījumiem.
Turklāt tika veikta kompetento iestāžu (finanšu izlūkošanas vienības, tiesībaizsardzības iestādes, nodokļu iestādes un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraugi finanšu iestādēm) aptauja attiecībā uz attiecīgajiem norādītajiem aktīviem un piekļuvi informācijai par īpašumtiesībām.
Lai gan vairumā dalībvalstu kompetentajām iestādēm bija piekļuve, bija arī tādas dalībvalstu kompetentās iestādes, kurām nav piekļuves, kas arī ievērojami atšķīrās dažādās aktīvu kategorijās. Piemēram, 94% nodokļu iestāžu bija likumīgas piekļuves tiesības informācijai par transportlīdzekļiem izmeklēšanas vajadzībām.
Aptaujas rezultāti parādīja, ka lielākā daļa reģistru izmanto digitāli strukturētas datu bāzes, kas parasti tiek pastāvīgi atjauninātas. Turklāt aptuveni puse aptaujāto norādīja, ka izmantojot standarta "Unicode" datu kodējumu, kā arī ierakstot aktīva juridiskā īpašnieka identitāti un dažādus citus rādītājus. Apsekotajos aktīvu reģistros bija arī faktisko īpašnieku datu trūkums, tomēr arvien vairāk dalībvalstu ir savstarpēji savienojušas savus valsts īpašumtiesību reģistrus ar saviem valsts aktīvu reģistriem, kas ļauj vieglāk iegūt informāciju.
Pētījumā konstatēts arī apsekoto aktīvu reģistru savstarpējās savienojamības trūkums ar citiem reģistriem (nacionālajā un ES līmenī). Piemēram, bija tikai neliela daļa aptaujāto reģistru, kas norādīti kā saistīti ar citiem valsts reģistriem, tostarp reģistriem par faktiskajiem īpašniekiem. Lielākā daļa aptaujāto kompetento iestāžu ziņoja par grūtībām, meklējot vai piekļūstot informācijai par īpašumu un tā īpašnieku gan savā valstī, gan arī pāri robežām.
Piemēram, gaisa kuģu un kuģu reģistru gadījumā dažas valstis, piemēram, Francija, uzrāda ievērojamas nepilnības digitalizācijas ziņā. Turpretim citas valstis, piemēram, Čehija, ir daudz tuvāk, lai sasniegtu nepieciešamos priekšnoteikumus, lai varētu notikt reģistru savstarpēja savienošana. Transportlīdzekļu gadījumā visas intervētās iestādes, kuru uzdevums ir reģistru pārvaldība, kas saistīti ar dažādām mehānisko transportlīdzekļu apakšgrupām, norādīja uz lielisku apmierinātību ar jau esošo EUCARIS sistēmu pārrobežu datu apmaiņai.
Pētījumā tika novērtēta trīs dažādu scenāriju darbība un IT iespējamība.
Turklāt vēl tiek izstrādāts alternatīvs scenārijs no 2. un 3. scenārija. Šis alternatīvais scenārijs esošos tīklus savienotu ar centrālo ES portālu. Attiecīgajiem aktīviem, kuriem nav reģistru, dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem izveidot kādu no tiem valsts līmenī vai tieši izveidot tos ES portālā.
Darbības iespējamības novērtējums atklāja grūtības, kas saistītas ar reģistru izveidi īpaši attiecīgajiem aktīviem, kuru pašlaik nebija (nauda kasē, kotēti vērtspapīri, biržā nekotēti vērtspapīri, spēļu aktīvi, mākslas darbi/juvelierizstrādājumi/senlietas/kolekcionēšanas priekšmeti, preces (dārgās izejvielas), seifi nebankās un kriptomonētas/NFT).
Lielākoties tika konstatēts, ka pilnvērtīgu reģistru izveide, kas apzīmētu īpašumtiesības un aktīvu vērtību, kas ir visaptveroša un pilnīga, praktiski nav iespējama. Tomēr novērtējumā tika uzsvērta arī iespēja piesaistīt esošo reģistru saturu, kā ar iespēja izmantot alternatīvus datu avotus, kas galvenokārt izriet no darījumu informācijas, cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļiem.
IT iespējamības novērtējums liecina, ka katrs no trim scenārijiem ir tehniski iespējams, bet trūkumi īpaši saistīti ar elementiem, kas ir vairāk saistīti ar elastību, datu pārklājumu, datu integrācijas sarežģītību un drošības aspektiem. 1. un 2. scenārija priekšrocība ir tā, ka tajos tiek izmantota IT tehnoloģija, kas jau ir ieviesta ES līmenī, piemēram, Beneficial Ownership Interconnection System (BORIS) un Uzņēmumu reģistru starpsavienojumu sistēma (BRIS).
3. scenārijā ir vairāk nozīmīgu izaicinājumu nekā 1. un 2. scenārijā. ES nekad nav ieviesusi līdzvērtīgu scenāriju aktīvu reģistru, kā prasīts saskaņā ar 3. scenāriju, un līdz šim vairāk paļāvusies uz savstarpēju savienojumu nacionālajos aktīvu reģistros. Turklāt, ja būtu jāveido jauni aktīvu reģistri saskaņā ar 3. scenāriju, tad ES būtu jānodrošina valsts atbilstība datu iesniegšanai līdz valstu starpniekiem.
Kvalitātes problēmas, kas konstatētas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un nodokļu regulējumā, norāda, ka šāda uzraudzība, tostarp sankcijas, ir būtisks uzdevums, kas būtu jāveic valsts līmenī, nevis ES līmenī. Savukārt alternatīvais 4. scenārijs varētu atvieglot integrācijas procesu no tehniskā un administratīvā viedokļa.
Katram no scenārijiem ir novērtētas šādas izmaksas: izmaksas ES budžetam par reģistru izveidi, kā arī dalībvalstīm. Izmaksu aplēses balstījās uz esošā aktīva starpsavienojumu reģistru, vienreizējām izmaksām (sākotnējās izveides izmaksas), kā arī periodiskām izmaksāms (ikgadējās izmaksas).
Vissvarīgākais iespējamais ieguvums no reģistru izveides, saskaņā ar trim scenārijiem, būtu līdzeklis, kas ļautu kompetentajām iestādēm izmantot reāllaika vai gandrīz reālajam laikam tuvu laiku, lai piekļūtu aktīvu informācijai. Nodokļu atgūšanas centieni ES kopā ietver 1,3 triljonus eiro, no kuriem 250 miljardus eiro uzskata par iekasējamiem, jo īpaši, ja varētu uzlabot aktīvu reģistra informāciju.
1. scenārijs (valstu AML/nodokļu nemaksāšanas apkarošanas reģistru izveide, pēc tam to savstarpēja savienošana) tiek uzskatīts par visdārgāko iespēju, jo tas ietver papildu valsts reģistru izveidi un centralizētus reģistrus katrai dalībvalstij.
Analīze atklāj, ka centralizēts reģistrs (3. scenārijs) ir visizdevīgākais risinājums, ņemot vērā izmaksas. Veidojot mazāk papildu reģistru, var samazināt izmaksas salīdzinājumā ar 1. scenāriju.
2. scenārijs ir atzīts par visrentablāko variantu aptaujāto un intervēto ieinteresēto personu vidū. Tam ir priekšrocības izmaksu ziņā, un tas tiek saukts par ātrāko, un to ir vismazāk riskanti ieviest, jo tas balstās uz esošajiem reģistriem. Taču tas aptver vismazāko aktīvu skaitu no trim iespējām. Tomēr šis salīdzinošais trūkums ir nedaudz mazināts, iekļaujot nekustamo īpašumu un tādējādi iegūstot spēcīgu vērtību segumu, jo nekustamā īpašuma vērtība ES ir ievērojami augstāka par aktīvu vērtībām. Pārrobežu nekustamais īpašums ES novērtēts 1,4 triljonu eiro vērtībā.
Turklāt apspriešanās ar ieinteresētajām personām liecina, ka starpsavienojums jau ir izveidots, un reģistri saskaņā ar 2. scenāriju ir vispiemērotākā iespēja no trim scenārijiem.
Pētījumā analizēta pašreizējā ES sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī nodokļu atgūšanas sistēma, sīkāk analizēti galvenie juridiskie ierobežojumi, kas attiecas uz visiem trim scenārijiem.
Tie parāda, ka visu trīs scenāriju īstenošanai ir svarīgi ņemt vērā GDPR - Vispārīgo datu aizsardzības regulu (General Data Protection Regulation), Eiropas Savienības pamattiesības un ES tiesību vispārīgos principus, t.sk proporcionalitāti, nepieciešamību un subsidiaritāti.
GDPR paredz iespēju ES vai dalībvalstu tiesību aktiem ierobežot datu subjektu tiesību jomu, izmantojot tiesību aktu pasākumus, kas ir pakļauti datu pārzinim vai apstrādātājam. Šādi ierobežojumi ietver arī svarīgas ES vai dalībvalsts ekonomiskās vai finansiālās intereses, tostarp monetāros, budžeta un nodokļu jautājumus, kā arī pasākumus, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Apsverot kāda no piedāvātajiem scenārijiem ieviešanu, būtu nepieciešams pievērst īpašu uzmanību, lai nenotiktu iejaukšanās pamattiesībās uz privātumu un datu aizsardzību. Tas īpaši attiecas uz 3. scenāriju (centralizēts reģistrs), jo datu apkopošana un augsta līmeņa aktīvu segums palielina nopietnību pamattiesību aizskārumam lielākā mērā, nekā tas būtu 1. un 2. scenārijā. Turklāt ir nepieciešamība izstrādāt noteikumus par piekļuvi dažādām ierosinātajos reģistros esošajām informācijas daļām.
Aktīvu reģistrs saskaņā ar 3. scenāriju, visticamāk, radītu lielāku atbildību no GDPR apstrādes, datu drošības un datu uzglabāšanas ziņā, nekā tas būtu gadījumā, kad tiktu izveidots tikai tīmekļa portāls, lai piekļūtu 27 valstu aktīvu reģistriem, kā tas ir 1. un 2. scenārijā.
Runājot par lietotāja interfeisu, pētījums piedāvā mehānismu, kas izmanto semantisko attiecību starp ierakstiem, lai izveidotu vaicājumus. Šis mehānisms izmantotu neskaidru semantiku attiecības starp ierakstiem, lai ļautu veidot vaicājumus, kuru pamatā ir nepilnīgas vērtības (piemēram, norādiet juridiskās personas, kurām pieder kuģis vai lidmašīna, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis reģistrācijas vietā).
Mehānismu dubultotu uz rakstiskiem vaicājumiem balstīta sistēma, kas ļauj pieredzējušiem lietotājiem pakāpeniski izstrādāt vaicājumus. Tas lietotājiem dotu iespēju savā meklēšanā iekļaut vairākus avotus un strādāt ar avotiem, kas ietver rekvizītus, kas atrodas ārpus centrālās sistēmas diapazona (piemēram, galvenais vaicājums ES līmenī var ietvert, ka apakšvaicājumi tiek izpildīti īpašumos, kas ir specifiski domēnam, kuru izmanto tikai viena valsts).
Ar pētījumu var iepazīties šeit.
