Vatikāns ir slēdzis diplomātisko misiju Nikaragvā, šādā veidā atbildot uz valstī notiekošo katoļu vajāšanu un sociālistu valdības iepriekš paustajiem draudiem pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Svēto Krēslu. Jau sen gruzdošajām domstarpībām degvielu pielēja Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, kādā intervijā paziņojot, ka Nikaragvā valda nežēlīga diktatūra.
Interneta ziņu vietne "Vatican News" vēsta, ka pagājušās nedēļas nogalē Vatikāna vēstnieks Nikaragvā Marsels Diufs atstājis šo valsti un pašlaik atrodas Kostarikā. Pašlaik nav īsti skaidrs, vai viņš tur nogaidīs, cerot uz problēmas atrisināšanos, vai arī dosies atpakaļ uz Eiropu. Ticamāks šķiet otrais variants, jo Nikaragvas prezidenta, kvēlā revolucionāra Daniela Ortegas valdība jau vairāku gadu garumā cenšas mazināt katoļu baznīcas ietekmi valstī un izvērsusi represijas pret baznīcas pārstāvjiem, apsūdzot viņus liberāli noskaņotās opozīcijas atbalstīšanā.
Pašreizējo saspīlējumu izraisīja pāvesta Franciska intervija Argentīnas interneta vietnei "Infobae". Tajā viņš Ortegas režīmu nosaucis par diktatūru un pielīdzinājis to nacistiskās Vācijas režīmam, pašu Ortegu salīdzinot ar nacistu fīreru Ādolfu Hitleru. "Reuters" norāda, ka iepriekš Romas pāvests, lai arī bija kritiski noskaņots pret Nikaragvas valdošo režīmu, tomēr centies izvairīties no skaļiem paziņojumiem, lai vēl vairāk nenokaitētu attiecības un neradītu liekas problēmas šajā valstī dzīvojošajiem katoļiem. Taču viņa pacietības mērs bija pilns pēc tam, kad februāra nogalē režīmam paklausīgā tiesa piesprieda 26 gadu cietumsodu bīskapam Rolando Alvaresam. Viņu apsūdzēja opozīcijas atbalstīšanā, valsts nacionālās vienotības graušanā un vēl vairākos smagos noziegumos. "AP" raksta, ka Alvaresam bija iespēja kopā ar vēl 222 disidentiem, starp kuriem bija daudzi mācītāji, doties trimdā uz ASV, taču viņš atteicās, un Nikaragvas varasiestādes sarīkoja paraugprāvu pret dumpīgi noskaņoto bīskapu.
Attiecības starp Nikaragvas valdību un Vatikānu strauji pasliktinājušās kopš 2018. gada. Ortegas valdība uzsāka opozicionāru vajāšanu, un nereti režīma pretiniekiem atbalstu un patvērumu sniedza tieši katoļu mācītāji un draudzes. Šī iemesla dēļ varasiestādes sāka vērsties arī pret ticīgajiem, cita starpā aizliedzot tradicionālos katoļu gājienus Lieldienu priekšvakarā un pašos šajos svētkos.
Neilgi pēc pāvesta intervijas publicēšanas Ortegas valdība paziņoja, ka gatavojas saraut diplomātiskās attiecības ar Vatikānu, taču līdz ar misijas slēgšanu galvaspilsētā Managvā tieši Vatikāns pirmais izšķīries par šādu soli. Turpmāk Romas katoļu baznīcas intereses Nikaragvā pārstāvēs Itālijas vēstniecība.
