Šī nedēļa aizritēja kā populārās mūzikas gada balvu priekšvēlēšanu kampaņā – no “Zelta mikrofona” pie “Gammas”, no Kaņepes kultūras centra uz “Arēnu Rīga”, no kafijas testēšanas pie vieniem līdz šādai pašai nodarbei pie otriem utt. Ja salīdzina abus publicitātes pasākumus, tad šajā neklātienes raundā “ZM” zaudēja vienos vārtos, savukārt par abu balvu saturu... Par visu pēc kārtas.
Iesāksim hronoloģiski: 8. oktobris, Kaņepes Kultūras centrs, Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons 2025” preses pasākums. Par “ZM” oficiālo runātāju Elitas Mīlgrāves vietā izvirzīts Latvijas skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienības (LaMPA) valdes priekšsēdētājs Uģis Higo Glāzītis-Āboltiņš (Elita neparādījās vispār), taču skaidrs, ka galvenais vilcējspēks ir un būs LaMPA valdes locekle Agnese Rakovska jeb Rozniece, kas “ZM” rīkošanas hierarhijā ieņem radošās direktores posteni.
Pasākums notika ātri un nesāpīgi, līdz nelabumam konservatīvi, taču tāds arī ir “ZM” mērķis - pierādīt, ka kuģis joprojām ir stabils un virzās tālāk bez liekiem satricinājumiem. Šonedēļ dots starts darbu pieņemšanai - līdz 1. decembrim var fiziski un elektroniski iesniegt ierakstus, pieteikumu anketas meklējot un reglamentu lasot mājaslapā. Darbus vērtēs žūrija (49 gab.), bet viņu vērtējuma apkopošanu nodrošinās neatkarīga auditorfirma “Grant Thornton”. Pēc žūrijas priekšsēdētāja Jāņa Žildes domām, divi galvenie vēstījumi: 1/) “ZM” paliek uzticīgs tradīcijām, taču vienlaikus seko līdzi inovācijām un uzlabo nolikumu (te domāts par mākslīgā intelekta uzmanīšanu); 2) Gada balvu pasniegšanas ceremonijā gaidāmas būtiskas formāta izmaiņas.
Ceremonijas formāta izmaiņas saistās ar cerīgu papildinājumu “ZM” komandas rindās, kurās iekļāvies iepriekš sešus “mikrofonus” par video un koncertierakstu veidošanu saņēmušais režisors Uģis Olte. Aizņemtības dēļ viņš sanākušajiem teica videouzrunu, taču ļoti sakarīgu. Ja īsumā, tad Olte ceremonijā iecerējis galveno uzmanību veltīt pašiem mūziķiem, mūzikai un tās vērtēšanai, iztiekot “bez runām, kurās cilvēki, kuri nemāk jokot, mēģina to darīt”, un šajā laikā iedziļinoties, kas ir apbalvotie mūziķi, ko viņi radījuši un kāpēc balva piešķirta. “Katru reizi, kad viesojos pie kādiem mūziķiem, es redzu, ka šī balva stāv nolikta goda vietā, tātad tai ir nozīme, tātad tā viņu acīs ir vērtība. Es ticu, ka “Zelta mikrofons” var būt vairāk pietuvināta mūziķiem, tā var būt ceremonija, kas ne tikai cenšas izklaidēt, bet kurā iespējams arī iepludināt jēgu un padziļinātu saturu. Galvenais - es ticu, ka “Zelta mikrofons” var būt svētki,” teica Olte.
Ar vienu no paziņojumiem “ZM” komanda gan nogāza no kājām (tas ir, lika sanākušajiem atplaukt platā smaidā) - pasākuma scenogrāfs būs… Kristians Brekte. Kā tas iet kopā ar radošās direktores Rakovskas teikto, ka “mēs gribam, lai “Zelta mikrofons” būtu konservatīva, tradīcijām bagāta balva, taču papildināta ar mūsdienu aktualitātēm, tirgus tendencēm un to, kas ir svarīgi pašiem mūziķiem”, jo no Brektes konservatīvismu nesagaidīt, - tas jau ir cits jautājums…
Par TV režiju rūpēsies ukraiņu režisore Marina Šaļeva, kura ir strādājusi pie lielu notikumu televīzijas pārraidēm, tostarp pie Ukrainas nacionālās atlases Eirovīzijai un prezidenta Volodimira Zelenska inaugurācijas. “ZM” ceremonija notiks 18. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī, to tiešraidē pārraidīs TV3 un “TV3 Life”, bet nomināciju kandidāti tiks paziņoti kaut kad decembrī.
“ZM” nemainīgi balstīsies uz ierakstiem. Jānis Žilde informēja, ka darbi tiks vērtēti aptuveni 20 kategorijās, kuru skaits var mainīties atkarībā no pieteikumu daudzuma un žanru daudzveidības iesniegtajos pieteikumos. Kategorijās izmaiņu gandrīz nav - likvidēts straumētākais ieraksts, turklāt māc šaubas, vai LaMPA spēs nodrošināt datu apkopojumu “Radiohita” izvērtēšanai (tas viss ir konkurentu no LaIPA pārziņā). Vēl - izveidota balva studijas ierakstu producenta sumināšanai, un pamainījusies “Gada dziesmas” izvērtēšanas metode.
Iesniegtais ieraksts skaitīsies albums, ja tajā būs vismaz piecas dziesmas, kuru kopējais skanēšanas ilgums sasniedz 15 minūtes, vai kura kopējais ilgums sasniedz 30 minūtes neatkarīgi no tā, cik dziesmu tajā iekļauts. Žilde uzsvēra, ka mūziķiem albuma formāts joprojām ir būtisks kā metode, lai izteiktu konceptuālus vēstījumus: “Singli ir kā zvaigznes, bet albums ir kā zvaigznājs, kas zvaigznes savieno lielākā struktūrā un atstāj vēstījumu vēsturei, tāpēc “ZM” paliek uzticīgs albumu formātam.” Pēdējos gados ir notikušas izmaiņas klausīšanās paradumos, taču arī iepriekš cilvēki bieži vien izvēlējās klausīties atsevišķas dziesmas vai to izlases. “Lai arī albuma formāts zaudējis savu nozīmību, tas nav zaudējis savu būtību kā metode. Runas par albumu nāvi ir pāragras!” rezumēja Jānis Žilde.
Ejam tālāk: 9. oktobris, “Arēna Rīga”, mūzikas nozares balvas GAMMA (Gada augstākais mūsdienu mūzikas apbalvojums) rīkotāji “iepazīstina ar jaunās balvas ideju, vizuālo identitāti, apbalvojamo nominācijām un izziņo ceremonijas norises datumu”. Ņemot vērā to, ka par šo balvu līdz šim bija būtībā zināms tikai tas, ka “mums būs citādāk un bez Mīlgrāves”, skaidrs, ka arī interesentu bija vairāk.
Uzreiz jāsaka, ka “Gamma” lika cieņā noņemt cepuri par tās vērienu - pasākums, kam vēl mātes piens uz lūpām, bet jau atvēzējies uz arēnu! Tās centrālā ass ir Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas nodrošinājusies ar spēcīgiem atbalstītājiem un savākusi labu komandu. Šis apbalvošanas pasākums risināsies 5. martā “Arēna Rīga”, arī šī ceremonija tiks translēta televīzijas tiešraidē un arī šī - TV3 kanālā. Režijas komandas kodolu veidos PapaChi - mūziķis un režisors, kas radījis videoklipus teju visām Latvijas mūzikas zvaigznēm, pieredzējusī TV režisore Ilze Jansone, kā arī dizainers un scenogrāfs Artūrs Analts. Par kādiem līdzekļiem? Vēl notiekot darbs pie sadarbības partneru piesaistes, savukārt iekārtoties arēnā palīdzējis tas, ka “daudzi sadarbības partneri izrādīja pretimnākšanu, tostarp arī “Arēna Rīga”” - tā skaidroja turpat notvertā Ilze Jansone. Viņa uzsvēra, ka arī komanda strādā gandrīz par pašizmaksu, jo uz iespējamo peļņu raugās tikai pēc 3-5 gadiem.
Lai tiktu skaidrībā ar “Gammas” aktivitātēm, labāk iepazīties tās mājaslapā ar nolikumu 43 punktu un n-to apakšpunktu garumā, kas droši vien raisīs diskusijas, taču “gammisti” nav iecirtušies kā āži uz laipas un gatavi veikt izmaiņas kaut tagad - rīkotāji aicina iesniegt savus ierosinājumus un komentārus līdz 16. oktobrim, solot vēl līdz 1. novembrim šo nolikumu papildināt. Starp citu, tas strādā - pēc apskatnieka iebildumiem, ka nekur nav atvēlēta vieta metālmūzikai, pāris stundu laikā nolikumā parādījās apakšpunkts 10.2.1.10., ar kuru plānots apbalvot gada mākslinieku arī šajā žanrā!
“GAMMA centrālais fokuss ir mūzikas nozare kā dinamiska ekosistēma, kur radošie panākumi cieši savijas ar tehnoloģiju iespējām. Sasniegumi tiks vērtēti gan pēc kvantitatīviem rādītājiem - straumēšanas skaitļiem, atskaņošanas biežuma radio un koncertdarbības intensitātes, gan pēc kvalitatīviem radošiem un mākslinieciskiem kritērijiem, kurus izvērtēs profesionāla žūrija. Liela nozīme tiks piešķirta arī mārketinga aktivitātēm, plānošanas spējām un stratēģiskajai pieejai mākslinieku karjeras attīstībā. Ņemot vērā mūsdienu industrijas tendences, īpaša uzmanība tiks pievērsta singla formātam, kas šobrīd ir galvenais nozares virzītājspēks, un tas tiek iekļauts arī nolikumā un nomināciju vērtēšanas kritērijos,” komentē LaIPA padomes locekle un “Music Latvia” izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke.
Jāatzīst, ka “Gammas” nomināciju džungļi un vērtēšanas kritēriji ir tik samezgloti, ka tajos, kā mēdz teikt, bez puslitra nesaprast. Vai arī pašiem braukt ar pirkstu līdzi nolikumā ierakstītajiem punktiem.
Simpātiskākais moments - “Gamma” pasniegs balvas arī tādās kategorijās kā “Gada solo mākslinieks”, “Gada solo māksliniece”, “Gada grupa”, “Gada jaunais mākslinieks vai grupa”, “Labākais mākslinieks žanrā” u.tml. - respektīvi, tādās, kuras nav obligāti “piesietas” izdotam albumam, tātad balvu varētu saņemt kaut Ralfs Eilands, kuram albuma, šķiet, nebūs nekad. Šīs nominācijas apvienos izmērāmus datus - tādus kā straumēšana, radio un koncertdarbība - ar žūrijas profesionālo vērtējumu. Žūrija sastāvēs no trīs kategorijām: nozares profesionāļi (nozares eksperti, žurnālisti, mūzikas kritiķi u.c.), mūziķu pārstāvniecība (mūziķi, dziesmu autori un producenti) un klausītāji (mūzikas entuziasti, kurus piemeklēs, sadarbojoties ar vietni “Melomaniaki”).
Balvas paredzētas arī industrijas profesionāļiem, līdz ar to tiks izvērtēti pretendenti arī tādās kategorijās kā “Mediju profesionālis mūzikas jomā”, “Menedžments vai ierakstu izdevējs”, “Gaismu vai skaņu režisors”, “Scenogrāfs”, “Video klipu režisors”, “Pasākumu un koncertu režisors vai producents”, “Gada koncertvieta”,“ Gada inovācija mūzikas tehnoloģijās” un citās. Šīs nominācijas gan nav iecirstas akmenī, arī šajā jomā “Gamma” solās būt elastīgi. Kā teikts Svētā Nolikuma punktā Nr. 9: “Reizi gadā tiek pasniegtas balvas Lielajās kategorijās (līdz 10 vienības) un balvas Nozares kategorijās (līdz 10 vienības). Kategoriju skaits tiek noteikts atbilstoši katra gada situācijai.” Interesantākais, ka mūziķiem nekas nekur nav jāiesniedz, jo vērtējamo nomināciju sarakstu veido LaIPA un AKKA/LAA dati. Ja vien konkrētais censonis tur vispār ir reģistrējies…
Rezumējot: “Gammas” iznāciens ir ļoti spilgts un daudzsološs. Laiks rādīs, vai viss pulveris netiks izšauts jau pirmajā gadā.
