Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 18. līdz 24. februārim

© F64

9.lapa

No mini līdz hipijiem - 60. gadu modes izstāde

Publicitātes foto

No sestdienas, 18. februāra, Modes muzejā Rīgā būs apskatāma jauna izstāde “Lēciens nākotnē. 60. gadu mode”.

Izstāde piedāvās daudzpusīgu ieskatu šīs desmitgades modes svarīgākajās tendencēs - no kosmosa tēmas līdz hipijiem, no jauneklīgā mini līdz greznām vakarkleitām. Ietekmīgāko Francijas, Lielbritānijas, Itālijas un ASV dizaineru radītos tērpus papildinās 60. gadu rotas un aksesuāri - visi eksponāti izstādē ir no Modes muzeja krājuma.

Ikviena paaudze cenšas izsapņot un izdomāt savu nākotni, bet 60. gadu jaunā paaudze nākotnē vienkārši ielēca - tik zibenīgi vakardienas sapņi kļuva par šodienas realitāti. 60. gados strauji paplašinājās priekšstati par to, kas ir iespējams - un tie būtiski paplašināja telpu visos iespējamos virzienos. Cilvēks lidoja kosmosā un izkāpa uz Mēness, līdzīgi franču pētniekam Žakam Īvam Kusto nolaidās jūras dzelmē vai devās ceļojumos iekšup, paplašinot apziņu ar meditācijas, jogas vai ar Karlosa Kastaņedas recepšu palīdzību.

Izmaiņas realitātē mudināja steidzami pārskatīt un paplašināt priekšstatus - kā dzīvot šajā nākotnes pasaulē? Atbildi meklēja 20. gadu avangarda eksperimentos: arhitektūra, supremātisms, modernas sociālās idejas atkal tika izceltas saulītē un rūpīgi pētītas. Izmantojot šīs idejas, bija paredzēts izveidot ko vēl nebijušu - jaunu sabiedrību, kas būtu brīva no seksuāliem aizliegumiem, no buržuāzijas morāles, no kara un valsts diktāta. Tik revolucionāra pieeja tā vien aicināja doties uz barikādēm - un 1968. gadā universitāšu un studentu kvartālos tās patiesi parādījās. Pēc būtības tā arī bija revolūcija - bez asinsizliešanas, taču ne mazāk radikāla kā iepriekšējās.

“Par šo laiku var domāt ar iecietīgu smaidu - sak’, kādi gan naivi romantiķi bija šie jaunie cilvēki! Taču jāatceras, ka mēs vēl aizvien baudām jaunatnes revolūcijas augļus - tieši tā veidoja izpratni par mūsdienīgu personību,” saka Modes muzeja vadītāja, arhitekte Nataļja Muzičkina.

Pēckara dzimstības pieaugums, tā saucamais “baby boom”, veicināja to, ka 60. gados pasaulē bija ārkārtīgi daudz jaunu cilvēku. ASV vien laikā no 1946. līdz 1964. gadam piedzima 76 miljoni bērnu. Savukārt ekonomiskā augšupeja un atbrīvošanās no vecāku diktāta nozīmēja, ka pirmo reizi vēsturē šiem pusaudžiem un jauniešiem bija pašiem sava nauda, ko tērēt. Britu modes dizainere Mērija Kvanta intervijā teica: “Mūsu paaudze bija pirmā, kurai jau jaunībā bija nauda - un līdz ar to brīvība radīt pašai savu kultūru.” Būtiska nozīme šajā jauniešu kultūrā bija populārajai mūzikai, kino un modei.

Kā uz straujajām pārmaiņām reaģēja modes pasaule? Divējādi. Modes muzeja speciāliste Agrita Grīnvalde skaidro: “Klasiķi, piemēram, spānis Kristobals Balensjaga ar rūgtumu secināja, ka zūd augstās modes nozīme un ietekme. Savukārt gados jaunāki dizaineri pilnā mērā baudīja gan jauno radošo brīvību, gan izmantoja cilvēka sintezētās šķiedras un materiālus, ko piedāvāja ķīmijas rūpniecība. Aizvien aktuālāks kļuva valkāšanai gatavs apģērbs jeb “ready-to-wear”, kam deva priekšroku daudzi gados un attieksmē jauni cilvēki.”

Jaunība bija 60. gadu modes pamatiezīme - zīmīgi, ka par laikmeta seju kļuva lielacainā britu modele Tvigija, kurai karjeras sākumā 1965. gadā bija vien 16 gadu. Tradicionālos uzvalkus, cepures un formālos tērpus aizvien biežāk nomainīja džinsi, T-krekli un minikleitas. Zeķu vietā sievietes izvēlējās krietni ērtākās zeķubikses, kas pirmoreiz parādījās veikalos 1959. gadā, izraisot īstu apvērsumu. Minisvārki - 60. gadu jauno sieviešu emancipācijas, pašapziņas un seksuālās revolūcijas simbols - parādījās teju vienlaikus Londonā un Parīzē, par to popularizētājiem tiek uzskatīti Mērija Kvanta un franču modes dizainers Andrē Kurēžs.

Modē sevišķi spilgti izpaudās aizraušanās ar kosmosa tēmu. Franču dizaineri Pjērs Kardēns, Andrē Kurēžs un Luī Fero, britu dizaineri Mērija Kvanta un Džons Beitss, austriešu izcelsmes amerikāņu dizainers Rūdijs Gernraihs un spāņu izcelsmes Parīzē strādājošais Pako Rabane darbojās futūristiskā stilā un pētīja iespējas, ko piedāvāja jaunie materiāli. Virkne dizaineru iedvesmojās no astronautu skafandriem - balti sudrabaina krāsu gamma, ģeometriskas formas, tostarp apaļi, iluminatorus atgādinoši izgriezumi un ķiverveida cepures. Kā teica Pjērs Kardēns: “Mans iecienītākais apģērbs ir tas, ko radu dzīvei, kura vēl pat neeksistē - nākotnes pasaulei.”

Otra spilgta iezīme 60. gadu modē, pretēji milzīgajai interesei par kosmosu, bija tiekšanās atpakaļ pie zemes, atgriešanās pie zemkopības komūnām, pie visa dabiskā. Runa ir par hipiju kustību. Hipiju apģērbā bija labi samanāmas principa “Do It Yourself” jeb “dari pats” iezīmes: batikoti krekli, izšuvumi un aplikācijas, tekstilmozaīkas tehnikas (“patchwork”) izmantojums, pašdarinātas rotas un aksesuāri. Tam visam vēl pievienojās džinsi, dažādu kultūru tradicionālā apģērba elementi, ko hipiji aizguva ceļojot, kā arī uniseksa idejas - daudzi hipiju apģērba elementi bija valkājami gan vīriešiem, gan sievietēm.

Vienlaikus no modes nekur nepazuda greznība un elegance - gluži pretēji, iespējams, tieši 60. gadus var uzskatīt par viselegantāko desmitgadi. ASV pirmās lēdijas Žaklīnas Kenedijas un aktrises Odrijas Hepbernas nevainojami tīrais stils, itāļu modes dzīvespriecīgais košums un jutekliskums Emilio Puči un Irēnas Galicinas dizainētajos tērpos - arī tā ir 60. gadu mode.

Pretstatā dienas laikā populārajam mini vakartērpos dominēja slaiks, garš siluets. Ražošanas attīstība piedāvāja iepriekš neredzētu audumu dažādību, savukārt sintētiskās šķiedras ļāva eksperimentēt ar formu un piegriezumu, kā arī pazemināt apģērba cenu. Piegriezuma ziņā 60. gadu modē dominēja tīras līnijas, priekšroka bieži vien tika dota blīviem audumiem, kas labi tur formu, kā arī ērti valkājamai trikotāžai.

Iezīmējot 60. gadu modes ģeogrāfiju, jāakcentē svarīgas pārmaiņas: svaigākās un interesantākās modes novitātes bieži vien nāk nevis no Parīzes, bet gan no “svingojošās Londonas”. Tāpat par svarīgu modes valsti pēckara gados bija kļuvusi Itālija, kas piedāvāja izcilu amatniecības tradīciju, kvalitatīvu audumu un brīnišķīgu, inovatīvu dizaineru apvienojumu. Uzplauka skandināvu dizains un arhitektūra; modes jomā īpaši būtisks ir Somijas devums - tekstila un modes kompānija “Marimekko”, kas darbojas arī mūsdienās, piedāvāja košus, apdrukātus audumus, kas kļuva par vienu no 60. gadu atpazīstamības zīmēm. Savukārt ASV mode, kas jau Otrā pasaules kara laikā bija attīstījusi sev raksturīgu pieeju modei, akcentējot sportiskāku, dinamiskāku apģērbu, uzplauka ne vien jau ierastajā Ņujorkā, bet arī Kalifornijā, kur darbojās virkne interesantu dizaineru, kas piedāvāja modernu, aktuālu un inovatīvu apģērbu. Turklāt amerikāņu naudai un plašsaziņas līdzekļiem bija būtiska loma Eiropas modes tirgus attīstībā.

Izstāde ļaus gūt priekšstatu gan par raksturīgākajiem desmitgades siluetiem, gan par krāsu un rakstu daudzveidību, kur atturīgs minimālisms sadzīvo ar košu psihedēliju un modernās mākslas ietekmi. Tāpat izstāde atklās, kā 60. gados roku rokā sadzīvoja valkāšanai gatavā apģērba attīstība un augstās modes izmantotās sarežģītās, laikietilpīgās šūšanas tehnikas, kā augstvērtīgi dabisko šķiedru audumi eksistēja turpat līdzās neilonam, akrilam un citām sintētiskajām šķiedrām.

Izstādes svinīgā atklāšana: piektdien, 17. februārī, pulksten 18.30. Izstādes ietvaros apmeklētājiem būs iespēja iejusties 60. gados, pielaikojot stilizētus šīs desmitgades tērpus. Kā vienmēr, izstādi papildinās arī atbilstošs skaņu celiņš un būs pieejams audiogids.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Teju vai neticama ziņa – jau šoruden pie saviem daudzskaitlīgajiem cienītājiem atgriežas tradīcijām bagātais mūzikas un mākslas festivāls “Bildes”, kas bija iepauzējis uz četriem gadiem un kura sakarā nekas neliecināja, ka šogad tas varētu atdzimt! Tiesa, nebija ne mazāko šaubu, ka uzņēmīgā “Bilžu” “māte” Tija Auziņa festivālu atjaunos, taču neticējās, ka tas notiks tik spēji un tik drīz – festivāls sāksies jau pēc mēneša!

Svarīgākais