Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 11. līdz 17. februārim

© Publicitātes foto

9.lapa

Neakadēmiski akadēmiskais

Publicitātes foto

Sestdien, 11. februārī, pulksten 19.00 Lielajā ģildē koncertprogrammā “Šūmaņa Reinas simfonija un Aļaskas ainavas” pie “Sinfonietta Rīga” diriģenta pults debitēs jaunās paaudzes britu diriģents un Londonas “Contemporary Orchestra” mākslinieciskais vadītājs Roberts Eimss (attēlā).

Latvijas klausītājiem britu diriģents piedāvā konceptuāli noslēgtu ciklu, kurā smalkas dabas vibrācijas un eksistenciāli vērojumi atmirdzēs 21. gadsimtā tapušajā mūzikā, bet jutekliskā romantisma laikmeta skaņraža Roberta Šūmaņa Trešā (“Reinas”) simfonija veidos programmas vienojošu ietvaru. Tajā tēlots gaišām atmiņām apgarots komponista ceļojums pa ainaviski krāšņo Reinu.

Londonietis Roberts Eimss savās programmās allaž gādā par klasiskās tradīcijas un mūslaiku mūzikas sinerģiju, to dara ar izsmalcinātu eleganci un konceptuālu vērienu. Par Reinzemes sirdi - Ķelnes katedrāli - jau izsenis sajūsminājušies mākslas ģēniji visā pasaulē. Arī Trešajā “Reinas simfonijā” šo arhitektonisko brīnumu apdzied Roberts Šūmanis (1810-1856), vienlaikus pārcilājot savas dzīves lappuses, kur vieta gan bezbēdīgai jūsmai un gara spēkam, gan iekšējo dēmonu noliegumam.

Aļaskas neskartajā dabā iedvesmu meklējis Džons Luters Adamss (1953), ainaviskajā opusā “Become River” aizsniedzoties līdz gaismas un tumsas galējībām 130 jūdzes no Ziemeļu polārā loka. Vizuāli abstraktas formas un to ēnu atspīdumus izpētījis britu klasiskās un elektroniskās mūzikas komponists Edmunds Finniss (1984). Skaņu vīzijā “Shades Lengthen” solo vijoles melodiskās līnijas pārraudzīs “Sinfonietta Rīga” koncertmeistare Marta Spārniņa.

Britu diriģenta, vijolnieka un komponista Roberta Eimsa (1985) radošās eksistences forma ir piederība divām paralēli plūstošām esamībām - akadēmiskajai un ārpus akadēmiskajai muzikālajai tradīcijai. Kā Londonas “Contemporary Orchestra” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents viņš ir īstenojis daudzus radošus projektus kopā ar vadošajiem Rietumu laikmetīgās mūzikas korifejiem, tostarp Filipu Glāsu, Hilduru Gudndottiri, Braisu Desneru, Miku Līvi, Niko Mjūliju, Ričardu Rīdu Periju, Mereditu Monku, Teriju Railiju, Džoniju Grīnvudu, Annu Mereditu un Stīvu Reihu. Viņa domubiedru un sadarbības partneru vidū it bieži manāmi arī citu radošo planktonu un mākslas jomu pārstāvji. Atzīmēšanas vērta ir viņa sadarbība ar modes pasaules ikonām Vivjenu Vestvudu un Aleksandru Makvīnu.

Līdztekus intensīvajai skatuves dzīvei un neskaitāmiem sadarbības projektiem, īpaši izceļama ir Roberta Eimsa solo mūziķa šķautne, kurā mākslinieks savus realitātes iespaidus sintezē ambientās un elektroniskās mūzikas ierakstos. 2021. gadā skaņu ierakstu izdevniecībā “Modern Recordings” klajā nāca viņa debijas albums “Change Ringing”, kam 2022. gadā sekoja “CARBS”.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.

Svarīgākais