9.lapa
Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava (attēlā) un arfiste Ieva Šablovska aicina uz izsmalcinātu un poētisku koncertprogrammu «Gaisma». Tā izskanēs Rīgas Svētā Jāņa baznīcā piektdien, 4. novembrī, pulksten 19.00.
Koncertprogramma veidojusies ap katalāņu komponista Ramona Umeta jaundarbu «Gaisma», kam līdzās tiks likti latviešu, krievu un beļģu komponistu pirmatskaņojumi korim un arfai. Līdzās Umeta opusa daļām pirmatskaņojumus piedzīvos Pētera Vaska, Santas Ratnieces, Alfrēda Momotenko, Vensāna Gedimī un Edgara Mākena mūzika, programmu kuplinās arī Jura Karlsona opuss «Gaisma».
Ramona Umeta kompozīcijas pamatā ir Monseratas klostera mūka Visenta Santamarijas vārsmas par septiņiem nozīmīgiem soļiem viņa garīgajā pieredzē. Viņš dziļā ticībā Dievam piekopj askētisku vientuļnieka dzīvi un ir ciešs komponista draugs. Mierpilns dvēseļu saieta apdziedājums pāraug stāstā par dzīves līkločiem un likstām, kas nav svešas nevienam. Un pretstatā raizēm likts ticības un cerības piepildīts Dieva slavinājums un vēstījums par mieru, kas iemājojis sirdī.
Barselonā dzimušā Ramona Umeta mūzika nereti tiek raksturota kā ārpus laika esoša, mirguļojoša, krāsām piepildīta, ļoti meditatīva un dabiski plūstoša. Viens no viņa skolotājiem un lielākajiem iedvesmas avotiem, izcilais britu meistars Džonatans Hārvijs teicis: «Ramona Umeta mūzika ir izsmalcināta un ļoti poētiska. Umets ir nākotnes cerība; viņš apveltīts ar jūtīgu dzirdi un garu, kas pilns gaismas.»
Koncertā skanēs arī Jura Karlsona skaņdarbs «Gaisma» ar Kristus vārdiem «Es esmu pasaules gaisma» un fragmenti no Santas Ratnieces komponētās mūzikas filmai «Dabiskā gaismā», kas tika apbalvota ar Berlināles «Sudraba lāci», bet komponiste ieguva «Lielo Kristapu» kā labākā komponiste.
Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvos Pētera Vaska «Actus caritatis», bet šūpuļdziesmu būs darinājis Alfrēds Momotenko, mūsdienu krievu komponists, kura rokrakstam piemīt cilvēcisks siltums un iejūtība. Talantīgais teātra komponists Edgars Mākens savā jaundarbā «The Autumn sky» («Rudens debesis») pievērsies Volta Vitmena dzejolī ietvertajai ainavai, kurā poētiski apvienojies kosmiskais un izteikti personīgais.
Polijā dzīvojošās latviešu komponistes un ērģelnieces Renātes Stivriņas daiļradē būtiska loma atvēlēta sakrālajiem skaņdarbiem un katoļu mūzikas tradīcijām. Viņa komponējusi jaundarbu «Gaisma. Mūžīgā», kurā apcerējusi savu vietu, stāvokli un raksturu paaudžu ciltskoka griezumā, mēģinot sajust senču garu. No ciltskoka sakņu sākuma līdz zaru pumpuriem paiet viens mazs mūžības mirklis, un pāri visiem kokiem un to zariem pāri līst gaisma, kas baro, attīsta un beigās arī palīdz nokalst.
Beļģu komponists Vensāns Gedimī ir daudzpusīgs mūziķis - pianists, diriģents, pasniedzējs un koncertmeistars Briseles Karaliskajā akadēmijā. Latvijas Radio korim viņš radījis jaundarbu «Silent steps».
Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava šo koncertprogrammu velta mūžībā aizgājušajam režisoram un Latvijas Radio kora draugam Uģim Brikmanim.
Videostāsts:
