Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 15. līdz 21. oktobrim

© F64

5.lapa

«Skride Quartet» Rudens kamermūzikas festivālā

Publicitātes foto

Svētdien, 16. oktobrī, Dzintaru koncertzālē gaidāms izcilās latviešu vijolnieces Baibas Skrides (attēlā) lolotā kameransambļa «Skride Quartet» koncerts.

Klavieru kvarteta saspēli un aizrautīgi dabisko mūzikas tēlu iedzīvināšanu slavē kritiķi visā pasaulē. Šoreiz «Skride Quartet» atgriežas pie Latvijas klausītājiem ar divu izcilu kamermūzikas meistaru mazāk pazīstamiem šedevriem - Antonīna Dvoržāka «Otrais klavieru kvartets» un Džordžes Enesku «Pirmais klavieru kvartets». Tos kopā ar Baibu Skridi atklās viņas māsa un ilggadēja saspēles partnere, pianiste Lauma Skride, franču altiste Liza Berto un nīderlandiešu čelliste Harieta Kreiga.

Līdzās spožai solistes karjerai ar tikpat lielu rūpību Baiba Skride pievēršas arī kamermuzicēšanai.

Kopš dibināšanas 2016. gadā «Skride Quartet» ir guvis panākumus trīs kontinentos, regulāri uzstājoties visā Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā. Kvartetā apvienojušās četras solistes: māsas Baiba un Lauma Skrides, Liza Berto un Harieta Kreiga. Kvarteta nesenāko koncertnotikumu vidū jāmin uzstāšanās Amsterdamas «Concertgebouw», Londonas Vigmora zālē, Luvrā, Melburnas Mākslu centrā, Kongresa bibliotēkā un Tenglvudas mūzikas festivālā Masačūsetsā. 2019. gadā kvartets izdeva savu pirmo kopīgo mūzikas ierakstu albumu sadarbībā ar ierakstu namu «Orfeo», kurā ieskaņoti Volfganga Amadeja Mocarta, Johannesa Brāmsa un Gustava Mālera klavieru kvarteti.

Vijolnieces Baibas Skrides atsvaidzinošās interpretācijas un māksliniecisko jūtīgumu iecienījuši vairāki mūsdienu nozīmīgākie diriģenti un orķestri visā pasaulē. Viņa muzicējusi kopā ar Berlīnes Filharmonijas orķestri, Bostonas simfonisko orķestri, Amsterdamas «Concertgebouw» orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, «Orchestre de Paris», Londonas Filharmonijas orķestri, Leipcigas «Gewandhaus» orķestri un daudziem citiem.

Liza Berto - neapšaubāmi viena no šī brīža pasaules vadošajām altistēm. No 2013. līdz 2015. gadam viņa bija BBC Radio 3 «New Generation Artists Scheme» dalībniece. Kā soliste Liza ir spēlējusi kopā ar visiem BBC orķestriem, tostarp 2014. gadā debitējusi BBC «Proms» ar BBC simfonisko orķestri un diriģentu Endrū Litonu. Viņa muzicējusi kopā ar pasaules labākajiem orķestriem.

Nīderlandiešu māksliniece Harieta Kreiga ir viena no mūsdienu aizraujošākajām un daudzsološākajām jaunās paaudzes čellistēm. Viņas grācija un izteiksmība aizkustina klausītājus līdz ar mūziķes pirmajiem soļiem uz skatuves. Harieta ir uzstājusies nozīmīgākajās Eiropas, Ziemeļamerikas un Āzijas koncertzālēs.

Savukārt pianistes Laumas Skrides spēlei piemīt apbrīnojama jūtība, skaņas kvalitāte un virtuozs spars. Apvienojot šīs īpašības ar izcilu tehniku, Lauma gan kā soliste, gan kamermūziķe aizrauj klausītājus uz lielākajām koncertu skatuvēm visā pasaulē. 2008. gadā viņa tika apbalvota ar Bēthovena biedrības ikgadējo balvu - piemiņas gredzenu - un allaž augstu novērtēta par savām klasiskā un romantiskā vācu repertuāra interpretācijām.

«Skride Quartet» izpildījumā 16. oktobra vakarā Dzintaru koncertzālē klausītāji varēs izbaudīt koncertprogrammu «Dvoržāks un Enescu».

Čehu nacionālās skolas celmlauzis Antonīns Dvoržāks noteikti pieskaitāms pasaules kamermūzikas stūrakmeņu aizraujošākajiem autoriem. Komponista partitūru pamatā ir visklasiskākās Rietumeiropas mūzikas formas, ko ieskauj īpaši krāšņa čehu tradicionālās mūzikas seģene. «Otrais klavieru kvartets» tapa 1889. gadā pēc Berlīnes izdevēja Frica Simroka uzstājīgiem lūgumiem un autora pierunāšanas vairāku gadu garumā. Antonīna Dvoržāka mūzika kļuva slavena, pateicoties tautiskajam raksturam, kas vācu-austriešu publikas ausīm šķita kā svaigs gaisa malks «piekvēpušajos» Vīnes kamermūzikas salonos, taču, mainoties Austroungārijas impērijas politiskajai situācijai, «Otrajā klavieru kvartetā» komponists atkāpās no čehu folkloras enerģiskās izteiksmes un nodevās vāciski romantisku mūzikas priekšstatu izpētei.

Džordžes Enesku «Pirmajā klavieru kvartetā» dzirksteļo nevis rumāņu rapsodiskā jutoņa, bet francisks šarms. Šajā opusā, šķiet, komponists vēlējies gan sveicināt tradīcijas un pagātnes meistaru veikumu, gan piedāvāt arī savu individuāli neparedzamo mūzikas valodu. Klavieru kvartets komponēts 1909. gadā un togad arī pirmatskaņots Parīzes Mākslas vakaru sērijā («Soirées d'Art»). Pēc Parīzes pirmatskaņojuma komponista dzīves laikā kvartets piedzīvojis vien divas citas atskaņošanas reizes - 1910. un 1933. gadā -, un abos koncertos klavieru partiju pārvaldīja pats autors. Lai gan ir nojaušams, ka Enesku vairākkārt mākušas šaubas par šo opusu, leģendārais 20. gadsimta čellists Pablo Kazalss reiz komponistu nodēvējis par «lielāko mūzikas fenomenu kopš Mocarta».

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Teju vai neticama ziņa – jau šoruden pie saviem daudzskaitlīgajiem cienītājiem atgriežas tradīcijām bagātais mūzikas un mākslas festivāls “Bildes”, kas bija iepauzējis uz četriem gadiem un kura sakarā nekas neliecināja, ka šogad tas varētu atdzimt! Tiesa, nebija ne mazāko šaubu, ka uzņēmīgā “Bilžu” “māte” Tija Auziņa festivālu atjaunos, taču neticējās, ka tas notiks tik spēji un tik drīz – festivāls sāksies jau pēc mēneša!

Svarīgākais