4.lapa
Piektdien, 21. oktobrī, Zeļļu ielā 25, bijušajā Latvijas Universitātes ēkā, pirmizrādi piedzīvos teātra trupas «Kvadrifrons» jaunākais iestudējums «Es eju ārā dārzā», kuru veidojuši kustību mākslinieki Elīna un Rūdolfs Gediņi.
«Es eju ārā dārzā» ir mākslinieku Elīnas un Rūdolfa Gediņu veidota vizuālā teātra izrāde par ambīcijām un mērķiem, kas vada visu mūsu dzīvi. Izrādes nosaukumā izmantotā frāze ir Rūdolfa Gediņa pirmie latviski izteiktie vārdi. Līdz trīs gadu vecumam viņš komunicējis tikai pašizdomātā valodā, bet kādu dienu, piecēlies no pusdienu galda un paziņojis «Es eju ārā, dārzā», Gediņš izgājis no mājas, atstājot aiz muguras pārsteigto un samulsušo ģimeni. Izrādes veidotājiem «iziešana dārzā» apzīmē lēmumu mainīt savas dzīves līdzšinējo kursu un rīkoties.
«Ir bīstami viegli dzīvot pēc inerces, tāpēc laiku pa laikam ir svarīgi apstāties un izvērtēt, vai tas, ko es daru, patiešām ir tas, ko es vēlos, un vai man tas joprojām ir svarīgi. Ja jā, jāizvairās no stagnācijas un jārīkojas, ja nē - varbūt ir nepieciešams ko mainīt,» par izrādi stāsta viens no izrādes veidotājiem Rūdolfs Gediņš.
Izrādes autori iedvesmojušies no mīta par Ahileju, kuram jau agrā bērnībā tika pareģoti divi potenciāli likteņi - mierpilns un ilgs, bet anonīms mūžs vai grūta un trauksmaina dzīve, kas tiks aprauta asiņainā kaujas laukā, bet nodrošinās varonim mūžīgu slavu un leģendas statusu. Ahileja ceļš caur dzimšanu, karagājienu, šaubām, atriebību, triumfu un nāvi izrādes veidotājiem palīdzējis domāt par savu ikdienu kā epohālu notikumu virkni, kur katra ēdienreize ir mielasts, katra nojauta - pareģojums, katra neērtība - pārbaudījums un katra pārbaudījuma izturēšana - varoņdarbs.
«Strādājot pie izrādes, mēs domājam ne tikai par profesionālām ambīcijām un romantiskiem pārdzīvojumiem vai drosmīgiem soļiem un radikālām izmaiņām, bet arī par sīkumiem un ikdienišķām detaļām, kas veido lielāko daļu mūsu dzīves. Jo ir svarīgi justies labi,» pārdomās dalās izrādes veidotāja Elīna Gediņa.
Izrādes radošo komandu veido māksliniece Pamela Butāne, dramaturgs Klāvs Mellis, komponists Kārlis Tone, gaismu māksliniece Nikola Suhareva un producente Ance Strazda, savukārt darba saturu veido četru izrādes izpildītāju - Āra Matesoviča, Agneses Bordjukovas, Ģirta Dubulta un Robertas Gailītes - stāsti, kas radīti, aktualizējot jautājumus par ambīcijām, atzinību, mērķtiecību un nemirstību pašu dzīvē.
