6.lapa
Svētdien, 24. jūlijā, Ventspilī ar trīsdaļīgu notikumu tiks atzīmēta koncertzāles «Latvija» trīs gadu jubileja.
Trīsdaļīgo notikumu, kura izvērstāks nosaukums jeb sauklis ir «Kā stāstīt par trim gadiem neredzamai publikai», iedvesmojis ne tikai vācu mākslinieks Jozefs Boiss un viņa 1965. gadā Diseldorfā īstenotā ikoniskā izrāde, bet arī aizvadītais un joprojām izdzīvojamais laiks. Laiks, kurā mūsu visu kolektīvās un individuālās ieceres atcēlās, pārcēlās, tika koriģētas. Laiks, kurā mākslu iemācījāmies piedzīvot citādos apstākļos. Laiks, kuram iestājoties 2020. gada agrā pavasarī, vēl bijām cerību pilni atgriezties normalitātē, bet kurš mūsu daudzu cerības pierādīja par vēlmju domāšanu esam. Publika māksliniekiem kļuva neredzama gan objektīvu šķēršļu, gan ieilgušas piespiedu atturēšanās ietekmētas paradumu maiņas dēļ. Nav noslēpums, ka līdzās kūtri koncertzālēs atgriezušamies klausītājiem joprojām no skatuves redzami tukšu sēdvietu puduri.
Jubilejas, kuru kopā ar koncertzāles komandu veido režisore Laura Groza un mākslinieku tandēms «Mareunrol’s», pirmās divas daļas ietvers gan performatīvu komentāru par šī laika novērojumiem, gan atskatu uz aizvadīto gadu un tā spilgtākajiem notikumiem koncertzālē «Latvija».
Atceroties aizvadītās sezonas sākumu, par «Rudens darbiem» pagājušā gada septembrī atgādinās pianists Reinis Zariņš.
Šī gada pavasarī Dmitrija Šostakoviča Kamersimfonija (op. 110a) koncertzālē izskanēja pat divos atšķirīgos lasījumos. Uz vienu no tiem, turklāt - caur sākumu, caur komponista 8. stīgu kvartetu, no kura izauga Kamersimfonija, atskatīsies «Jubilejas kvartets» jeb Dina Dorofejeva (vijole), Kristīna Zeltkalne (vijole), Helēna Navicka (alts) un Pēteris Ozoliņš (čells).
Aizvadītā gada rudenī arī jauktais koris «Ventspils» kopā ar dirģentu Aigaru Meri koncertprogrammā «Atgriešanās Ventspilī» godināja Astora Pjacollas simtgadi, un ar vairāku skaņdarbu izpildījumu to atminēsies arī šajā koncertzāles jubilejas reizē.
Tāpat daudzu pamanīti tika vairāki spilgti, dažādu mākslu saplūsmes projekti, kurus kopā ar domubiedriem mūzikā, vizuālajā mākslā, dejā un literatūrā aizvadītajā gadā īstenoja koncertzāle «Latvija». Mākslinieku tandēms «Mareunrol’s» instalācijas veidā viesiem atgādinās par «Biežņu» un «Nabaga pasakām», par Jaņņa Ksenaka simtgades svinībām, par Krista Auznieka pieckāršā koncerta «Four Angles» pirmatskaņojumu un citiem zīmīgiem notikumiem.
Jubilejas kulminācijā iecerēta pazīstamā britu ērģelnieka Džeimsa atgriešanās Ventspilī un muzicēšana klātesošai publikai, kopā ar amerikāņu komponistu Tristanu Periču izpildot viņa īpaši Džeimsam radīto skaņdarbu «Infinity Gradient» jeb «Nebeidzama nogāze» - darbu stabuļu ērģelēm un simts skaļruņiem.
Gan ērģelnieks Džeimss Makvinnijs, gan komponists Tristans Peričs jau ir Ventspils un Latvijas publikas iepazīti mākslinieki. Turklāt, tieši Ventspils un pēdējie pieci seši gadi viņu savstarpējās radošās saiknes attīstībā ir bijuši izšķiroši lielumi. Tas bija 2016. gada decembris, kad Džeimss ar koncertu uz digitāla instrumenta pirmoreiz uzstājās Latvijā, teātra namā «Jūras vārti» Ventspilī. Tovakar uz tās pašas skatuves pianiste, kolektīva «Bang On A Can All-Stars» dalībniece Vikija Čova izpildīja Tristana Periča skaņdarbu klavierēm un 40 kanālu 1 bita elektronikai «Surface Image». Abi iepazinās un caur Vikijas stāstiem Džeimss iepazina Tristanu un viņa mūziku.
Bija 2020. gada decembra sākums, kad Džeimsam ar solo koncertu bija jāatgriežas Ventspilī un pirmoreiz jāiemēģina koncertzāles «Latvija» stabuļu ērģeles. Ventspilī viņš atgriezās, koncertu sniedza, taču kārtējās mājsēdes dēļ tā liecinieki klausītāji varēja būt vien tiešsaistē. Bet jau tobrīd Džeimss Makvinijs aizrautīgi, bet reizē pušplēstiem vārdiem stāstīja, ka Tristans viņam rakstot ko ļoti īpašu. Pienāca 2021. gada septembris, kad Sv. Paula baznīcā Strasbūrā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja «Infinity Gradient» - monumentāls darbs, kura tēlainā aprakstā kāds paspējis izmantot latviešiem tik tuvo jēdzienu «murālis», bet kurā nudien visspilgtāk izpaužas komponista ar citiem nesajaucamais skaņas skulptora rokraksts un ērģelnieka Džeimsa Makvinnija talants, iejūtība pret instrumentu un telpu, kā arī pazemīgā cieņa pret ērģeļmūziku kopš renesanses.
