10.lapa
Ķekavas novadpētniecības muzejā atklāta izstāde «Trīs vīri - humors un satīra. G. Bērziņam, G. Cīlītim, Ē. Ošam 95», kas tapusi par godu karikatūristu 95 gadu jubilejām.
Mūsdienās gandrīz katrā laikrakstā un žurnālā atrodama kāda karikatūra, kur mākslinieki attēlo aktuālos notikumus no sabiedriskās dzīves, politikas, kultūras un citām jomām. No 1957. gada Latvijas PSR iznāca humora un satīras izdevums «Dadzis», kur tika publicētas dažādu mākslinieku zīmētās karikatūras, tostarp arī karikatūristu Gunāra Bērziņa, Gunāra Cīlīša un Ērika Oša zīmējumi.
Gunārs Bērziņš bija mākslinieks, kura darbus pazīst un mīl joprojām. Viņš bija viens no spilgtākajiem un tautā visvairāk mīlētajiem latviešu karikatūristiem. Viņa zīmējumos visbiežāk sastopamais tēls ir melnais kaķis, tāpēc draugu vidū Bērziņš nereti tika saukts par Lielo kaķu marķīzu. Mākslinieks karikatūrās spēja saskatīt un trāpīgi atklāt dzīves negācijas, radot mērķtiecīgus un kompozicionāli izvērstus sadzīves sižetu risinājumus. Viņa jautrās un sirsnīgās karikatūras gadu desmitiem smīdinājušas vairākas latviešu paaudzes.
Viens no talantīgākajiem latviešu māksliniekiem 20. gadsimta otrajā pusē bija Gunārs Cīlītis. Karikatūrists bijis pazīstams ar neparastu dabas dotu meistarību, lielisku kompozīcijas uzbūvi, izteiksmes līdzekļu prasmīgu līdzsvarojumu un īpašu iedziļināšanos tematā. Mākslinieks savus darbus parakstīja ar vārda un uzvārda pirmajiem burtiem G. C., tos ietilpinādams vienu otrā un savīdams spirālē.
Ēriks Ošs ir viens no Latvijas prominentākajiem karikatūristiem, kas vēl aizvien aktīvi darbojas šajā jomā. Karikatūrists Dainis Breikšs par viņu teicis tā: «Ērikam Ošam ir ļoti specifisks stils. Otra tāda karikatūrista pasaulē nav. Tā ir viņa lielā vērtība. Var redzēt, ka Ēriks beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, jo grafiķiem, piemēram, Herlufam Bidstrupam un Jānim Dresleram karikatūras ir plakanas, bet Ērikam, kā jau gleznotājam, visi zīmētie vīriņi dzīvo telpā».
Ēriks Ošs 1957. gadā sācis zīmēt karikatūras satīriskajā žurnālā «Dadzis», kur māksliniekam doti standarta temati, piemēram, dzērāji, tautas mantas izsaimniekotāji un jaunās tehnikas rūsinātāji. Vēlāk viņam uzticēts zīmēt arī karikatūras par ārpolitiskajiem tematiem, un tādējādi tapuši tādi spilgti tēli kā tēvocis Sems, kolhoznieki un garmatainie slaisti, miliči un vīriņi ar iebuktētajām hūtītēm un lieliem deguniem, kā arī vārna, kas sastopama daudzās Ērika Oša karikatūrās.
Izstādē iekļauti 90 Gunāra Bērziņa, Gunāra Cīlīša un Ērika Oša oriģinālie zīmējumi, kuros atspoguļota cilvēku sabiedriskā dzīve laikposmā no 1957. gada līdz 1999. gadam, kuri publicēti humora un satīras izdevumā «Dadzis». Tie liks apmeklētājam pasmieties vai pārdomāt redzēto un iedziļināties situācijas analīzē. Tāpat izstādē apskatāmas arī grāmatas par māksliniekiem un viņu zīmēto karikatūru publikācijas presē.
Izstāde Ķekavas novadpētniecības muzejā būs apskatāma līdz 6. maijam.
