Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 22. līdz 28. janvārim

© Publicitātes foto

5.lapa

Karinē Paronjancas urbānā filozofija

Publicitātes foto

Latvijas Zinātņu akadēmijā (Rīgā, Akadēmijas ielā 1) atklāta latviešu mākslinieces Karinē Paronjancas izstāde «Urbānā filozofija».

Izstādes galvenā tēma ir cilvēka eksistence vienotībā ar dabu un dzīves vides pārvērtības progresa un tehnoloģiju ietekmē. Šīs kolekcijas gleznas lielā mērā ir ietekmējis pandēmijas un lokdauna laiks: tajās aktualizēti jautājumi par straujo digitalizāciju, cilvēku izolētību, pārvietošanās brīvības ierobežošanu.

Šajā kolekcijā stilizācija un formas lakonisms ir sasniedzis savu apoteozi. «Urbānā filozofija» - tās ir ietilpīgas, bieži vien ironiskas domas, paustas skatītājam caur vienkāršotām, ģeometriskām formām, kuras tā saskan ar mūsu ikdienišķās rutīnas estētiku.

Daudzas no izstādē aplūkojamajām gleznām tapušas kā daļa no gleznošanas performancēm zīmīgās pilsētvides vietās - pamestā lidostā, izpostītā siltumnīcā, Rīgas Botāniskajā dārzā un uz radiostacijas jumta. Zinātņu akadēmija, kur notiks izstāde, turpina šo vektoru, pati kļūstot par izstādes scenogrāfiskā risinājuma neatņemamu daļu. Majestātiskie staļinisma laika augstceltnes interjeri, dažādu laikmetu kontrasti un pašas Akadēmijas gars sakārto gleznās noslēgtā stāstā un palīdz uztvert tajās izteiktās pārdomas.

Izstādes dizainu veidojusi māksliniece Lāsma Bringina. Gleznu ekspozīcija ir tematiski sadalīta divos stāvos, radot divas pretējas noskaņas - otrajā stāvā eksponēto darbu dinamisms, industriālisms un burzma kontrastē ar absolūta meklējumiem, garīgās vertikāles klātbūtni un dabas ritmiem trešajā stāvā.

Izstādes noskaņu paspilgtina arī muzikālais pavadījums.

Šis projekts turpina mākslinieces Karinē Paronjancas un mūziķa Alekseja Severenko (Shri Alex) sadarbību. Izstādes laikā tiks atskaņotas eksponēto gleznu iedvesmotas kompozīcijas, kas tapa speciāli šai izstādei. Lai skatītājs labāk uztvertu gleznu noskaņu, kompozīcijas tika veidotas, izmantojot skaņas, kas ierakstītas pilsētvidē - bieži paralēli gleznošanas procesam. Abos stāvos skanēs mūzika, ko radīs baznīcu zvani, putnu dziedāšana, tautas instrumenta kokles skaņas, kā arī turbīnu duna, motoru rūkoņa un citi pilsētas trokšņu elementi.

Ekspozīcija 2. un 3. stāvā būs apskatāma līdz 28. februārim.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.