8.lapa
Sestdien, 4. decembrī, pulksten 18 Latgales vēstniecībā GORS diriģents Normunds Šnē un «Sinfonietta Rīga» klausītājus aicina uz koncertu «Bēthovens, Vasks un Auznieka koncerts elektriskajai ģitārai».
Programmā cits citam blakus likti trīs neatkarīgi muzikāli universi: dižā vācu klasiķa Ludviga van Bēthovena Latvijā reti atskaņotās «Lielās fūgas» pārlikums stīgu orķestrim, Pētera Vaska vitāli enerģiskais opuss «Musica Appasionata» un pirmatskaņojums - Krista Auznieka Koncerts elektriskajai ģitārai un orķestrim «Apvārsnis kamolā», kur solistes godā latviešu publikas priekšā stāsies Amerikas koncertmākslinieku ģildes konkursa laureāte, virtuozā un kritiķu apdziedātā korejiešu izcelsmes ģitāriste Dži Dži (Ji Ji).
Lai arī var droši apgalvot, ka «Sinfonietta Rīga» kārtējā koncertprogrammā ikviens no trīs tajā pārstāvētajiem komponistiem ir neatkārtojama un tāpēc vienlīdzīga muzikālā dominante, tomēr jo īpaši Latvijā tiek gaidīts Krista Auznieka jaundarba «Apvārsnis kamolā» pirmatskaņojums.
Daloties sajūtās par skaņdarba poētisko vīziju, Krists Auznieks saka: «Kad paveros apkārt, mana zeme un debesis saplūst taisnē: citkārt tās ir skaidri zilas un pieskaras mierpilnam okeānam, bet citreiz špaktelētas pienbaltas sienas, kas atduras daudzdzīvokļu nama ceturtā stāva griestos. Ir reizes, kad apvārsnis ir tikai blāvā gaismā izplūdusi rakstāmgalda mala vai debesskrāpja piere, kas vēl tikai meklē debesis. Bet apvārsnis ir arī laiks, kurā satiekas vakardiena un rītdiena, bezgalīgi mazā punktā iespiežot tagadni. Manis paša stāsta līnija ir apvārsnis un es - kaut kur pa vidu - starp piedzimšanu un nāvi. Es atceros un atsaucos uz sākumu; es iedomājos un projicēju beigas. Apvārsnis ir tiklab mana individuālā griba kā pasaule, kurā esmu iemests, tās vēsture, gudrība un tās nezināšana; tās paradumi, vārds; tās lielā un mazā doma. Apvārsni paņemu rokās un satinu kamolā. Redzi? Cilvēks.»
Darbs pie kompozīcijas norisinājies, autoram nonākot ciešā saskarē ar vācu filozofa Hansa Georga Gādamera pētījuma «Patiesība un metode» idejām. Komentējot savas daiļrades un Gādamera teksta mijiedarbību, komponists pauž: «…teksts, kurš stāsta par nozīmes un izpratnes izmaiņām konteksta rezultātā, pats pamazām izmainīsies. Un, ja skaņdarbu sāk ar vienu izpratni par pašu izpratni, tad, līdz skaņdarba beigām, arī pabeidzot studēt «Patiesību un Metodi», izpratne būs pavisam cita - gan par Gādamera tekstu, gan par «Apvārsni kamolā»».
Rezumējot, Auznieks sniedz tēlainu skaņdarba semantiskā vēstījuma raksturojumu: «Ģitāras stīgas kā apvārsnis sapinas kamolā: tā arī cilvēka individuālā apziņa, pats Gādamers, kodolsprādziens, Lielais Sprādziens, visa Sākums un Gals. Orķestris ir šī sprādziena sekas, nākamība, pasaule, kaut kas lielāks par Vienu un par sevi.»
