Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 4. līdz 10. decembrim

© Publicitātes foto

6.lapa

«Eiropas Ziemassvētki» koncertzālēs un dievnamos

Publicitātes foto

No 4. līdz 30. decembrim notiks VSIA «Latvijas Koncerti» rīkotais ikgadējais festivāls «Eiropas Ziemassvētki».

Šogad festivālā līdzās Ludviga van Bēthovena, Johana Sebastiāna Baha, Antona

Bruknera, Georga Frīdriha Hendeļa un citu klasiķu opusiem skanēs arī plaša latviešu mūzikas programma. Būs iespēja dzirdēt Jāņa Lūsēna, Raimonda Tigula, Jura Karlsona skaņdarbus un piedzīvot krāšņu Vecgada koncertu ar maestro Raimondu Paulu.

Klausītājus priecēs Latvijas Radio koris, orķestris «Sinfonietta Rīga», Valsts akadēmiskais koris «Latvija» un Latvijas Radio bigbends kopā ar izciliem solistiem - kontrtenoru Sergeju Jēgeru (attēlā), dziedātājiem Intaru Busuli, Dināru Rudāni, Beāti Zviedri un daudziem citiem iemīļotiem Latvijas un ārvalstu mūziķiem.

Festivāla atklāšanas koncertā «Brukners un Karlsons» 4. decembrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā atskaņos Antona Bruknera latīņu motetes, kuras koris 2020. gadā ierakstījis mūzikas nama «Ondine» paspārnē. Koncerta programmu papildinās Jura Karlsona skaņdarbi «Gaisma», kurā iedzīvināti Kristus vārdi «Es esmu pasaules gaisma» un «Ora pro nobis» - slavinājums Jaunavai Marijai par viņas visaptverošo žēlastības spēku.

11. decembrī Spīķeru koncertzālē būs skatāma koncertizrāde «Magnificello».

Čelliste Gunta Ābele kopā ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Vili Daudziņu uzburs stāstu par čella skaņu, komponistu likteņiem, vājībām, kaislībām un vēstures notikumiem 20. gadsimtā. Stāsta pamatā ir citāti no pasaulslavenu mūziķu autobiogrāfijām, dzejnieku vārsmām un rakstnieka Volfa Vondrādčeka stāsta «Mara» motīviem.

17. decembrī uz Lielās ģildes skatuves izskanēs Ludviga van Bēthovena «Svinīgā mesa».

Atceroties Ludviga van Bēthovena 250. jubilejas gadu, ko atšķirīgā tecējumā pavērsa aizvadītais pandēmijas gads, «Svinīgās mesas» pavedienus Lielajā ģildē vienkopus vīs pieredzējušais «lielo audeklu» meistars, izcilais igauņu maestro Tenu Kaljuste. Grandiozās ieceres īstenošanā viņš talkā aicinājis teicamus sabiedrotos - kamerorķestri «Sinfonietta Rīga», pieredzējušu solistu ansambli un

Valsts akadēmisko kori «Latvija» - sapņu kolektīvu Bēthovena lielformas lasījumam.

18. decembrī Spīķeru koncertzālē izskanēs koncerts «Bēthovens, Vecrīga un antīkā Grieķija».

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pūtēju kvintets ar pianisti Agnesi Egliņu ievedīs krāsainā, izsmalcinātā un līksmā kamermūzikas pasaulē. Ludvigs van Bēthovens savā agrīnajā Kvintetā op. 16 atsaucies uz Mocarta mūziku, un šo opusu varētu uzlūkot par nelielu kamerkoncertu klavierēm un pūšaminstrumentiem. Grieķijā dzīvojošā latviešu skaņu burve Gundega Šmite skaņās ietērpusi Vecrīgas un klusās Trokšņu ielas skanošos noslēpumus un stāstus. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā flauta Tommāso Pratola atskaņos vienu no iespaidīgākajām kompozīcijām flautas repertuārā - 20. gadsimta franču spirituālista un arhaista Anrē Žolivē «Linus dziesmu». Žana Fransē daiļrades moto bija «dāvāt prieku», un viņš omulīgi izklaidēs savā svītā «Galanto randiņu laiks».

22. decembrī Spīķeru koncertzālē varēs dzirdēt «Ziemassvētku brīnumdziesmas».

Dziedātāja Beāte Zviedre, arfiste Ieva Šablovska, saksofonists Ainars Šablovskis un sitaminstrumentāliste Marta Kauliņa saskanīgā ansamblī apvienojās tieši pirms diviem gadiem, lai kopā ar komponistiem Jēkabu Jančevski un Raimondu Tigulu radītu īpašu Ziemassvētku laika programmu. Rūpīgi izraudzītās dziesmas tiks izdziedātas latīņu, vācu, franču, latgaliešu, angļu un latviešu valodās, tādējādi atklājot, cik gan daudzveidīga dažādās pasaules malās var būt Ziemassvētku svinēšana. Skanēs Jēkaba Jančevska īpaši šim sastāvam radītās tradicionālo Ziemassvētku dziesmu un korāļu aranžijas, latviešu ziemas saulgriežu folklora, kā arī angļu meistara Bendžamina Britena un pašmāju komponistu Jāņa Lūsēna un Raimonda Tigula mūzika.

27. decembrī Sergejs Jēgers aicina uz ikgadējo koncertu «Ave Maria» Rīgas Domā.

Kontrtenora Sergeja Jēgera siltā un maiguma pilnā balss savīsies ar Diānas Jaunzemes-Portnajas ieskandināto Rīgas Doma ērģeļu vareno stabuļu kori un katedrāles velvēs atbalsosies arī vijolnieces Agneses Kanniņas un kontrabasista Jāņa Stafecka meistarīgi ievibrēto stīginstrumentu skaņas. Klausītāju iemīļotais dziedātājs jau tradicionāli Ziemassvētku laikā kopā ar saviem uzticamajiem domubiedriem

aicina ieklausīties mūzikā, kas pilna gaismas, ticības, cerības un mīlestības. Gluži kā vadmotīvs šo programmu caurvij dažādu laikmetu un tautību komponistu skatījums uz «Ave Maria». Līdz ar mūzikā tērptajām lūgšanām Dievmātei koncertā skanēs arī baroka ārijas un instrumentāli opusi, Ziemassvētku korāļi un tradicionālās melodijas.

Uz īpaši krāšņu Vecgada koncertu 28. decembrī ATTA centrā aicina maestro Raimonds Pauls.

Kopā ar Latvijas Radio bigbendu uz skatuves kāps Intars Busulis, Daumants Kalniņš, Dināra Rudāne un virkne citu populārāko Latvijas dziedātāju. Koncertā skanēs Amerikas džeza zelta laikmeta - 20. gadsimta 40. un 50. gadu - dziesmas no Džūdijas Gārlandas, Frenka Sinatras un Neta Kinga Kola daiļrades. Šajā repertuārā savas jaunības dienas atcerēsies pats Raimonds Pauls.

29. decembrī Mazajā ģildē uzlecošās vijolspēles zvaigznes Daniila Bulajeva solokoncerts.

Daniils ir daudzu prestižu starptautisko konkursu laureāts. Jau piecu gadu vecumā viņš uzstājās kopā ar kamerorķestri koncertzālē «Ave Sol», divus gadus vēlāk - ar simfonisko orķestri. Pirmo solokoncertu Daniils sniedza astoņu gadu vecumā. Dzimis Rīgā 2004. gadā. Pašlaik viņš mācās pie profesora Petru Munteanu (Leopolda Mocarta centrs, Vācija) un pie Nellijas Sarkisjanas (Emīla Dārziņa mūzikas skola). Daniils spēlē Nicolò Gagliano būvēto 18. gadsimta itāļu vijoli, kuru viņam laipni aizdevusi biedrība «Florian Leonhard Fine Violins».

30. decembrī Rīgas Lutera (Torņkalna) baznīcā jau tradicionāli festivālu «Eiropas Ziemassvētki» noslēgs baroka meistara Johana Sebastiāna Baha «Ziemassvētku oratorija» - daiļš un apjomīgs vēstījums par Jēzus dzimšanas laiku un ar to saistītajiem notikumiem.

Tikko «Grammy» balvai nominētais diriģents Kaspars Putniņš, muzicējot kopā ar lielisku solistu ansambli, Latvijas Radio kori un orķestri «Sinfonietta Rīga», aicina ieklausīties meistardarba pirmajās trīs daļās. Solistu godā būs igauņu soprāns Marija Valdmā, kas jo īpaši mirdz tieši vokālinstrumentālu opusu atskaņojumos, jaunais vācu mecosoprāns Doroteja Bīnerte, kā arī kanādiešu uzlecošā zvaigzne tenors Džošs Lovels un LNO solists, basbaritons Rihards Millers.

Uzmanību!

Apmeklējot koncertus, jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kas apliecina, ka apmeklētājs (tai skaitā bērns) ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vai pārslimojis Covid-19 pēdējo sešu mēnešu laikā. Apmeklējot koncertus, obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.