Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 4. līdz 10. septembrim

© Publicitātes foto

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Krēmers, Krilovs, Koļcovs, Keišs, Kopštāle, «Knīpas un Knauķi»

Gidonam Krēmeram - 75

Piektdien un sestdien, 10. un 11. septembrī, Dzintaru koncertzālē norisināsies jau 18. starptautiskais «Kremerata Baltica» festivāls, kurā atzīmēs orķestra 25 gadu un pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera 75 gadu jubileju.

Slavenais vijolnieks Gidons Krēmers (attēlā), talantīgais un publikas iemīļotais pianists Georgijs Osokins un izcilais «Kremerata Baltica» orķestris diriģenta Fuada Ibrahimova vadībā šogad aicina uz «Kremerata Baltica» orķestra un vijolnieka Gidona Krēmera jubileju svinībām, lai baudītu spožu ārvalstu un Latvijas komponistu skaņdarbus. Koncertos uz skatuves būs arī pianiste Agneses Egliņa un sitaminstrumentālists Andrejs Puškarevs.

Festivāla atklāšanas dienā, 10. septembrī, būs dzirdama īpaša dāvana Dzintaru koncertzāles apmeklētājiem - neparasti daudzpusīgās komponistes, pianistes un dzejnieces Ļeras Averbahas «Serenādes melanholiskai jūrai» pirmatskaņojums. Gidons Krēmers mūziķi ir raksturojis kā «vienu no apdāvinātākajiem māksliniekiem, ko jebkad esmu sastapis. Viņas daiļrade ir patiesa un sirsnīga, arī inovatīva un drosmīga».

Koncerta programmā kamerorķestra «Kremerata Baltica» mūziķu, pianistes Agneses Egliņas un vibrafonista Andreja Puškareva, kā arī Madaras Pētersones un Magdalēnas Ceples izpildījumā būs iespēja dzirdēt mūslaiku krievu komponista Viktora Kisina skaņdarbu «In Memoriam Philip Hirschhorn», kas ir veltījums izcilajam vijolniekam, pedagogam un Gidona Krēmera skolas laika draugam Filipam Hiršhornam. «Kremerata Baltica» un Viktora Kisina sadarbība aizsākās 2001. gadā, un tā ir vainagojusies vairākos albumos, ko izdevusi prestižā ierakstu kompānija «ECM».

Koncertā būs iespēja dzirdēt Gidona Krēmera tuva līdzgaitnieka - klusuma un asaru mūzikas komponista - Gijas Kančeli skaņdarbu «Twilight» divām vijolēm, vibrofonam un stīgu orķestrim, ko, kā vairākus citus komponista opusus, inspirējis tieši Gidons Krēmers.

Pašmāju komponista Pētera Plakida skaņdarbs «Mūzika klavierēm, timpāniem un stīgām» neapšaubāmi ir viens no latviešu mūzikas šedevriem, pārsteidzoši svaigs un oriģināls savā skanējumā, savukārt «Kremerata Baltica» mūziķa - komponista un kontrabasista Kristapa Pētersona - partitūras allaž ir izsmalcinātas un ar noslēpumainības auru. «Mūzika lielam ansamblim» ir komponēta īpaši «Kremerata Lettonica» mūziķiem un jubilejas koncertā piedzīvos pirmo publisko atskaņojumu.

Savukārt 11. septembra koncertā romantiskos senās un jaunās mūzikas akordos līdzās maestro Gidonam Krēmeram un «Kremerata Baltica» orķestrim uz skatuves būs izcilais pianists Georgijs Osokins un sitaminstrumentālists Andrejs Puškarevs. Koncertā skanēs reti atskaņotā Fikreta Amirova «Kamersimfonija».

Fikrets Amirovs bija ievērojams 20. gadsimta azerbaidžāņu komponists, kurš savā daiļradē apvienojis azerbaidžāņu, Tuvo Austrumu un Rietumu mūzikas kultūras tradīcijas.

Gidona Krēmera izpildījumā būs iespēja dzirdēt versmainā romantiķa Roberta Šūmaņa mūža nogales opusu - «Koncertu vijolei un orķestrim».

Leģendārais vijolnieks Jehūdi Menuhins Roberta Šūmaņa «Koncertu vijolei» raksturojis kā iztrūkstošo tiltu starp Ludvigu van Bēthovenu un Johannesu Brāmsu tā cilvēciskā siltuma, cēluma, bagātīgās izdomas un daudzpusīgās pieejas vijolei dēļ. Tāpat būs iespēja dzirdēt arī labskaņas ideālista un pētnieka Georga Pelēča «Ziedu svītu», kurā komponists apjūsmojis pieneņu, kallas un peoniju burvību. Tieši Gidonam Krēmeram pieder nopelni Georga Pelēča mūzikas nokļūšanai starptautiskajā mērogā.

Pianists Georgijs Osokins, «Kremerata Baltica» rezidējošais mākslinieks, atskaņos Friderika Šopēna «Otro klavierkoncertu», kas ir tobrīd 20 gadu vecā komponista atzīšanās mīlestībā poļu dziedātājai Konstancjai Gladkovskai.

Georgijs Osokins šogad oktobrī gatavojas atkal piedalīties starptautiskajā Frederika Šopēna pianistu konkursā, kurā plūca uzvaras laurus jau iepriekš. Līdz tam šajā prestižajā konkursā neviens pianists no Latvijas nebija guvis godalgotas vietas.

Uzmanību!

Koncertus Dzintaru koncertzālē var apmeklēt, kopā ar biļeti uzrādot derīgu Covid-19 vakcināciju vai pārslimošanu apliecinošu sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) aģenti Anatolijs Čepiga un Aleksandrs Miškins, zināmi arī ar segvārdiem Boširovs un Petrovs, kuri patlaban uzturas Maskavā, nodarbojas ar cilvēku vervēšanu un viņu apmācīšanu diversiju organizēšanai Eiropā – telekanālā "Doždj" paziņojis bulgāru žurnālists – izmeklētājs Hristo Grozevs. Saskaņā ar Grozeva teikto, Anatolijs Čepiga dzīvo Maskavā, Mičurina prospektā, netālu no VDK augstskolas, un nodarbojas ar spiegu apmācību gan profesionāļu, gan neprofesionāļu līmenī.

Svarīgākais