Jau divus piektdienas vakarus Latvijas Televīzijas (LTV) ēterā bijis iespējams vērot dziedātājas Samantas Tīnas gatavošanās procesu ceļā uz starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu. Raidījumu cikls saucas “Kā uzvarēt Eirovīzijā? Samantas Tīnas ceļš uz Roterdamu”, lai gan precīzāk droši vien būtu “kā atkal neizgāzties Eirovīzijā”, “Samantas Tīnas ceļš uz Roterdamu, ja gadījumā tur kaut kas notiks” vai kā tamlīdzīgi...
Pie pašreizējās kovidsituācijas grūti salīmēt kopā ierastos Eirovīzijas norises skatus ar pašreizējās distancēšanās un ierobežošanās prasībām, līdz ar to gluži pamatots šķiet jautājums - kāda Roterdama, kāda Eirovīzija?! Koncerts Z studijā vai klips tiešsaistē ir lielākais, uz ko varam cerēt! Un tomēr, nē - Eirovīzija būs, tā notiks 18., 20. un 22. maijā, un tajā piedalīsies arī Latvija ar Samantu Tīnu priekšgalā. Tas gan arī ir gandrīz vienīgais, kas šobrīd šajā sakarā ir precīzi zināms, jo eirokonkursa norises formāts būs skaidrs… Kaut kad.
Kā pastāstīja LTV delegācijas vadītāja Zita Kaminska, jau no vasaras katru mēnesi notiek Eiropas raidorganizāciju apvienības jeb EBU un dalībvalstu pārstāvju telefonkonferences, kurās tiek skaidrota esošā epidemioloģiskā situācija valstīs un prātots par iespējamajiem scenārijiem konkursa norisē. “Eirovīzija būs - tādā vai citādā formātā, taču šobrīd pastāv ne tikai variants A, bet arī B, C, D un vēl citi burti,” apstiprināja Zita. Optimistiskākais scenārijs - Covid-19 aizgājis uz neatgriešanos, Eirovīzija notiek ierastajā variantā; pesimistiskākais scenārijs - visi ieslēgti savās mītnes zemēs, tiek safilmēti priekšnesumi, un skatītāji par tiem balso; reālākais scenārijs - konkursanti Roterdamā kāpj uz skatuves, ievērojot striktas distancēšanās un citas epidemiologu prasības. Arī šādam reālākajam scenārijam ir simts un viens variants: konkursanti pilnīgā izolācijā mitinās savā “burbulī”; testi notiek pirms izbraukšanas un pēc iebraukšanas; tiek ierobežots delegācijas un varbūt pat fona vokālistu skaits; publikas nav nemaz vai arī ierobežotā skaitā utt., u.t.jpr. “Kā sporta spēlēs,” tuvākās līdzības meklēja Zita. Ir pat padomāts par to, kas notiek, ja kāds dziedātājs “norauj kovidu” tieši pirms kāpšanas uz skatuves - skatītājiem tiek atrādīts attiecīgajā valstī iepriekš jau nofilmētais priekšnesums vai pirmajos mēģinājumos fiksētais. “Tā ka nebūs tā, ka dziedātāja saslimšanas dēļ kāda valsts izkritīs no aprites,” apliecināja mūsu delegācijas vadītāja.
Eirovīzijas noteikumi nosaka, ka šī gada konkursā var piedalīties 2020. gadā izvirzītie valstu pārstāvji, taču ne ar pērn uzvarējušo dziesmu. “Var piedalīties,” taču nebija prasības obligāti izvirzīt tieši viņus. Piemēram, igauņi esot visžēlīgi solījuši pagājušā gada uzvarētājam ļaut piedalīties… atlases pusfinālā. Zviedri uzreiz lepni paziņojuši, ka savējiem rīkos atlasi (ņemot vērā to, ka Eirovīzija šajā valstī TV reitingos var mēroties pat ar olimpiskajām spēlēm, šāds lēmums ir viegli saprotams...), arī lietuvieši rīkoja atlasi (taisnība uzvarēja - par labākajiem atzina 2020. gada uzvarētājus “The Roop” ar dziesmu “Discoteque”), bet Latvija un vēl aptuveni divdesmit valstis nolēma dot otro iespēju pagājušā gada nacionālo atlašu uzvarētājiem. Starp citu, ļoti pareizs lēmums - tikpat pareizs, kā ļaut Samantai pašai tikt galā ar dziesmas izvēli. Iespējams, ka vidējais latvju eirovīzijfans gribētu sarīkot dziesmu konkursu, kurā varētu balsot par skatītāju un klausītāju iepriekš izvēlētu komponistu konkursam speciāli radītām dziesmām, un Samantai uz Roterdamu tiktu līdzi dota, piemēram, Raimonda Paula vai Jāņa Lūsēna sacerēta melodija. “Apspriežoties ar pašu Samantu, mēs nolēmām, ka viņa uz skatuves vislabāk justos ar to dziesmu, kurā pati vislabāk jūtas. Labāku rezultātu nevar sasniegt, uzspiežot citu izvēlētu dziesmu, kurā izpildītājs nejūtas labi. Cilvēciskais aspekts šoreiz prevalēja pār reitingiem,” to komentēja Zita Kaminska.
Samantas dziesmas un skatuves tērpu meklējumi, priekšnesuma izveide un horeogrāfija, videoklipa filmēšana “un vēl simtiem mazu un lielu lietu pirms uzstāšanās vairāku desmitu miljonu auditorijai” varēs vērot minētā LTV raidījumu cikla piecās sērijās, secīgi sekojot būtiskākajiem pieturas punktiem ceļā uz lielo Eirovīziju. Pirmā epizode ļāva ieskatīties dziesmu tapšanas virtuvē, un tur redzētais bija visnotaļ cerīgs. Proti, Samanta bija izvēlējusies piecas mūziķu komandas, kuras divu dienu laikā tagad tik populārajā dziesmu rakstīšanas nometnes formātā radīja kopumā 11 (!) dziesmas, no kurām izvēlēties Eirovīzijai (un pašai Samantai) piemērotāko. Prieks, ka uz šo nometni bija aicināti radoši prāti no stilistiski atšķirīgām frontēm (piemēram, Alise Joste), taču vēl lielāks prieks bija šo komandu dalībnieku vidū redzēt cilvēkus, kas gandrīz nekad “neaizšauj pēc piena” - Aminatu, Arni Račinski, Kasparu Ansonu. Arī Samantas uzstādījums, virzīties pa “Still Breathing” un viņas pēdējā laika singlu jau iestaigāto stiprās sievietes tematikas taciņu, bet muzikālā ziņā balstīties uz trīs grandiem “The Prodigy”, David Ghetta un Rosalia - liekas pareizs gājiens. Diezgan viegli var iedomāties Samantas varen spēcīgo balsi šādas stilistikas lauciņā, noraujot jumtu Roterdamas arēnai.
Līdz izvēlētās dziesmas pirmizrādei gan vēl mazliet jāuzgaida - tā solīta raidījuma cikla noslēdzošajā sērijā 12. martā, taču kaut kādi uzmetumi top skaidri arī pēc pirmās sērijas.
Savā darba uzdevumā piecām mūziķu komandām Samanta teica: “Es nemeklēju standarta Eirovīzijas klasiku. Es gribu palikt pie tā pārsteiguma, pie tā trakā. Es gribu, lai dziesmā ir kaut kas slavinošs, kults, tradīcijas, kad visi zina, ka [uz skatuves] iznāk Latvija! Es nerunāju par trejdekšņiem un Lielvārdes jostu, es runāju par kaut ko mūsdienīgās krāsās.” Spriežot pēc TV redzētā, šo “kaut ko mūsdienīgās krāsās” darinās Arnis Račinskis (kas bija tas otrs?), bet tekstu par spēcīgām sievietēm radīs Aminata. Protams, tā ir Eirovīzija, kurā var uzvarēt un arī izgāzties visi un ikviens, tāpēc prognozēt šī konkursa iznākumu tikpat labi var lūgt Tomam Bricim. Un tomēr - pēc visa redzētā, pārfrāzējot Krišjāni Kariņu, gribētos teikt: “Draugi, būs labi!”
******
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
