Lasāmgabali

«Nav vairs tie auļi, kas bija agrāk – ir cits ātrums ieslēdzies, viss ir savādāk. Protams, ja ceļā gadās kalns, kā tas ir tagad, mēģinot jaunu izrādi, tad pēc inerces ātrums ir lielāks,» saka Valmieras teātra aktrise Inese Ramute. Viņai šodien pusapaļa jubileja un pirmizrāde teātra apaļajā zālē – režisora Reiņa Suhanova jauniestudējumā «Ģimene», kura pamatā ir amerikāņu dramaturga Stīvena Karama (Stephen Karam) luga «The Humans» (2015).

Valmieras vārdu pēdējā laikā skandē daudzi. Gandrīz vienmēr labā nozīmē. Ja tiek runāts par Latvijas reģionālo centru veiksmes stāstiem, bet kaut kādu iemeslu dēļ negribas piesaukt Ventspili, tad visbiežāk piemin Valmieru (arī Smilteni).

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Zvīgulis un Vimba, Tiguls un Jančevskis, Krauze un Dž. Dž. Džilindžers, Čehovs, Čaklais un «Čello Cēsis»

Kāpēc simti tūkstošu Baltkrievijas iedzīvotāju jau ilgāk nekā mēneša garumā katrās nedēļas beigās iziet demonstrācijās, ja zina, ka katra gājiena dēļ dažus no viņiem nogalinās un dažus desmitus piekaus (sakropļos) ļoti smagi? Kas tie demonstranti ir? Citiem vārdiem sakot, kas ir baltkrievi jeb kādi ir baltkrievi? Bailīgi cilvēki tādos gājienos neietu, bet drosmīgi cilvēki sen jau būtu sagrābuši valsts galvenās iestādes un tādējādi arī varu, jo simts tūkstošus lielu pūli apturēt nespēj nekas.

Liepājas pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā, kad starp ezeru un jūru, vietā, kur tecēja Līvas upe, izveidojās Līvas ciems. Pirmo reizi rakstos Līvas ciema vārds ierakstīts 1253. gada 4. aprīlī. Šobrīd Liepāja ir moderna pilsēta, kurā godā pagātni un domā par nākotni.

Dzīvnieku patversmē “Ulubele” aizvadītajā nedēļā bija novērojam liela rosība, jo, pateicoties organizatoriem «4finance Labie darbi» un SMScredit.lv, kārtējo gadu norisinājās rudens talka, kurā, kā ierasts, bija ieradies ievērojams skaits brīvprātīgo palīgu.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā jau vairākas reizes demonstrācijās izgājuši vairāki simti tūkstošu cilvēku ar vienu vienīgu prasību, lai kāds viņiem beidzot tomēr pasaka, ko viņiem darīt tālāk. Visas iespējamās atbildes uz šo jautājumu ietver apstiprinājumu vai noliegumu demonstrantu vairākuma piederībai baltkrievu tautai, ja tāda vispār eksistē.

Šī gada ierobežojumi ļoti būtiski ietekmēja tūrisma iespējas. Ņemot vērā to, ka dažādās zemēs bija ļoti atšķirīgi epidemioloģiskie ierobežojumi, tūrisma braucienu piedāvājumā parādījās arī pilnīgi jaunas iespējas. Viens no šādiem maršrutiem bija kruīza braucieni no Rīgas uz Ālandu salām.

«Es biju no tiem, kuriem dīkstāves laikā bija diezgan liela depresija, jo domāju, ka tas var ievilkties tik ilgi, ka savas dzīves laikā diez’ vai ar savu profesiju vēl nodarbošos. Lai arī ar prātu mēģināju ticēt, ka tā jau nebūs, mana emocionālā puse to tiešām uztvēra ļoti saasināti,» atzīst Dailes teātra aktrise Vita Vārpiņa. Piektdien, 18. septembrī, pulksten 19 viņai pirmizrāde – titulloma britu autora Roberta Aika lugas «Ārsts» iestudējumā, ko no angļu valodas tulkojis un iestudējis režisors Gatis Šmits.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Jančevska un Burkovska, Maliks un Ozoliņš, Krēmers un Osokins, «Melo-M» un Rudāne, Ziedonis performancē un kartupeļu talkā

Augsto tehnoloģiju lielvalsts Japāna nekautrējās par sevi atgādināt Latvijai ar piedāvājumu nopirkt no Japānas kaut mazliet zaļās tējas.

Baltijas lielākajā pārtikas izstādē "Riga Food 2020" piedalās 450 uzņēmumi no 25 valstīm, demonstrējot un ļaujot pagaršot jaunākos produktus. Burciņmaize, latviešu dželato vafeļu glāzītē, sīpolu standziņas, cidoniju čipsi… tie ir tikai daži no Latvijas ražotāju jaunajiem produktiem, ko varēs apskatīt, pagaršot un iegādāties. Pirmo reizi "Riga Food" vēsturē būs Japānas nacionālais kopstends, kurā varēs iepazīt un nobaudīt dažādus tēju veidus.

Lielbritānijas valdība publiskojusi atsvaidzinātās vadlīnijas mīļdzīvnieku ieceļošanai un izceļošanai no valsts pēc 1. janvāra. Obligāta četru mēnešu karantīna nozīmē, ka pārvietošanās kopā ar kaķi, suni vai sesku kļūs tikpat kā neiespējama. Latviešiem, kas breksita dēļ plāno kopā ar savu mīluli atgriezties dzimtenē, tas jāpagūst izdarīt līdz gadumijai. Bet par kucēnu puslegālo tirdzniecību vispār var aizmirst.

Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām ātri vien iezīmējās valdošā koalīcija, un drīz visi vienojās par galveno amatu sadali. Gluži likumsakarīgi šī koalīcija tviterlietotāju vidū ieguva gan atbalstu, gan arī kritisku vērtējumu. Viens no aktīviem kritiķiem bija Krievijas pilsonis Leonīds Ragozins, kurš Latvijā atrodas uz termiņuzturēšanās atļaujas pamata. Viņš Latvijā kļuva populārs pirms gada, kad centās sacelt troksni par Latvijas Nacionālās apvienības politiķu kontaktiem ar Ukrainas brīvprātīgo vienību bataljonu “Azov”, un viņa izteikumus vēl skaļākus padarīja (sasaistot NA ar galēji labējiem, pat fašistiskiem spēkiem) kreisās ievirzes izdevums “Re:Baltica”.

Tuvojoties Starptautiskajai dzīvnieku aizsardzības dienai 4. oktobrī, mājdzīvnieku barības zīmoli “Whiskas” un “Pedigree” uzsāk draudzīgas Vislatvijas balsošanas sacensības “Suns vai kaķis?”. Balsošanas mērķis ir ne tikai iedrošināt cilvēkus iestāties par dzīvnieku labturību un drošību, bet arī noteikt, vai mēs esam suņu vai kaķu cilvēku valsts. Tā kā šīs ir arī sacensības, ir izveidotas divas komandas. Tā dēvēto #suņumīļu komandu vada mūziķe Agnese Rozniece (Rakovska), bet #kaķumīļu komandas līderis ir komiķis Edgars Bāliņš.

“Tā ir divkosība, konsekvences trūkums lēmumos, ticības zudums Covid-19 rādītājiem,” tā Neatkarīgās lasītāji izteicās par Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) lēmumu, Covid-19 bīstamo valstu sarakstā neiekļaut Lietuvu un Igauniju, lai gan Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ESPKC) dati liecināja par pretējo. Tas gan nenozīmē, ka kritizētāji alktu, lai pēc šo kaimiņvalstu apmeklējuma būtu jāievēro pašizolācija. Iedzīvotāji ir sašutuši, ka valsts iestādes manipulē ar datiem, lai iegūtu vēlamo rezultātu, pat ja tas tika darīts ekonomisku apsvērumu dēļ.

Cilvēks ar invaliditāti uzvarējis tiesā valsti par tiesībām saņemt invaliditātes pensiju. Augstākā tiesa lietā par invaliditātes pensijas saņemšanu atcēlusi šai personai nelabvēlīgo apgabaltiesas spriedumu.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Aivara Strangas grāmatā “Latvijas un Krievijas miera līgums 1920. gada 11. augustā” aprakstītā līguma laušana ilustrē Krievijas politiku no līguma parakstīšanas brīža līdz šodienai.

"Domājat, ka man dzīvē viss ir tikai no cukura un medus? Tā nenotiek. Man ir līdzīgi kā jebkuram cilvēkam, taču tas, ka dzīvoju mūzikas pasaulē, ne tikai bagātina un krāšņo manu dzīvi, bet dod arī tādu spēku un iedvesmu, ka uz saviem spārniem varu mēģināt pacelt arī citus," saka pasaulslavenā operdziedātāja Inese Galante.

Tieši pirms 75 gadiem 1941. gada 2. septembrī Japānas valdība parakstīja kapitulācijas aktu un Otrais pasaules karš beidzās arī Āzijā un Klusajā okeānā. Taču Eiropā lielākās Otrā pasaules kara problēmas tika atrisinātas jau labu laiku iepriekš, bet Āzijā starp vairākām karojošajām valstīm vēl nav panākta vienošanās par miera līgumu. Šīs iesaldētās problēmas var kļūt īpaši aktuālas, jo arvien izteiktāk iezīmējas ASV un Ķīnas konflikts, kas jebkurā brīdī var saasināties. Pieaugot saspīlējumam starp Ķīnu un ASV, neatrisinātie Otrā pasaules kara jautājumi var paplašināt konflikta ģeogrāfiju un iesaistīt tajā arī citas valstis.