7.lapa
Pirmā Lutriņu baznīca celta 1630. gadā, bet 1665. gadā tā sagruva. Arī pēc tam uzceltā koka baznīca ātri satrunējusi.
1691. gadā uzcelta jauna baznīca ar torni, bet 1708. gada vasarā šīs baznīcas tornī iespēris zibens un tas sagāzies. Ļaudis to uztvēruši kā brīdinājumu par gaidāmo sodu par nodarītiem grēkiem. Pēc dažiem gadiem uznākušais mēris tad arī esot bijis šis sods. Baznīca tikusi atjaunota, tomēr drīz tā draudējusi sabrukt, tāpēc noārdīta. Jaunā baznīca bijusi gatava 1774. gadā, tomēr arī tā drīz sabrukusi. 1827. gadā pabeigta pēc skaita piektās Lutriņu baznīcas būve. Tā saglabājusies līdz mūsu dienām. Lutriņu baznīca vairākkārt remontēta un pārbūvēta. Ievērojamākās pārbūves bijušas 1868., 1873., 1927., 1936. gadā. Baznīcā atklāta plāksne Latvijas atbrīvošanas cīņas un Pirmajā pasaules karā kritušajiem Lutriņu draudzes dēliem. Baznīcas priekštelpā atrodas akmens kapa plāksne, kas datējama ar 1710. gadu. Baznīca aprīkojums ir ar māksliniecisku vērtību - altāris (1837. g.), altārgleznas (1852. g., 1887. g.) un rituāla trauki: kauss (1860. g.) patēna (18. gs.) u.c. piederumi.
