TOP 5 lasītākie Neatkarīgās raksti

© Dmitrijs Suļžics/F64

4.lapa

Padomju memoriāls atjaunots, latviešu stēla sētmalē

Krievijas Federācijas vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs un viņa svīta ieradusies Valmieras memoriāla rekonstrukcijas 1. kārtas noslēguma pasākumā. Arī pāris Valmieras domes cilvēki, taču pilsētas mēra Jāņa Baika kopbildēs nav. Bija steidzamas darīšanas Cēsīs / Krievijas vēstniecība

Kamēr Latvija apzinīgi pilda ar Krieviju noslēgto līgumu par karavīru kapu aprūpi ‒ nule arī Valmierā, vēstniekam Jevgeņijam Lukjanovam klātesot, atklāts atjaunotais padomju memoriāls ‒, Sibīrijā mirušo latviešu piemiņai izgatavotā stēla guļ noliktavā. Bet sarunas par vēl citām piemiņas zīmēm nekust no vietas. Te pareizticīgo baznīcai kaut kas nepatīk, te vietējam gubernatoram nepatīk. Te latvieši nepatīk, pat miruši.

Krievijas izvērstajā pieminekļu hibrīdoperācijā viss tomēr nenotiek, kā Kremlī pasūtīts, jo piesavināties latviešu brāļu kapu jēdzienu vēstniecībai nav izdevies. Daļēji arī pateicoties Neatkarīgās publikācijai “Krievija izvērš vēstures hibrīdoperāciju pret Latviju: sākusies leģionāru vajāšana”.

Krievijas vēstniecība šopavasar reģistrēja latviešu domēnvārdu “bralukapi.lv” un izvietoja šajā vietnē kritušo padomju armijas karavīru sarakstus. Kirilicā. Faktiski tā bija apzināta maldināšana, manipulācija ar valodām, lai radītu iespaidu, ka apmeklētājs tiks aizvests pie Mātes Latvijas tēla Rīgas Brāļu kapu memoriālā. Taču sarakstā netika iekļauti kritušie latvieši, kas cīnījās par brīvu Latviju. Tikai svešzemnieki, kas cīnījās par Latvijas okupāciju. Vietne tika reģistrēta ar šādu domēnu, lai piesavinātos Latvijas brāļu kapu konceptu Krievijas propagandas kampaņām. Tomēr vēstniecībai tas nav izdevies, un šobrīd, ievadot domēnvārdu “bralukapi.lv”, dators vispirms uzrāda drošības brīdinājumu, bet pēc ilgāka strīda ar vietnes apmeklētāju pāradresē uz Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapu. Visu rakstu var izlasīt šeit:

Padomju memoriāls atjaunots, latviešu stēla sētmalē

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Lasāmgabali

Acīs riesās laimes asaras, kad lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas skrejceļa. Es atkal braucu uz savu mīļo Itāliju. Austiņās skanēja dziesma “Chi vediamo a casa”, latviski tas nozīmē – tiksimies mājās. Vienmēr, kad braucu uz Itāliju, ir bijusi sajūta, it kā es atgrieztos mājās.