Pagājušajā nedēļā Krievija pret Ukrainu vērsa neskaitāmus militārus uzbrukumus, ierastajā stilā lidināja uz Ukrainas pilsētām raķetes un bumbas, lai nogalinātu bērnus, dakterus, ugunsdzēsējus un mājsaimnieces. Nekā īpaši jauna. Taču tā tikai šķiet.
Tikmēr skaistā Atlantijas okeāna otrā krastā ASV prezidents Donalds Tramps kopsolī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kritizēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Taču piektdien piepeši “opā!” - Tramps vairs Putinu nemīl un draud Krievijai ar visskarbākajām sankcijām.
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs 9. martā vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas armija veikusi trīs raķešu un 83 gaisa triecienus Ukrainas vienību pozīcijām un apdzīvotām vietām, izmantojot trīs raķetes un nometot 103 KAB bumbas. Ienaidnieks veicis vairāk nekā 6200 uzbrukumus, no kuriem 217 bijuši no vairākām palaišanas raķešu sistēmām, un izmantoti 3229 kamikadzes bezpilota lidaparāti. Ukrainas bruņotie spēki atvairījuši uzbrukumus Harkivas, Kupjanskas, Limaņas, Toreckas, Pokrovskas, Novopavlovskas, Časivjaras, Orehovskas virzienos.
Tur, kur trāpa “KAB-3000” aviobumba, pa gaisu lido kauli, lupatas un zarnas, bet tur, kur trāpa raķete, pat slapjums nepaliek...
Ukrainas bruņotajiem spēkiem situācija ir skarba - jānotur fronte visā garumā teju no Hersonas līdz Sumiem. Turklāt pēc iespējas ilgāk jāiekrampējas Kurskas apgabalā, kas ir Krievijas Federācijas teritorija. Nedrīkst iekļūt aplenkumā - “katlā”. Jābīstas no “katliem” arī citos frontes sektoros. Lēni, lēni Krievijas armija, ciešot milzīgus zaudējumus, lien uz priekšu.
Krievijas armija ir izspiedusi Ukrainas bruņotos spēkus gandrīz no visa Kurskas apgabala, tomēr ukraiņi joprojām kontrolē apmēram 300-350 kvadrātkilometrus šīs Krievijas teritorijas.
Uzbrukums Kurskas apgabalam bija varens taktisks gājiens, kas stipri nojauca Krievijas armijas ofensīvu citos frontes sektoros. Bet nu mūžīgi Kurskas tuvumā diezin vai izdosies palikt.
Eksperti domā, ka, ja šodien apstātos visa ASV palīdzība Ukrainai, tās armijai pietiks ko atšaudīties vēl līdz vasarai. Taču ar pretgaisa aizsardzības sistēmām ir bēdīgāk - to jauda var izbeigties jau pēc kādām trim nedēļām.
Apgrūtinājums būs arī ASV nevēlēšanās turpmāk dalīties ar savu izlūkinformāciju, kur gan pieteikusies palīgā nākt Francija.
Tomēr piepeši tālajā Vašingtonā otrpus okeānam ASV prezidents Donalds Tramps ir sacījis kaut ko tādu, kas pašreizējā diskursā no viņa nebija īsti gaidīts - viņš apsverot jaunu sankciju, kā arī muitas tarifu piemērošanu Krievijai.
Kas tad tas? Nupat no Trampa puses skanēja saldenākie komplimenti Putinam un Zelenska kritizēšana, bet te piepeši sankcijas pret Krieviju!
Ir diezgan murgaini un juceklīgi.
Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka "stingri apsver" vērienīgu sankciju, tostarp pret banku darbību, un tarifu noteikšanu Krievijai, līdz tiks panākts pamiers un miera līgums ar Ukrainu, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.
BBC ziņo, ka Tramps apsver šo soli, jo "Krievija šobrīd absolūti "dauza" Ukrainu kaujas laukā. “Trampa nostājā iezīmējas krasas toņa izmaiņas. Kopš stāšanās amatā viņš slavēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un vainoja Ukrainas līderi, ka viņš nevēlas mieru ar Krieviju. Pēc publiskas pārģērbšanās Tramps bija pārtraucis visu ASV militāro palīdzību un izlūkdatu apmaiņu ar Kijivu. Nav skaidrs, vai tas nodrošināja Krievijas vērienīgo raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ceturtdienas vakarā. Tomēr piektdienas rītā Tramps nāca klajā ar draudiem par sankciju tarifiem pret Krieviju - acīmredzot saistībā ar Krievijas jaunajiem uzbrukumiem Ukrainai,” spriež BBC.
Pasaules presē ir ziņas, ka tikai vienā naktī no piektdienas uz sestdienu Krievijas armija Doneckas un Harkivas apgabalos sagrāva ēkas un iznīcināja automašīnas, nogalinot cilvēkus. “Al Jazeera” ziņoja par 14 mirušiem, bet BBC saskaitījusi 25.
"Viņi [Krievija] šobrīd ellē bombardē viņu [Ukrainu] ("They [Russia] are bombing the hell out of them) .. Un es izteicu paziņojumu, ļoti stingru paziņojumu, ka "nevaru to izdarīt, nevaru to izdarīt"," Tramps piektdien sacīja Ovālajā kabinetā. Proti, Trampa doma ir tāda, ka viņš neko citu nevar darīt un neko citu nevar šajā sakarā teikt. Jautāts, vai tas ir ASV militārās sadarbības ar Ukrainu pārtraukuma rezultāts, Tramps sacīja, ka Putins dara "to, ko darītu jebkurš cits".
Tas ir gandrīz kā “nē, nu jā, nē, nu nē” - slikti, ka Putins slepkavo, taču var kolēģi saprast...
Tramps sacīja, ka ilgi runās ar Putinu par Ukrainu, apgalvojot, ka Krievija nekad nebūtu iebrukusi, ja viņš paliktu amatā, un vainojot Džo Baidenu. "Man jāzina, ka viņi vēlas samierināties. Es nezinu, vai viņi vēlas samierināties. Mēs vēlamies, lai viņi samierinātos, un es daru to, lai apturētu nāvi," mīklaini sacīja Tramps un pēc tam ierosināja, ka Eiropai ir jāpalielina ieguldījumi Ukrainā.
Tomēr pēcāk sociālajos tīklos Tramps rakstīja jau daudz konkrētāk: "Es stingri apsveru liela mēroga banku sankcijas, sankcijas un tarifus Krievijai, līdz tiks panākts pamiers un GALĪGAIS LĪGUMS PAR MIERU.” Viņš gan nesniedza nekādu informāciju par to, kā šādas sankcijas un tarifi pret Krieviju varētu darboties.
Maskava jau ir pakļauta bargākajām Rietumu sankcijām tās vēsturē, no kurām daudzas ir vērstas uz tās naftas eksportu un ārvalstu valūtas rezervēm. Krievija ir pratusi sankcijas apiet, pārdodot naftu ar atlaidēm Indijai un
Ķīnai, vienlaikus importējot daudzas preces, ko tā iepriekš ieguva no Rietumiem, caur tādām valstīm kā Kazahstāna. BBC analizē, ka Baltā nama administrācija nevarēja nepamanīt kritikas kori par to, ka viss spiediens miera līguma noslēgšanā tiek uzkrauts tikai uz Ukrainu, nevis Krieviju. Tāpēc iespējams, ka Trampa draudi ir mēģinājums parādīt sevi kā objektīvu pušu samierinātāju. “Problēma ir tāda, ka mēs vienkārši nezinām, kas tika apspriests un par ko tika panākta vienošanās tajā "ilgajā un ļoti produktīvajā" 90 minūšu telefona sarunā, par kuru Donalds Tramps pēkšņi paziņoja, ka pagājušajā mēnesī bija sarunājies ar Krievijas prezidentu,” spriež BBC.
“Iespējams, Tramps ir sapratis, ka ne jau Zelenskis izskatījās kā jauna Monika Ovālajā kabinetā,” sarkastiski smejas krievu publicists Aleksandrs Ņevzorovs. “Kas ir Tramps - muldoņa vai politikas Titāns, kurš spēj visu? Tieši tādu Tramps sevi iztēlojas un kā tādu viņš sevi deklarēja visā savā priekšvēlēšanu kampaņā. Vai viņš spēj noslāpēt karu? Vai viņš var sagrābt kara bulli aiz ragiem un piespiest pie zemes? Nē - nevar, nesanāca. Pirmais mēģinājums Trampam beidzās ar bruku un divām dienām drūma golfa.”
Politologs Marks Feigins par Trampa paziņojumu, ka tiks apturēta palīdzība Ukrainai, saka: “Jebkura atkāpšanās no palīdzības sniegšanas Ukrainai nozīmē atbildības uzņemšanos par to, ko dara Maskava. Citādi tas nevar būt - vai nu tu esi vienā ierakumu pusē, vai otrā. Bet būt par vidutāju nozīmē būt kopā ar Maskavu. Un tāpēc ir nervozitāte ASV politikas aprindās. Kaut kad par to nāksies atbildēt. Ja tu neesi ne par tiem, ne par otriem, tad tu esi par agresoru.”
Krievu politologs Dmitrijs Oreškins uzskata, ka Tramps jau ir veicis tik daudz durnu gājienu, ka pret viņu drīz sarosīsies pagaidām vēl nokautētā opozīcija Amerikā un arī Eiropa. Un varbūt pat arī Ķīna. No Putina Tramps var sagaidīt nepatīkamas vēstis - kamēr amerikāņu vectētiņš glauda Putinu pa spalvai, tikmēr viss ir labi, taču vēlāk labi vairs nebūs.
Pa to laiku citā pasaules politiskā spektra spārnā ASV prezidenta uzticības persona Īlons Masks vietnē X pauž šādus vārdus: “Piesakiet sankcijas 10 lielākajiem Ukrainas oligarhiem, īpaši tiem, kuriem ir īpašumi Monako, un karš nekavējoties tiks pārtraukts! Tā ir mīklas atslēga.”
Un turpat jau klāt ir senators Jūtas štatā Maiks Lī no Republikāniskās partijas: “Jā, jā - vairs nevienu peniju Ukrainai!”
Bet “NBC News” vēsta, ka ASV nacionālās drošības padomnieks Maiks Valcs un valsts sekretārs Marko Rubio plāno šonedēļ Saūda Arābijā tikties ar Ukrainas delegāciju, "lai atjaunotu šīs sarunas", lai panāktu pamieru starp Ukrainu un Krieviju.
