Pasaules gala sludinātāji, kas tic cilvēka maģiskai spējai ietekmēt 1000 reižu jaudīgākos astrofizikālos siltumapmaiņas procesus starp mūsu kodoltermisko zvaigzni Sauli debesīs un Zemi kā mūsu apdzīvoto planētu, ar fiziku nedraudzējas tāpat kā skolas grūtgalve Grēta. Ja kāds politiķis sāk debili muldēt par dzīvības gāzi CO2 kā indi un piesaukt klimata pētītāju vienprātību par datoru modeļu prognozēto cilvēces bojāeju, pārkarsējot ar CO2 atmosfēru, tad tam vajag pajautāt, kāpēc viņš nezinātniski tic, ka siltums atmosfērā plūst no aukstākas vielas uz siltāku? Vai tiešām? Vai kāds zinātnieks pasaulē ir novērojis, ka no auksta gaisa mīnus -35 grādu temperatūrā 10km augstumā siltums plūstu atpakaļ uz +15 grādus Saulē sakarsušo Zemes vai okeāna virsmu, nevis otrādi? Otrais termodinamikas likums fizikā nosaka, ka Zemes atmosfērā pa dienu sakarsušā gaisa siltums tiek pa nakti izstarots atpkaļ aukstajā kosmosā. Sasilušais pie Zemes virsmas gaiss ceļas km augstu gaisā, kur tas konvekcijas rezultātā atdziest līdz -35 grādiem jau 10 km augstumā, tad līdz -85 grādiem 80 km augstumā un tā līdz -270 grādiem ārpus atmosfēras aukstajā kosmosa vakuumā. Saules starojuma rezultātā sakarsusī viela ko sauc par Zemes atmosfēru jeb gaisu, kura pa dienu 12 stundās vienā planētas pusē uzkrāj visu sauszemes un okeānu virsmu Saules sasildošo 25 000 Terawatu jaudas sekundē lielo siltuma plūsmu, šos pašu gigantisko ar 25 000 Terawatu jaudu sekundē uzkrāto siltuma daudzumu pa nakti nākamajās 12 stundās nogādā atpakaļ aukstajā kosmosā. Ja tā nenotiktu, Zemes okeāni uzvārītos, cietzeme izkustu un visa dzīvība uz musu planētas ietu bojā aptuveni 2 nedēļu laikā. Fizikas otrais termodinamikas likums nosaka to, ka siltums vienmēr plūst no siltākas vides uz aukstāku neatkarīgi no ticības, ko cilvēkos šodien sēj baiļu sludinātāji par planētas pārkaršanu. Cilvēces šodienas enerģijas (lasi siltuma) ražošanas tehnoloģiju kopējā jauda, sadedzinot elektrostacijās un kurtuvēs ogles, malku, naftu, gāzi, fosilo degvielu auto dzinējos, un skaldot atomu ir tikai 25 Terawati jauda sekundē un šī kripatiņa siltuma planetāro enerģijas balansu neizmaina ne par vienu temperatūras grādu. Šī milzīgā siltuma daudzuma no Saules uz planētu Zemi pa dienu un no tās atpakļ pa nakti aukstajā kosmosā ikdienu turpu-šurpu varenā 25 000 Terawatu enerģijas plūsmā katru sekundi nosaka īstā zinātnē atklātie fizikas likumi. Un tā šie fizikas dabas likumi arī uz Zemes darbojas jau vairākus miljardus gadu. Esam dzīvi. Pretējā virzienā fizikas likumi darbojas un siltums plūst tikai ANO klimata pētnieku datoru modeļos par pasaules galu, kā arī visādu gutjēresu un tam līdzīgo pašmāju fanātiķu galvās, kuri bezatbildīgi izplata nezinātniskus murgos par planētai Zeme draudošo “uzvārīšanos”.
Pasaules gala sludinātāji, kas tic cilvēka maģiskai spējai ietekmēt 1000 reižu jaudīgākos astrofizikālos siltumapmaiņas procesus starp mūsu kodoltermisko zvaigzni Sauli debesīs un Zemi kā mūsu apdzīvoto planētu, ar fiziku nedraudzējas tāpat kā skolas grūtgalve Grēta. Ja kāds politiķis sāk debili muldēt par dzīvības gāzi CO2 kā indi un piesaukt klimata pētītāju vienprātību par datoru modeļu prognozēto cilvēces bojāeju, pārkarsējot ar CO2 atmosfēru, tad tam vajag pajautāt, kāpēc viņš nezinātniski tic, ka siltums atmosfērā plūst no aukstākas vielas uz siltāku? Vai tiešām? Vai kāds zinātnieks pasaulē ir novērojis, ka no auksta gaisa mīnus -35 grādu temperatūrā 10km augstumā siltums plūstu atpakaļ uz +15 grādus Saulē sakarsušo Zemes vai okeāna virsmu, nevis otrādi? Otrais termodinamikas likums fizikā nosaka, ka Zemes atmosfērā pa dienu sakarsušā gaisa siltums tiek pa nakti izstarots atpkaļ aukstajā kosmosā. Sasilušais pie Zemes virsmas gaiss ceļas km augstu gaisā, kur tas konvekcijas rezultātā atdziest līdz -35 grādiem jau 10 km augstumā, tad līdz -85 grādiem 80 km augstumā un tā līdz -270 grādiem ārpus atmosfēras aukstajā kosmosa vakuumā. Saules starojuma rezultātā sakarsusī viela ko sauc par Zemes atmosfēru jeb gaisu, kura pa dienu 12 stundās vienā planētas pusē uzkrāj visu sauszemes un okeānu virsmu Saules sasildošo 25 000 Terawatu jaudas sekundē lielo siltuma plūsmu, šos pašu gigantisko ar 25 000 Terawatu jaudu sekundē uzkrāto siltuma daudzumu pa nakti nākamajās 12 stundās nogādā atpakaļ aukstajā kosmosā. Ja tā nenotiktu, Zemes okeāni uzvārītos, cietzeme izkustu un visa dzīvība uz musu planētas ietu bojā aptuveni 2 nedēļu laikā. Fizikas otrais termodinamikas likums nosaka to, ka siltums vienmēr plūst no siltākas vides uz aukstāku neatkarīgi no ticības, ko cilvēkos šodien sēj baiļu sludinātāji par planētas pārkaršanu. Cilvēces šodienas enerģijas (lasi siltuma) ražošanas tehnoloģiju kopējā jauda, sadedzinot elektrostacijās un kurtuvēs ogles, malku, naftu, gāzi, fosilo degvielu auto dzinējos, un skaldot atomu ir tikai 25 Terawati jauda sekundē un šī kripatiņa siltuma planetāro enerģijas balansu neizmaina ne par vienu temperatūras grādu. Šī milzīgā siltuma daudzuma no Saules uz planētu Zemi pa dienu un no tās atpakļ pa nakti aukstajā kosmosā ikdienu turpu-šurpu varenā 25 000 Terawatu enerģijas plūsmā katru sekundi nosaka īstā zinātnē atklātie fizikas likumi. Un tā šie fizikas dabas likumi arī uz Zemes darbojas jau vairākus miljardus gadu. Esam dzīvi. Pretējā virzienā fizikas likumi darbojas un siltums plūst tikai ANO klimata pētnieku datoru modeļos par pasaules galu, kā arī visādu gutjēresu un tam līdzīgo pašmāju fanātiķu galvās, kuri bezatbildīgi izplata nezinātniskus murgos par planētai Zeme draudošo “uzvārīšanos”.