Valsts bez zinātnes 21. gadsimtā būtu apmēram tas pats, kas valsts bez karoga, himnas un varas orgānu vēlēšanām, taču zinātne un vēlēšanas ir tādi valsts raksturojumi, kurus viegli viltot.
Lai cik jau būtu apnikušas runas par nepieciešamību un neizbēgamību Latvijas valsts izdevumu samazināšanai, kuru pavadījumā valsts izdevumi un parāds tikai aug un aug, izdevumu samazināšanai tomēr būs jānotiek. Jo vēlāk tas notiks, jo straujāk tas būs jādara. Proti, būs jāizvēlas, no kuriem pašreizējiem valsts izdevumu posteņiem atteikties vispār uzreiz, neniekojoties ar to samazināšanu gadu no gada. To iespējams realizēt arī gadījumos, ja atteikšanās no izdevumu posteņa nosaukuma nāktu par sliktu valsts tēlam. Tad nosaukums lai paliek arī pēc tam, ja izdevumus samazina desmitkārtīgi. Zinātne ir ļoti piemērota tādiem budžeta taupīšanas vingrinājumiem.
Ir pamats aizdomām, ka jau tagad zinātne Latvijā tiek uzturēta tikai vārda pēc. Skaitliskais pamatojums tādām aizdomām ir Latvijas piektā vieta no beigām salīdzinājumā, cik procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis atvēl pētniecībai un attīstībai (research and development). 2024. gadā, līdz kuram sniedzas “Eurostat” sagatavotais salīdzinājums, Latvijas rādītājs ir bijis 0,92%. Tas ir 2,4 reizes mazāk nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs. Vēl jo sāpīgāki Latvijai salīdzinājumi gan ar valstīm, kas parāda, cik daudz no IKP vispār iespējams novirzīt pētniecībai un attīstībai, gan ar abām pārējām Baltijas valstīm, kuru dabas resursi un vēsturiskais mantojums nebūt nav lielāki kā Latvijā:
| Valsts | Zviedrija | Vācija | Igaunija | Lietuva | Latvija |
| % no IKP | 3,56 | 3,13 | 1,99 | 1,04 | 0,92 |
Vācija šajā sarakstā iekļauta ne kā otra lielākā zinātnes finansētāja pēc procentiem, bet kā pati lielākā finansētāja eiro izteiksmē, ja paņem 3,13% no Vācijas IKP. Attiecībā uz Latviju šī pati domu gaita noved pie pretēja rezultāta. Proti, ka maza daļiņa no neliela IKP ir niecība.
No diviem citiem skatpunktiem Latvija izskatās daudz labāk.
Pirmais, ka Latvija palikusi ārpus to valstu trijnieka, kas sadalījušas pēdējās vietas ES:
| Valsts | Rumānija | Malta | Kipra | Bulgārija | Latvija |
| % no IKP | 0,46 | 0,54 | 0,65 | 0,77 | 0,92 |
Latvijas un Bulgārijas līdzība pēc ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudzmaz saprotama. Maltas un Kipras pieticīgos rādītāju var izskaidrot ar to iesaisti starptautiskajā darba dalīšanā caur tūrismu un finanšu pakalpojumiem, bet Rumānijas attīstības ceļš gan šķiet dīvains. Valsts taču salīdzinoši liela, kas dod tai ir resursus, ar kādiem manevrēt. Valsts aptver arī apgabalus, kur rūpniecībai senas tradīcijas. Atliek vērot, kurp novedīs Rumānijas nestandarta politika. Varbūt visi citi kļūdās, bet Rumānijai izrādīsies taisnība, ka tā iztikusi bez liekiem tēriņiem. Cik nu no Latvijas saskatāma Zviedrija, tā neparāda uzplaukumu, ko varētu izskaidrot ar ieguldījumiem zinātnē vai vēl kādām pazīmēm, ar kādām Zviedrija izceļas.
Otrais skatpunkts tāds, ka Latvija kaut ne konsekventi, bet tomēr cīnās par attālināšanos no kārtējām pēdējām vietām ES dalībvalstu salīdzinājumā. Citiem vārdiem sakot, Latvija cīnās pati ar sevi un vismaz šādā sacensībā uzvar:
| Gads | 2014 | 2016 | 2018 | 2020 | 2022 | 2024 |
| % no IKP | 0,71 | 0,45 | 0,76 | 0,82 | 0,81 | 0,92 |
Jaunais pavērsiens ir Latvijas apņemšanās sasniegt un pārsniegt robežlīniju 5% no IKP aizsardzības budžetam. ES pagaidām ļauj to darīt uz valsts parāda ārkārtas palielinājuma rēķina. Taču tā ir atļauja tikai uz dažiem gadiem, pēc kuriem nāksies aizņemties mazāk un par uzkrātajiem parādiem maksāt vairāk. Tas ir vēl viens drauds jeb jautājums, vai zinātne tad netiks atzīta par balastu, kura nomešanai laiks pienācis.
2026. gads no zinātnes budžeta atrādīšanas viedokļa ir izdevīgs tāpēc, ka pēdējā desmitgade kā viens no salīdzinājumu standartperiodiem sākas ar zemu bāzi, attiecībā pret kuru pieaugums jo iespaidīgāks. Šajā gadījumā tiek salīdzināta ne budžeta izpilde, kam “Eurostat” vēl nav norādījis vietu 2025. gada datu salīdzinājumā, bet Latvijas 2026. gada budžeta likums attiecībā pret 2016. gada budžeta likumu. Lūk, kā miljonos eiro pieaudzis finansējums Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un tām sadaļām IZM budžetā, kas attiecas uz zinātni:
| IZM kopā | Augstākajai izglītībai | Zinātnei | |
| 2016 | 327,3 | 65,2 | 39,6 |
| 2026 | 613,3 | 140,9 | 99,1 |
Budžeta pieaugums acīm redzams, taču tikpat labi, cik labi redzams pieaugums, ir labi zināma inflācija, kuras 12 mēnešu rādītājs pārskata periodā Latvijā bija uzšāvies virs 20%. Visā 10 gadu periodā tā tas nebija, taču inflācija jeb eiro vērtības pazemināšanās tik un tā ir galvenais iemesls, kāpēc zinātnes finansējuma nominālvērtība tika palielināta.
Īstenībā naudas apgrozījums, no kura kaut kas tiek pētniecībai un attīstībai jeb, ar vienu vārdu sakot, zinātnei, ir vēl lielāks.
Pirmkārt, nozaru ministrijas apņēmušās finansiāli atbalstīt augstāko izglītību tajās nozarēs, par kurām atbild attiecīgā ministrija. Šā gada budžetā Veselības ministrija paredzējusi ārstu studijām novirzīt 24,9 miljonus eiro, Zemkopības ministrija savas nozares speciālistu studijām - 10 miljonus eiro u.tml.
Otrkārt, arī zinātnei kaut kas tiek no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas subsīdijām Latvijai. Daļa šo maksājumu jau ir integrēta IZM un citu ministriju izdevumos zinātnei un augstākajai izglītībai, bet cita daļa ir pieejama tiem, kuri prot piedāvāt savas zināšanas ministrijām, pašvaldībām un uzņēmumiem, lai kopīgi tukšotu ārvalstu palīdzības fondus.
Pārskata periodā iekrīt kovidgadi, kuru seku mīkstināšanai arī zinātnei tika novirzīta iepriekš neplānota un nesolīta nauda. No ārkārtas kovidnaudas apguves laika nāk gadījums, kas vēl joprojām tiek piesaukts kā arguments, ka nekādas zinātnes Latvijā nav. Proti, ka ar tagadējo finansējumu pietiek vien zinātnes izkārtnes uzturēšanai. Pārmetumi tādā gadījumā par to, ka vieni aiz naivuma, bet citi aiz mantkārības zīmē šo izkārtni lielāku un krāšņāku, t.i., dārgāku, nekā vajag tikai izkārtnei. Citiem vārdiem sakot, cenšas uzturēt iespaidu, ka aiz izkārtnes notiekot reāla zinātniskā darbība. Godīgie zinātnieki cenšas ar mazu budžetu paveikt to pašu, ko citās valstīs paveic par daudzkārt lielāku naudu.
Ja Latvijas zinātne jānoniecina, tad joprojām pa rokai 2021. gada piemērs no toreizējās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes) rektores Irinas Pilveres vadībā veiktā pētījuma “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā”, kas vēstīja: “Dārzeņu uzkodas. Gurķi, tomāti > sagriež > pasniedz.”
“Neatkarīgajā” šis gadījums 2021. gada 3. februārī tika atspoguļots mierīgā garā, ka pētījums izklāstīts uz 430 lappusēm, no kurām tikai 30 atvēlētas ēdienu receptēm, kas smalkā veidā nosauktas par “ēdienu gatavošanas tehnoloģiskajām kartēm” , bet pārējais teksts tik zinātnisks, ka nespeciālistiem nebūtu pareizi ielaisties tā vērtēšanā. Tomēr mediju telpā kopumā pētījums apzīmēts ar tādas intensitātes kritiku, kādu pēc tam izpelnījās gadījums ar “Bolt” un "Wolt” kurjeru pašapziņas pētniecību. Otrais gadījums nupat kā tika apspriests Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, kuras locekļi pieņēma pētījuma autoru versiju, ka pētījums ļoti vērtīgs. Tomēr nekas neliecina, ka šis pavērsiens ietekmēs plašākas sabiedrības viedokli.
