Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija kļuva par pjedestālu, uz kura novietot atskaiti par pētījuma "Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse. Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsociploģiska analīze" nozīmību un lietderību ja ne pasaules, tad noteikti Eiropas Savienības mērogā.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde par valsts finansēto zinātnisko pētījumu tēmu izvēli un rezultātiem bija izsludināta 2026. gada 22. jūlijā, bet notika 19. augustā. Saeimas deputātiem vajadzēja gandrīz mēnesi, lai sadūšotos un piemeklētu formulējumus, ar kādiem apliecināt, ka politiķu iepazīšanās ar zinātniskā darba gaitu un rezultātiem nav iejaukšanās zinātnieku darbā vai, vēl cēlāk sakot, nav akadēmiskās brīvības apdraudējums. Vajadzīgo formulējumu meklēšanas un atrašanas pienākumu bija izpildījis Publisko izdevumu un revīzijas komisijas tagadējais priekšsēdētājs Kaspars Melnis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS, attēlā).
Plašāku atpazīstamību viņš guvis kā klimata un enerģētikas ministrs laikā no 2023. gada septembra līdz šā gada maijam. Lai gan ZZS ir saglabājusi vietu arī tagadējā koalīcijā, koalīciju partijiskā sastāva nomaiņa ir izraisījusi amatpersonu rotāciju, kuras rezultātā K. Melnis nonāca Saeimā. Tas īpaši jāpaskaidro, jo šo pašu pārkārtojumu rezultātā Latvijas valdības sastāvā tika iekļauts bezpartijiskais aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Tagad bezcerīgi noliegt, ka viss, ar ko nodarbojas politiķi, tiek pakārtots cīņai par 15. Saeimas vēlētāju balsīm. Neviens šādam noliegumam tik un tā neticēs, tāpēc lai tā arī paliek, ka politiķi atraduši vēl vienu veidu, kā izcelt sevi ar modrību pret iespējamu valsts naudas izšķērdēšanu. Taču tikpat perspektīva no iespējamo vēlētāju balsu vākšanas viedokļa varētu būt cīņa par zinātnieku tiesībām uz brīvu pētniecību.
Komisijas sēdes tehniskais uzdevums bija uzklausīt pārskatu par to, kādā veidā Latvijas Zinātnes padome (LZP) piešķir finansējumu Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) projektiem un kā tiek mērīti šo pētījumu rezultāti. Arī te vajadzīgs paskaidrojums, ka tagadējā Latvijas iekārtojumā LZP dara daudz ko no tā, ko kādreiz darīja Zinātņu akadēmija. Lai gan tā nav likvidēta, tai atņemtas kādreizējās pilnvaras zinātnei atvēlētās naudas dalīšanā. Pārskatu par FLPP projektu virzību no to sākotnējās atlases līdz rezultātu apstiprināšanai sniedza LZP Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringa departamenta direktore Ineta Kurzemniece (attēlā).
Saeimas komisijas 22. jūlijā paredzētā sēde tika pieteikta ar atsauci uz Valsts kontroli, kas 2021. gadā veikusi revīziju par Izglītības un zinātnes ministrijas darbības efektivitāti un likumību valsts zinātnes politikas īstenošanā. Revīzijas rezultātā formulēti ieteikumi, kuru izpildes novērtēšanai 2026. gada jūlijs esot īstais brīdis. Taču Valsts kontrole deva ziņu, ka Saeimas komisijas sēdē jūlijā piedalīties nevarēs, jo par šo revīziju atbildīgie darbinieki atvaļinājumos. Tomēr ap iecerēto sēdi saceltais tracis izraisīja minējumus, vai tā nav tikai atrunāšanās. 19. augusta sēdē Valsts kontroli pārstāvēja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka (attēlā).
Traci cēla gan uz tagadējo valdošo koalīciju no vecās koalīcijas pārnākusi "Jaunā vienotība" (JV), gan no koalīcijas izstumtie "Progresīvie". JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pirms mēneša runāja gari un plaši, cik svarīga JV esot akadēmiskā brīvība. Pirmšķietami neesot pareizi, ka komisija K. Meļņa personā gatavojoties prasīt par triju konkrētu pētījumu pamatojumu un rezultātiem, lai gan vajagot uz zinātnes finansēšanu raudzīties plašāk.
Formāli E. Jurēvics lauzās vaļējās durvīs, jo komisijas darba kārtības formulējumi jau tad šādu plašumu ietvēra, bet savs pamats E. Jurēvica bažām bija. Proti, bija opozīcijas partiju iestrādes no šā gada budžeta pieņemšanas laika, kad "Latvija pirmajā vietā" pieteicās piešķirt kaut kādiem grūtdieņiem naudu, ar ko LZP bija paredzējusi finansēt pētījumus "Daudzdimensionāla autovadīšanas novērtēšana, integrējot personības, domāšanas, fizioloģijas un telemātikas datus", "Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides", "ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā", "Dzīve un nāve dzelzs laikmetā Latvijā (5.-12. gadsimts): bioarheoloģisks pētījums". Savukārt Nacionālā apvienība prasīja, lai toreizējā izglītības ministre Dace Melbārde (JV) pamato LZP finansēšanai izvēlēto projektu atbilstību Nacionālajam attīstības plānam.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde galu galā notika atbilstoši tagadējās koalīcijas līdera Andra Kulberga novēlējumam sekot trijiem pamatprincipiem, pēc kuriem būtu jāvērtē valsts budžeta finansējums zinātniskajām programmām. Pirmais, lai jaunie pētījumi nedublē jau veiktos pētījumus. Otrais - skaidri definēt mērķus un sasniedzamos rezultātus, pēc kuriem pētījumu var novērtēt. Trešais - pētījumam jāsniedz izmērāms un nozares turpmākajai attīstībai praktiski izmantojams ieguvums. Komisijas deputāti pieņēma zināšanai I. Kurzemnieces apliecinājumus, ka tieši tā tas viss notiekot, ciktāl attiecas uz LZP. Grūtāk izsekojami daudzie pētījumi, ko pasūta ministrijas, pašvaldības u.c., kas tiek naudas, kuras izcelsme tieši vai pastarpināti ir valsts budžets.
Par pārbaudes akmeni apliecinājumiem par zinātnes budžeta pareizo izlietojumu kļuva pētījums, kas savulaik izraisīja lielu skandālu. Atgriezties pie tā iespējams, atverot "nra.lv" 2024. gada 31. decembra publikāciju ""Kas tie par plānprāta murgiem?" 300 000 eiro vērtais pētījums sanikno tautu".
Tagad tautai jāseko Saeimas deputātu paraugam - ne tikai jānomierinās vai jāsamierinās, bet jāpriecājas, ka paveikts izcils pētījums. Tā zinātniskais pamatojums un rezultāti akadēmiskā veidā tika sniegti vienā no I. Kurzemnieces sagatavotajiem attēliem:
Vieglāk uztveramā, ar emocijām bagātinātā veidā to pašu deputātiem un pēc tam vairāku TV kanālu reportieriem izklāstīja pētījuma jumta organizācijas, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe (attēlā):
- Tas ir slavenais "Bolt" un "Wolt" pētījums. Mūsu pētnieku ekspertīzi izmantoja Eiropas Komisija, lai izstrādātu digitālo platformu nodarbinātības direktīvu, kas šogad decembrī jāievieš. Kur bija mūsu Ekonomikas ministrija un Darba devēju konfederācija? Jūs piedalījāties pētījuma prezentācijā, bet jaunais ekonomikas modelis jums nešķita nekas interesants un svarīgs. Tātad tas, ka šo vidi [Latvijā] atrod ārzemnieki kā sev labvēlīgu, kur var strādāt bez nodokļu nomaksas, jums nešķita svarīgi. Tieši otrādi - pētījums tika izķengāts pa visiem sociālajiem medijiem kā nelietderīga naudas izšķērdēšana. Mēs Kultūras akadēmijā esam vairākkārt apsvēruši, tiesvedības sākšanu par reputācijas aizskārumu. Mūsu pētnieki ir saņēmuši draudu vēstules. (..) Kāpēc šis pētījums tika izvirzīts arī tagad komisijas sēdes darba kārtībā pēc tam, kad tas noslēdzies ar izcilu vērtējumu, ar ietekmi un politiku? Vai tāpēc, ka pētījuma mērķgrupa ir ar citu ādas krāsu? Neviens nelasa, kas pētījumā rakstīts, bet diskreditēt zinātniekus ir ļoti viegli. Vai tā ir nekompetence vai bailes no tā, ko mēs atklājām, vai cīņa par budžeta naudu? Aicinu meklēt veidus, kā sadarboties.
A. Laķes aicinājumam visi piekrita kaut vai tā, kā formulēja K. Melnis: "Paldies Kultūras akadēmijai, ka atnāca un izstāstīja. Nevienā brīdī neviens nav apšaubījis to, ko pētniekiem pētīt vai nepētīt."
