Gada sākumā sabiedrību pāršalca sašutuma un izsmiekla vilnis, kuru izraisīja neizpratne par kādā Covid krīzes risinājumu meklējumiem veltītā, desmitiem tūkstošu eiro vērtā pētījumā iekļauto shēmu, kas vēstīja, ka salātu pagatavošanai gurķus nepieciešams sagriezt. Tagad pat Saeimas opozīcija ir pārliecināta, ka šīs emocijas raisījusi no konteksta izrauta informācija un Latvijas zinātnieki veic cienījamu darbu. Tiesa, krietni vairāk varot vēlēties no izpildvaras, kas mācīto vīru un sievu atziņas nesteidzot ieviest realitātē.
Janvāra sākumā sociālajos medijos plaši tika tiražēta shēma no Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektores Irinas Pilveres vadībā veiktā pētījuma “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā”, kas vēstīja: “Dārzeņu uzkodas. Gurķi, tomāti > sagriež > pasniedz.” Sākotnējās informācijas izplatītāji necentās uzsvērt, ka pētījums ir 430 lappuses biezs un tikai 30 no tām atvēlētas ēdienu gatavošanas tehnoloģiskajām kartēm jeb ēdienu gatavošanas receptēm.
Šī projekta mērķis bija piedāvāt atbildes uz jautājumiem saistībā ar tautsaimniecības noturību pret satricinājumiem, vietējās pārtikas ražošanas veicināšanu un ekonomikas pašpietiekamību, valsts parāda risku mazināšanu, cilvēkresursu un zināšanu aizplūdes riska mazināšanu un citu.
Taču daudzi komentētāji, neiedziļinoties pētījumā, pauda viedokli, ka tās ir sen zināmas un nav no jauna radītas zināšanas, bet asprātīgākie radīja vizuāli līdzīgas shēmas, kas pamācīja, piemēram, kā ēst kartupeļu čipsus.
Pēc šīs ažiotāžas Izglītības un zinātnes ministrija, kuras uzraudzībā zinātniekiem tika izdalīti finanšu līdzekļi šī un citu Covid krīzes risinājumu meklējumiem veltītu pētījumu realizēšanai, paziņoja, ka tā izvērtēs valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšanai” finansiāli atbalstīto pētnieku darbu kvalitāti un atgūs naudu, ja rezultāti būs slikti.
Otrdien šim jautājumam pievērsās arī Saeimas Publisko izdevumu un revīziju un Sociālo un darba lietu komisija. Sēdē piedalījās arī Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne. Viņa apliecināja, ka Valsts kontrole ir pievērsusies piešķirtā finansējuma izlietojuma pārbaudei - pārbauda finansējuma sadales procesu un izdevumu atbilstību - taču tās darba rezultāti būs zināmi vien maijā.
Bez Valsts kontroles pārstāves sēdē piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji un akadēmiskās pasaules ļaudis, kuriem par zinātnieku paveiktā kvalitāti izdevās pārliecināt pat mūždien kritiskos opozīcijas pārstāvjus. Kritiskā attieksme pret koalīcijas spēku spēju izmantot zinātnieku darba augļus, protams, nekur nav zudusi.
“Ieteikumi no zinātniekiem bija ļoti sakarīgi gan ekonomikā, gan veselībā, gan labklājībā. Un starp zinātnieku teiktā rindiņām es sadzirdēju, ka izpildvara neuzmanīgi pēta viņu secinājumus un neievieš tos dzīvē [..] Iepriekš biju skeptisks par to miljonu iztērēšanu, bet tagad uzskatu, ka zinātnieku darbs jānovērtē un jāievieš dzīvē vai pamatoti jānoraida,”
saka “Saskaņu” pārstāvošais Andrejs Klementjevs, kurš uzskata, ka sākotnēji zinātnieku darbs diskreditēts, lai vieglāk būtu ignorēt viņu veikto pētījumu rezultātus.
Arī Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Viktors Valainis norāda, ka sākotnējā ažiotāža tika izraisīta ap informāciju, kas izrauta no konteksta, bet svarīgākais ir tas, kā valsts šos pētījumus izmanto.
“Ir sajūta, ka tos neviens neņem vērā. Ir uztaisīti pētījumi, bet nav sajūta, ka kāds interesētos un lietotu tos dzīvē [..] Pētījumi savā būtībā ir ļoti padziļināti, milzīgs cilvēku skaits iesaistīts to gatavošanā, bet ja tos pasūta, iztērē miljonus un neņem vērā, tad tā ir izšķērdība no valdības puses,” uzskata V. Valainis.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) stāsta, ka tieši tāpēc komisija vērsīsies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, lai tā sniedz detalizētu informāciju par to, kādu pētījumu rezultāti ir vai nav ieviesti dzīvē un kāpēc. Ja tiks konstatēts, ka valsts nauda tērēta nelietderīgi, tās atgriešanu pieprasīs arī komisija.
