Čehijas mašīnbūves giganta “Škoda” uzvedība Somijā pēc 1,6 miljardu eiro darījuma zaudējuma vedina domāt, ka arī Latvijā “Škoda” varētu likt lietā šantāžas elementus, lai piespiestu mūsu amatpersonas piekrist čehu noteikumiem, proti, atteikties no 5,7 milj. līgumsoda piemērošanas par līgumsaistību neizpildi Latvijā.
Šopiektdien, 31. jūlijā, uz kārtējo sēdi Ministru kabineta ēkā pulcējas Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome. Sēdi vada premjers, tajā piedalās nozaru ministri, valsts un pašvaldību uzņēmumu amatpersonas, arī dažāda ranga ierēdņi. Sēde notiek aiz slēgtām durvīm. Tajā runātais, rakstītais un lemtais ir klasificēts kā ierobežotas pieejamības informācija - tātad tā sabiedrības zināšanai nav paredzēta. “Nra.lv” ir kļuvis zināms, ka, iespējams, kādā no sēdes darba kārtības jautājumiem varētu tikt veicinātas “Škoda” intereses Latvijā.
“Škoda” “konfektes” ar sūro iekšiņu
Viens no sēdē skatāmajiem jautājumiem varētu būt saistīts ar investīciju projektu Latvijas austrumu pierobežas attīstībai. Ir runa par “Škoda” un Latvijas kopprojektu - Baltijas tramvaju un vilcienu ražošanas, apkopes, remonta un rezerves daļu ražošanas centra izveidi. Paredzēts, ka šāds centrs varētu apkalpot “Škoda” ritošo sastāvu visās trijās Baltijas valstīs. Ja tiktu panākta vienošanās par šāda kopprojekta realizāciju, ienākošās investīcijas būtu virs 10 miljoniem eiro. Stāsts par ritošā sastāva centra izveidi sadarbībā ar “Škoda” nav jauns, bet zīmīgi, ka tas publiski ieskanas brīžos, kad “Škoda” cierē uz kādu apetelīgu darījumu Latvijā. Viens no nesenākajiem nodomiem izskanēja, kad vajadzēja parakstīt pirmos “Škoda” akumulatoru vilcienu iegādes līgumus 89,409 miljonu eiro vērtībā pērnā gada decembrī. Tobrīd šāda iniciatīva šķita kā salda konfekte ceļā uz uzņēmējdarbības laimības tāli.
Nesenie notikumi ne tik tālajā Somijā un tepat Latvijā norāda uz to, ka šai saldajai konfektei viducī var atklāties ļoti sīva pēcgarša.
Nesenā vēsture
Jau pērnā gada septembrī tā laika premjeres Evikas Siliņas vadītajā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē ticis runāts par to, ka publiskajiem sabiedriskā transporta pasūtītājiem nepieciešams izvērtēt iespējas sabiedriskā transporta iepirkumos iekļaut nosacījumus, kuri veicinātu Latvijas ražotāju potenciāla izmantošanu un vietējās tautsaimniecības stimulēšanu. Pēc diviem mēnešiem padomes sēdē Satiksmes ministrijai ticis uzdots nodrošināt vajadzīgo kopuzņēmuma veidošanai Latvijas teritorijā ar “Škoda” un vietējo ražotāju un komersantu iesaisti.
2025. gada 11.decembrī Latvijas Autotransporta direkcija ar “ŠkodaTransportation - ŠkodaVagonka” parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā. Kopējais BEMU vilcienu projekta īstenošanai (vilcienu iegādei un uzlādes infrastruktūrai) pieejamais finansējums ir 123 miljoni eiro, t. sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums 104,6 miljoni eiro un nacionālais finansējums 18,4 miljoni eiro. Šo bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam. Vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.
Ar lielām gavilēm par brango līgumu Latvijā "Škoda Group" izpilddirektors Petrs Novotnijs pērnā decembra vidū intervijā aģentūrai LETA atklāja, ka “Škoda Group” Latvijā vēlētos izveidot savu ražoto transporta līdzekļu servisa un apkopes centru, kas būtu paredzēts ne tikai apkopei, bet arī padziļinātākai transportlīdzekļu labošanai. Viņš paziņoja, ka centrs nebūtu paredzēts tikai vilcieniem, bet arī tam, lai glabātu svarīgas rezerves daļas citiem transportlīdzekļiem. Pēc P. Novotnija teiktā, ideja par jaunā centra izveidi tiek apspriesta un lēmums varētu tikt pieņemts nākamajā gadā - tātad šogad. Kā ziņoja LETA, P. Novotnijs teicis, ka “Škoda” sadarbojas ar visām Baltijas valstīm, tādēļ attālumi līdz remonta centram Latvijā nebūtu lieli - “Škoda” vilcienus no Igaunijas vai “Škoda” trolejbusus no Lietuvas varētu remontēt Latvijā.
Virs “Škoda” iecerēm sabiezē mākoņi
Tā kā starptautisku rezonansi ieguva informācija par “Škoda” grupas iespējamiem mēģinājumiem ietekmēt Helsinku tramvaju iepirkumu 1,6 miljardu eiro vērtībā, pēc publiski pieejamās informācijas, KNAB par konkrēto teju 90 miljonu eiro vērto BEMU iegādes līgumu ar “Škoda Transportation - Škoda Vagonka” Latvijā veic pārbaudi. Publiski vēl nav zināms, ar ko minētā KNAB pārbaude ir vainagojusies.
Savukārt šā gada 25. jūnijā AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors paziņoja, ka viņa vadītais uzņēmums piemēros 5,7 miljonu eiro līgumsodu Čehijas uzņēmumam “Škoda Vagonka” par elektrovilcienu piegādes termiņa kavējumu un noteiktajos termiņos nenovērstiem konstatētajiem defektiem par senākām čehu līgumsaistībām, par 32 elektrovilcienu iegādi, kuru kopējās iepirkuma izmaksas pārsniedz 250 miljonus eiro.
R. Nešpors informēja, ka līguma izpildes laikā projektu ietekmējusi Covid-19 pandēmija un kara Ukrainā sekas, uz ko savos skaidrojumos atsaucās arī “ŠkodaVagonka”, taču “šo apstākļu ietekme projekta laikā tika ņemta vērā, pagarinot līguma izpildes termiņu, kas diemžēl tika nokavēts”, teica R.Nešpors.
“Pasažieru vilciens” esot izvērtējis “Škoda Vagonka” iesniegtos skaidrojumus un dokumentus, kā arī zvērinātu advokātu biroja “PricewaterhouseCoopers Legal” un zvērinātu advokātu biroja “BERG” atzinumus. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, nav konstatēts tiesisks pamats atteikties no līgumā paredzēto seku piemērošanas par piegādes termiņu kavējumiem un citiem līgumā noteiktajiem gadījumiem, kuros paredzēts līgumsods, un ir pieņemts lēmums piemērot līgumā paredzēto līgumsodu 5,7 miljonu eiro apmērā, kas ietver gan līgumsodu par elektrovilcienu piegādes termiņa kavējumu, gan līgumsodu par noteiktajos termiņos nenovērstiem konstatētajiem defektiem un citu līguma saistību neizpildi.
Pēc oficiāli neapstiprinātām ziņām, aizbildinoties ar komercnoslēpumu par sarunu norises gaitu, “Škoda” par “Pasažieru vilciena” prasību pauž klaju sašutumu un sola atteikties no solītā projekta par “Škoda” ritošā sastāva servisa centra izveidi Latvijā.
“Škoda” draudi Helsinkiem
Jau vēstījām - Somija kā klints noturēja savu nostāju, ka tehniski vājākais “Škoda” piedāvājums un atklāta “Škoda” interešu lobēšana nav savienojama ar godīgu komercpraksi Somijā. Proti, ar Somijas Augstākās administratīvās tiesas lēmumu noraidīt “Škoda Transtech” apelācijas atļaujas pieteikumu “Škoda Transtech” tika izslēgta no 1,6 miljardus vērta tramvaju iegādes darījuma.
“Helsingin Sanomat” publikācijā ar virsrakstu “Tramvaju lieta ir izbeigta, “Škoda Transtech“ nesaņēma atļauju iesniegt apelāciju” atgādina, ka “Škoda” “lūdza atļauju iesniegt apelāciju, jo tā iesniegtais piedāvājums tika izslēgts no konkursa un par jauno tramvaju piegādātāju galvaspilsētas reģionam tika izvēlēts Šveices uzņēmums “Stadler Polska”. Izvēli 2025. gada novembrī izdarīja galvaspilsētas reģiona sabiedriskā transporta uzņēmuma “Pääkaupunkiseudun Kaupunkiliikenne” Oy valde. [..] Ar 2026. gada marta lēmumu Tirgus tiesa noraidīja “Škoda Transtech” iesniegto sūdzību. Tirgus tiesa norādīja, ka iepirkuma iestāde nav rīkojusies nepareizi, izslēdzot uzņēmuma piedāvājumu no konkursa, jo piedāvājums neatbilda uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus. Augstākā administratīvā tiesa nepiešķīra “Škoda Transtech” apelācijas atļauju, tādējādi Tirgus tiesas martā pieņemtais lēmums paliek spēkā. Augstākā administratīvā tiesa nepiešķīra atļauju iesniegt apelācijas sūdzību lietā par tramvaju iepirkumu Helsinku un Vantā reģionā par aptuveni 1,6 miljardiem eiro. Galvaspilsētas reģiona pilsētas transporta valde novembrī nolēma, ka jauno tramvaju piegādātājs galvaspilsētas reģionā būs Šveices uzņēmums “Stadler Polska“. “Škoda Transtech Oy” piedāvājums tika izslēgts no konkursa”.
“Helsingin Sanomat” ziņo arī par to, ka līdz ar tiesas lēmumu gaidāmas Somijai nepatīkamas sekas: “Dzelzceļa transportlīdzekļu ražotājs “Škoda Transtech” sāk pārstrukturēšanas sarunas, kam var sekot līdz pat 200 darbinieku atlaišana. Šī ir aptuveni trešdaļa no uzņēmuma personāla Otanmeki rūpnīcā Kajaani. [..] Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju, pārstrukturēšanas sarunu iemesls ir konkurss par jaunu tramvaju iegādi Helsinku pilsētai. “Uzņēmums uzskatīja šo projektu par būtisku, kas, ja tas būtu izdevies, būtu nodrošinājis ievērojamu daļu no tā vietējā darba un nodarbinātības. “Kaupunkiliikenne Oy” lēmums izslēgt uzņēmumu no konkursa, kā arī Somijas Tirgus tiesas apstiprinātais lēmums tagad ir jāņem vērā “Škoda Transtech” vadības turpmākajā ražošanas plānošanā,” teikts uzņēmuma paziņojumā.”
Pēc trieciena Somijā “Škoda” cerības uz veiksmi Latvijā
Komentāros zem publikācijām par “Škoda” neveiksmēm Helsinku tramvaju iepirkumā internetā bija lasāms: “Slikts iznākums, bet ar to ir jāsamierinās. “Transtech” tagad jākoncentrējas uz tramvaju pasūtījumu iegūšanu Turku un arī uz piegādātāja saglabāšanu Tamperei. Tagad mātesuzņēmumam “Škoda” ir jāpalielina mārketinga centieni pārējā Eiropā.”
Komentārā teiktajam ir pamats, jo “Škoda” Latvijā jau izdevies dzīt dziļas saknes. 2023. gada decembra vidū AS “Pasažieru vilciens” sāka pasažieru pārvadājumus ar 32 Čehijas uzņēmuma “Škoda Vagonka” ražotajiem elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus 2023. gada decembrī un 2024. gada janvārī regulāri piemeklēja dažādas ķibeles. Arī pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” izmanto “Škoda” trolejbusus. 2021. gadā “Rīgas satiksme” saņēma 20 jaunus “Škoda” zemās grīdas tramvajus. 2013. gadā “Rīgas satiksmes” iepirkumā par 131,646 miljoniem eiro uzvarēja “Škoda Electric” un tādējādi ieguva tiesības piegādāt 125 trolejbusus. Savukārt Igaunijā jau labu laiku tiek lietoti jaunie “Škoda” elektrovilcieni, bet Lietuvā un Igaunijā sabiedriskais transports papildināts ar "Škoda" trolejbusiem.
