Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītāju viesošanās Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā izkliedēja vieniem bažas un citiem cerības, ka fonda likvidācija varētu kļūt par piemēru un apliecinājumu valsts izdevumu ierobežošanai un novirzīšanai aizsardzības vajadzībām.
SIF sekretariāta direktores Ineses Kalvānes (nevilšs atgādinājums par laikiem, kad augstākās amatpersonas Padomijā un katrā no tās administratīvajām vienībām saucās par sekretāriem) un visas fonda vadības uzstāšanos Saeimā var pielīdzināt kultūras ministres Agneses Lāces lidojumam uz Ameriku tādā nozīmē, kādu 28. februārī aprakstīja Bens Latkovskis: “Signāls: nepakļausimies "taupības kampaņas" spiedienam.” Tas pats vēstījums citiem vārdiem bija par to, “kā valsts pārvalde uztver apkārtējo realitāti”.
Turpat arī atruna, ka ne Lāce, ne Kalvāne nevēršas pie sabiedrības ar apzināti sacerētiem paziņojumiem: “Vienkārši ar šādu rīcību, pat neko īpaši sliktu nedomājot, apkārtējai sabiedrībai tieši šāds vēstījums tiek nodots.”
Starp SIF un Kultūras ministriju ir arī juridiska sasaiste, jo SIF likuma 2. pantā rakstīts, ka “administrējot valsts budžeta apakšprogrammas sabiedrības integrācijas jomā, Fonds atrodas kultūras ministra funkcionālā pārraudzībā”. Taču turpat noteikts arī tas, ka “fonds atrodas Ministru prezidenta institucionālā pārraudzībā". Saeimas komisijas sēdē ar vislabākajiem vārdiem fondu raksturoja gan Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Grūbe, gan SIF padomes priekšsēdētāja Karina Ploka, kura pamatdarbā ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre. Latvijā nostiprinājusies tradīcija, ka Ministru prezidenta un finanšu ministra amatus aizņem vienas un tās pašas partijas pārstāvji. Aktuālajā politiskajā izkārtojumā šie amati tikuši “Jaunajai vienotībai”.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris atklāja komisijas sēdi ar paskaidrojumu, ka nodoms uzklausīt SIF radies jau pagājušā gada beigās, tiklīdz I. Kalvāne pārņēma SIF vadīšanu. Kopš tā laika pagājuši trīs mēneši, kas atnesuši SIF publiskus pārmetumus. 7. februārī “Neatkarīgā” publicēja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deleģētā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa izteikumus, ka “laiks likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu un citas institūcijas", jo SIF “ir ļoti dīvainu projektu iestāde. Ja mēs tos katru atsevišķi sāktu analizēt, diezin vai parlamentā tiem būtu atbalsts. Manuprāt, tieši šādā veidā - likvidējot liekas iestādes - ir jāveic valsts pārvaldes iestāžu optimizācija. Mēs nedrīkstam turpmāk mierīgā veidā neko nedarīt un pievērt acis uz valsts līdzekļu izšķiešanu. Valstis pašlaik kļūst efektīvākas. Arī Latvijai jākļūst efektīvai!”
18. februārī “Neatkarīgā” atreferēja Valsts kontroles “skarbu atzinumu” par SIF nemērķtiecīgo darbošanos laikā pirms I. Kalvānes stāšanās pašreizējā amatā. 20. februārī Valsts kontroles vadītāji izklāstīja šo atzinumu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēdē. Deputāti Valsts kontroles vadītājiem atklāti neiebilda, bet tomēr “VK ziņojuma asums komisiju kopsēdē tika notrulināts,” ko “Neatkarīgā” atzīmēja 21. februārī.
Kopš tā laika pagājuša dažas nedēļas un deputātu domas noskaidrojušās, bet V. Valainis savu pārliecību nav mainījis un tieši vakar to pauda Latvijas TV.
Savukārt Saeimas noskaņojumu formulēt Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē uzņēmās vispirms opozīcijā nonākušā “Apvienotā saraksta” deputāts Ingmārs Līdaka: “Valaiņa kungam nav taisnība, jo ja 33 miljoni eiro tiktu uzklīdināti pa piecām ministrijām, tad mēs tiem galus nesadzīsim. Varbūt SIF ir jādod vēl lielāki līdzekļi." Pēc tam “Jaunās vienotības” deputāte Anna Rancāne turpināja, ka “jāpiekrīt Līdakas kungam". ZZS pārstāvošais G. Kūtris sēdes nobeigumā rezumēja, ka nav runas par SIF likvidāciju, bet par to, kā paskaidrot sabiedrībai, ka SIF tik tiešām spējīgs ne vien uzņemties, bet paveikt darbus, kas pēc nozaru sadalījuma attiecas gan uz Kultūras ministriju, gan Labklājības ministriju, gan Izglītības un zinātnes ministriju, gan Iekšlietu ministriju un varbūt vēl citām ministrijām un iestādēm.
I. Līdakas minētie miljoni ir SIF šā gada budžets ar precīzo summu 33 456 457 eiro. No tiem paša fonda darbību plānots uzturēt ar 711 180 eiro.
Par naudas lielākās daļas saņēmējiem nosauktas “Sociālās atstumtības riskam pakļautās personas", uz kuru rēķina norakstāmi 9 239 671eiro. Tālāk gan izrādās, ka pa 450 tūkstošiem eiro tiks apmaksāti semināri un vebināri trūkumcietēju pētītājiem un līdzjutējiem, bet par atlikušo naudu veikta pārtikas produktu pirkšana, ievietošana aptuveni 420 tūkstošos paku un to izsniegšana trūkumcietējiem.
Otrs lielākais izdevumu postenis 7 642 799 eiro apmērā domāts Ukrainas bēgļiem, kuriem mācīšot latviešu valodu par 4,7 miljoniem eiro un demonstrēšot Latvijas skaistumu par 2,8 miljoniem eiro. Neatbildēts jautājums, kāpēc ukraiņiem būtu jāmācās eksotiskā un izzūdošā latviešu valoda, ja nav ne mazākās skaidrības ne par ukraiņu ieinteresētību palikt Latvijā pēc Ukrainā notiekošā kara apstāšanās, ne par noteikumiem, uz kādiem Latvija ļaus šeit palikt kara bēgļiem, pat ja viņi to vēlētos. Komisijas sēdē Nacionālās apvienības pārstāvis Artūrs Butāns atļāvās šaubīties, cik lietderīgi mācīt cilvēkiem valodu, bet kuras viņi jau vairākus gadus iztiek Latvijā un kura daudziem no viņiem tālākajās gaitās nederēs itin nemaz.
Trešā lielākā naudās saņēmēju grupa būs mediji, kuriem paredzēti 5 121 558 eiro. Tas vēl viens skumīgs stāsts par latviešu valodu, kurai jau tagad tik maz lietotāju, ka medijiem grūti vai neiespējami uzturēt sevi, pārdodot savus produktus tik ierobežotam pircēju skaitam.
2 119 673 eiro tiks norakstīti zem cēla vārda “ģimene”, kurām palīdzēšot, par 1,3 miljoniem eiro mācot 4,2 tūkstošiem bērnu “emocionālo noturību”. Te nu sākās aizdomas par naudas tērēšanu bez jebkādiem kritērijiem, bez nekādas jēgas. Tas pats attiecas uz 3,3 miljoniem eiro, kurus iztērēs “sociālo inovāciju ekosistēmu dalībnieki” “veiktspējas aktivitātes pieredzes apmaiņā” utt.
Par 1 251 808 eiro SIF uzturēs Vienas pieturas aģentūru, kurā griezties ārzemniekiem, kuri visdažādāko iemeslu dēļ ieradušies Latvijā un sākuši interesēties, kā šeit palikt uz ilgu laiku. Tad nu vienā vietā viņus gan uzmundrinās, gan instruēs par juridiskajām procedūrām, gan palīdzēšot atrast darbu.
