Līdz pat pagājušajam gadam savvaļas ogu novācēji ieradās Somijā kā tūristi ar Šengenas vīzu. Viņi novāca ogas un pārdeva tās ogu uzņēmumiem. Noteikumi tika mainīti, jo pret trim lieliem Somijas uzņēmumiem tika uzsākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību. Somijas pārstāvniecība Taizemē ogu vācējiem vairs neizsniedz tūristu vīzas, jo šajā nozarē esot cilvēku tirdzniecības un viņu ekspluatācijas risks. Arī Latvijā rosās no ārvalstīm ievestie ogu lasītāji.
Publikācijas sākums šeit.
Taizemes nodarbinātības ministrs ir nosacīti apstiprinājis izbraukšanas atļauju piešķiršanu ogu novācējiem, kas ierodas Somijā, tiklīdz būs pārbaudīts viņu paredzamais algu līmenis, ziņo Somijas nodarbinātības ministrs Arto Satonens, kurš apspriedis ogu novācēju ierašanos Somijā ar Taizemes nodarbinātības ministru Phiphatu Ratchakitprakarni. Saskaņā ar A. Satonena teikto, Somijas iestādes ir smagi strādājušas, lai novērstu trūkumus un nodrošinātu drošus darba apstākļus ogu audzēšanas nozarē.
Šogad Somijas ogu uzņēmumiem ir nepieciešamas uzturēšanās atļaujas Taizemes savācējiem. Somijas imigrācijas dienests "Migri" piešķīris atļaujas aptuveni 900 ogu novācējiem, tomēr 400 palikuši bez atļaujām. Korsholmā bāzētais uzņēmums "Marja Bothnia Berries" pavēstīja Somijas nacionālajai TV "Yle", ka ir palicis bez uzturēšanās atļaujām saviem ogu novācējiem.
"Marja Bothnia Berries" eksporta vadītājs Matiass Kantola lēš, ka atteikums ir saistīts ar nepareizu informāciju vai kļūdu pieteikumā. Uzņēmums iepriekš ir teicis, ka Taizemes ogu lasītāji tam ir būtisks darbaspēks. 2020. gadā līdz pat 90 procentiem uzņēmuma ogu vācēju bija no Taizemes. Darbā pieņēma 600 ogu savācēju. "Marja Botnia Berries" ir pārsūdzējis lēmumu administratīvajā tiesā. Ogu vākšana notiek jau otro nedēļu, un Taizemes vācēju trūkumu daļēji kompensē darbaspēks no Ukrainas.
Uz savvaļas ogu vākšanu pagaidām neattiecas Sezonas strādnieku likums. Šī iemesla dēļ, lai šogad stātos darba attiecībās, izņēmuma kārtā bija nepieciešama uzturēšanās atļauja. Daudzi uzņēmumi uzskata, ka Somijas imigrācijas dienesta piešķirto atļauju skaits nav pietiekams.
Piemēram, "Arctic International Oy" no Sotkamo "Yle" pastāstīja, ka parasti ir bijuši aptuveni 1200 savācēju, bet šogad tikai 200 savācēju, kuri ierodas no Taizemes, izmantojot apakšuzņēmējus.
"Mēs jau sen esam nokavējuši, jo ogas tagad ir gatavas novākšanai. Cita lieta, vai vispār būs savācēji no Taizemes. Laiks novākt brūklenes, bet mellenes un to ievārījumi jau zuduši, nebija kas vāc ogas," stāsta Timo Frimans, "Arctic International" pārdošanas direktors.
Nākamgad atļauju izsniegšanas kārtība atkal mainīsies. Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrija ir izplatījusi komentārus likuma grozījumiem, kas savvaļas ogu novācējus iekļautu Sezonas strādnieku likuma darbības jomā, kā dārza ogu novācējus.
Ogu uzņēmums "Qberry" no Jēkabstades rezervējis lidojumus 220 Taizemes ogu savācējiem, iztērējis simtiem tūkstošu eiro, lai Somijā nogādātu taizemiešus, kuriem ir uzturēšanās atļauja Somijā. Tomēr Taizemes Darba ministrija nolēmusi neļaut ogu novācējiem pamest valsti.
Pēc uzņēmuma izpilddirektora Kieta Trana domām, situācija ir sarežģīta. Viņš uzskata, ka būs nepieciešamas divas nedēļas, lai ogu vācējus nogādātu Somijā pēc tam, kad Taizeme dos atļauju izbraukt. Pa to laiku ogas mežā nogatavojas un iet bojā. Tas būtiski ietekmē gan uzņēmumu, gan ogu savācēju ienākumus, saka K. Trans. Tagad viņš cenšas atrast vietējos savācējus. Tomēr, pēc K. Trana teiktā, vietējie iedzīvotāji nepiegādā tik lielu daudzumu ogu kā taizemieši.
Pēc N. Ollusas teiktā, Zviedrijā ir bijušas diskusijas par nozares uzņēmēju atbildību un to, kā tas nāktu par labu visai ogu nozarei, ja visi sāktu rīkoties ētiskāk. "Ja lielie pircēji, t.i., vairumtirgotāji, pārtikas veikali un citi, pieprasītu atbildību, tā, protams, rastos piegādes ķēdē." Viņa minēja mēbeļu gigantu "Ikea" kā operatoru, kas pieprasa atbildību no visiem.
Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas migrācijas direktore Sonja Hāmalainena atzīst, ka ir veikti dažādi pasākumi, lai iejauktos šajā situācijā. Taču tagad ministrija gaida policijas izmeklēšanas rezultātus.
Ogu uzņēmēji ir teikuši, ka bez ārvalstu ogu savācējiem ogu rūpnīcas var tikt slēgtas. "Protams, var būt tāds risks, bet tas nevar būt iemesls, kāpēc cilvēki tiek ekspluatēti. Jā, biznesa modelī ir daudz kas nepareizs. Problēmām ogu nozarē un novācēju ekspluatācijai ir ļauts turpināties gadiem ilgi. Kā tad šo problēmu var atrisināt? Manuprāt, vienīgais risinājums ir novērst pamatcēloņus, t.i., šo vācēju ekspluatāciju," ir pārliecināta N. Ollusa.
Natālija Ollusa saka, ka ir nepieciešama sadarbība starp Somiju un Zviedriju, lai atrisinātu šo jautājumu, jo tirgi un operatori daudzviet ir saistīti. Pirmais solis, lai uzlabotu apstākļus: svarīgi, lai ogu vācējiem ceļojuma dēļ nebūtu jāiekļūst parādos.
Vēl viena svarīga tēma ir savvaļas ogu vērtības palielināšana. "Problēma lielā mērā ir tā, ka ogas šeit netiek pārstrādātas, bet tiek eksportētas. Savā ziņā oga mums, somiem un zviedriem, ir tik pašsaprotama beztaras prece, ka mazumtirdzniecība un galu galā patērētāji var nebūt gatavi maksāt cenu, kas faktiski būtu jāmaksā par ogām. Cits jautājums ir, līdz kam šobrīd nonāks ogu vērtības radīšana, ja savācēji saņems tik maz?" retoriski vaicā N. Ollusa.
Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja, krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte "Neatkarīgajai" pastāstīja, ka arī pie Latvijas ogu audzētājiem pārsvarā strādā no trešajām valstīm ievestais darbaspēks, vietējo tikpat kā neesot.
"Zinu, ka "Lauberes ogas" šogad ieveda ap 50 strādniekus no Indijas. Viņi gan esot lēni, padarot 70-80% no tā, ko iepriekš paveica uzbeki. Savukārt latvieši paveic 80% no tā, ko padara ukraiņi. Cik man ir informācija, no Indijas strādnieki ievesti ar starpnieku firmas palīdzību, par katru samaksājot 70 eiro. Tur radās kaut kādas problēmas, bet iejaucās mūsu Ārlietu ministrija un dienas laikā visu nokārtoja. Vēl zinu, ka Alūksnē pie ogām tiek nodarbināti pieci seši robežas pārbēdzēji no Āfrikas. Viņiem gan katru nedēļu jābrauc atzīmēties," pastāstīja M. Rudzāte.
Ogu audzētāja sacīja, ka pašas krūmmelleņu audzētavā "Arosa- R" Jelgavas novada Līvbērzes pagastā strādājot 70 ukraiņi un septiņi vietējie iedzīvotāji. "Viņi paši atbrauc ar autobusu, ir daudz jauniešu, studentu, bet viņi negrib ilgi strādāt, ātri kaut ko nopelnīt un prom. Turklāt ukraiņi pie mums nevar salasīt tik daudz ogu kā Polijā, kur citi apstākļi - ogām lielāki ķekari, ogas lielākas. Tur viņi salasa ap 100 kg dienā, bet šeit 50-60 kg dienā, lai gan mēs maksājam vairāk nekā poļi."
M. Rudzāte atzina, ka dabūt vietējos strādniekus tikpat kā neesot iespējams, lai gan tiekot likti sludinājumi un pieteiktas vakances darba biržā. "Agrāk skolotājas un biroja darbinieki pie mums vasarās strādāja. Tagad vairs ne. Nezinu, varbūt labāk sākuši dzīvot," secina uzņēmēja.
Vaicāta, cik Latvijas ogu audzētāji maksā ogu lasītājiem, M. Rudzāte atbildēja, ka maksāts tiek par salasītu ogu kilogramu. Par kilogramu krūmmelleņu tie ir 1-1,2 eiro, pat 1,30-1,50 eiro, par zemenēm nedaudz mazāk, zem eiro.
Viņai zināms, ka Holandē ogu lasītājiem maksā astoņus eiro stundā un lasītāji stāvot rindā uz darbu. Tiem, kas slaistās un slikti strādā, darbu uzsaka. "Mums Finanšu ministrija uzlikusi ciparu, cik sezonas strādnieku jāpieņem, bet vienīgais atvieglojums ir 15% nodoklis. Viņi saka, ka vajag vairāk strādnieku, bet kur lai mēs tos ņemam?" vaicā M. Rudzāte.
