Latvija var pārspēt Igauniju izglītības kvalitātes ziņā, savukārt skolu tīkls, kas pašlaik "izpeldējis" virspusē, ir tikai viens no elementiem, kas palīdz veidot "par saprātīgo samaksu" formātu, skolotājiem paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)"Facebook" lapā translētajā sarunā ar pedagogiem.
Atbildot uz jautājumu, kādu ministre redz izglītības sistēmu Latvijas laukos pēc pieciem gadiem, Anda Čakša, atsaucoties, ka par to runā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), norāda: "Pašlaik mums ir svarīgi sabalansēt trīs lietas - viena ir izglītības kvalitāte, un tas, par ko mēs esam maz runājuši - panākt šo kvalitatīvo iekļaujošo izglītību, otrais ir pieejamība, un trešais ir izmaksas, kas veidojas, uzturot kādu no mācību vienībām.
Tikai tad, ja mēs esam balansā starp visām šīm kategorijām, varam runāt par ilgtspējīgu izglītības sistēmu. Šobrīd, vērojot dinamiku dažādos pētījumos, kas rāda mūsu izglītības kvalitāti, mēs nevaram būt kopumā apmierināti. Iestājeksāmeni ģimnāzijās un centralizētie eksāmeni rāda vairākas būtiskas lietas, pie kurām mums vajadzētu apsēsties un padomāt, kāpēc lietas notiek tieši tā. Manuprāt, ir svarīgi, ka mēs šīs lietas, kas saistītas ar kvalitāti un mūsu bērnu nākotnes perspektīvas nodrošināšanu, ļoti būtiski mainītu, atrastu, kas ir tie uzdevumi, kas jāpaveic, un kas ir tie spēka pleci, kurus mēs varam ietekmēt un mainīt."
Ministre stāstīja, ka dažas no šīm lietām ir redzamas starptautiskos pētījumos, un arī mēs paši vērojam un skaidri zinām, ka viena no tām ir labi sagatavots un apmaksāts pedagogs. A. Čakša skaidroja, ka jārunā gan par pedagogu sagatavošanas programmām, programmām jaunajiem pedagogiem, gan par apmaksas sistēmu kopumā, kas virzās caur programmu finansējumu, gan kāda noslodze ir skolotājiem, gan par pieejamo materiāli tehnisko bāzi - metodikām, kādi mācību līdzekļi pieejami.
"Tās nav cita no citas atraujamas lietas un tikai kopumā veido ilgtspējīgu izglītību, līdz ar to skolu tīkls, kas varbūt šobrīd ir "izpeldējis" virspusē, ir tikai viens no elementiem, kas palīdz veidot šo "par saprātīgo samaksu" formātu, vienlaikus arī nodrošinot balansu skolotāju noslodzei. Jo tas, ko rāda dati šobrīd, skolotājs salīdzinošā slodzes balansā ir 20%. Lielākajā daļā skolu ir nepietiekama skolotāju noslodze nepietiekamo klašu komplektu dēļ. Savukārt vairāk nekā 20% ir ļoti būtiska pārslodze. Bet ir otrs pārslodzes iemesls, kas saistīts ar nepietiekamo mācību materiālu apjomu," A. Čakša ieskicēja veicamo darbu sarakstu.
"Man liekas, ka mēs varam būt zeme, kas pārspēj arī Igauniju izglītības kvalitātes ziņā, mums vienkārši ir kopīgi jāatrod tās vietas, kur spēka plecu pielikt, lai mēs nākamajos pētījumos sevi parādītu pavisam citā gaismā."
Diskusija joprojām ir pieejama IZM profilā "Facebook”, lai gan daži komentāri ir izfiltrēti. Bet, piemēram, Ina Vetreņuka raksta: "Ar šodienas izglītību Skola2030 atzīmes kopumā pasliktinās, pusaudžiem_depresijas, agresivitāte! Daudz skolotāju gan bērnudārzos, gan skolās_neatbalsta jauno izglītības sistēmu! Bērniem_bērnības nav, stress liels, depresijas_kas izpaužas arī kā agresija_izlādē negatīvo! Neko labu nepanāks!
Bērniem ir tiesības kļūdīties jo tikai no kļūdām var mācīties, bet ja pat darbus nevar labot, grib robotus kas visu dara ar 1.reizi uz 100%. Nekāda labā nākotne nav redzama!"
"Neatkarīgā" jau rakstīja, ka IZM sagatavotajā jaunajā skolu tīkla reformu plānā nav ņemti vērā un izanalizēti daudzi svarīgi aspekti. Plānots skolas būtiski attālināt no bērnu dzīvesvietām. Tas var izraisīt bēdīgas ekonomiskas un demogrāfiskas sekas. Izrādās, ka IZM to visu pati ciniski uzskata par kārtējo eksperimentu.
Turpretī Igaunija strikti nolēmusi izglītības sistēmā ieviest e-eksāmenu. E-eksāmenu projekta pirmā soļa īstenošanas termiņš ir 2025. gada pavasaris, paziņojusi Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija. Ministrijas Izglītības un jaunatnes pārvalde savā ziņojumā gan norāda, ka e-eksāmenu sistēmas izstrāde prasīs vēl vismaz divus gadus. Esot jāveic aptaujas un lietotāju testēšana. Elektroniskajiem vidusskolas eksāmeniem Igaunijai jābūt gatavai līdz 2027. gadam.
