Uz valsts iestādi cilvēki neiet tāpat vien, kā, piemēram, dažreiz uz veikalu apskatīties, ko šodien piedāvā – cilvēki iet ar konkrētu vajadzību. Tāpēc nav pieļaujama situācija, ka iedzīvotāji vai uzņēmēji nevar satikt atbildīgos darbiniekus klātienē. Par to tiek saņemtas sūdzības, intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
Domnīca “LaSER” pagājušā gada decembrī prezentēja pētījumu “Bez satricinājuma nav rezultāta”, kurā konstatēts, ka 2022. gadā valsts pārvaldei Latvijā uzticējās 34% iedzīvotāju, kamēr Lietuvā - 46%, Igaunijā - 53%, Zviedrijā - 64%, Somijā - 71%, bet Dānijā - 75%. Droši vien, ja tiktu pētīta situācija tieši pašlaik, rezultāts būtu apmēram tāds pats. Tātad Latvijā valsts pārvaldei iedzīvotāji neuzticas. Kas jādara, lai situāciju labotu un uzticību iegūtu?
Nezinu, kādēļ Latvijā ir tik liels uzsvars uz birokrātu lamāšanu. Par birokrātiem ierēdniecību sauc visur - Nīderlandē, Francijā un daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs birokrātijas ir vairāk nekā Latvijā. Varbūt tas tāpēc, ka mūsu ir maz - maza valsts, visi cits citu pazīst, zinām, kurš kur strādā. Ja kāds strādā valsts pārvaldē, tātad ir birokrāts un “sliktais”.
Par “LaSER” pētījumu runājot, nu, jā - nodokļi ir lieli, valsts pakalpojumus pilsoņi saņem lēni, valsts pārvalde uz jautājumiem atbild sarežģīti, tāds tad ir pētījuma rezultāts.
Īlons Masks un Donalds Tramps ASV grasās samazināt birokrātiju par 10% un izskaust attālināto darbu. Tāpat arī Latvijā runā par birokrātijas samazināšanu un attālinātā darba izskaušanu. Vai valsts pārvaldē attālinātais darbs ir likvidēts?
Pilnībā attālinātais darbs nav likvidēts, un to arī nevar pilnībā likvidēt, tomēr ir jāatgriežas normālā darbā, normālā darba kultūrā. Attālinātais darbs pastāvēja jau pirms pandēmijas, pēc tam klāt nāca vēl arī pandēmijas laika raksturs. Cilvēki ir zaudējuši saikni ar realitāti - viņi uzskata, ka var veikt darbu mājās, esot citā valstī (iespējams, izņēmuma gadījumā tā arī varētu), pat ne reizi neaizbraucot uz savu institūciju. Tā tas nevar turpināties.
Tieši tāda pati panika, kā bija kovida laikā par strādāšanu attālināti, ir ta-gad ir sacelta ar attālinātā darba izbeigšanu. Manuprāt, tas ir nepamatoti. Tā ir iedomātā problēma, ka valsts pārvalde tiek aicināta atgriezties 3-4 gadu vēsturē, kad visi valsts pārvaldē strādāja klātienē un attālinātā darba iespējas mēs nevarējām pat iedomāties. Arī toreiz bija panika un protesti.
Pa šo laiku iestādes ir sapratušas, kuras funkcijas var nodrošināt attālināti un kādi ir ieguvumi, tajā skaitā finanšu ietaupījums par telpām, elektrību, mēbelēm u.tml. Nenoliedzami pa šo laiku attālinātais darbs dažus jau ir ie-vilcis tādā režīmā, ka uz darbu nenāk vispār, un arī darba ātrums ir pār-slēgts “mājas režīmā”. Nav pieļaujama situācija, ka iedzīvotāji vai uzņē-mēji nevar satikt atbildīgos darbiniekus arī klātienē, un par to tiek saņem-tas sūdzības.
Es norādu tieši uz vadītāja lomu, kurš izvērtē un nosaka, kā iestāde var strādāt visefektīvāk. No savas pieredzes varu teikt, ka primāri iestādes dar-ba modeli nosaka joma un tās dinamika. Tieši tāpēc darba efektīvāko mo-deli izstrādā katras iestādes vadītājs. Tas, kas der VID, nederēs, piemēram, valsts sociālajai aģentūrai.
Bet nevaram arī pilnībā aizliegt attālināto darbu jeb elastīgo pieeju, jo mēs esam pēdējos piecos sešos gados jau modificēti - darbiniekiem vairs nav katram savs kabinets, mums ir atvērto biroju tipa telpas, mēs esam samazinājuši savas biroju telpas tādā veidā, ka vienās telpās atrodas vairākas iestādes. Tagad pateikt, ka visiem jānāk atpakaļ uz biroju, un iekārtot viņiem darba kabinetus tā, kā tas bija pirms sešiem gadiem - to vairs nevar izdarīt.
Bet ir jāmaina pieeja darba organizācijai - iestāžu vadītājiem ir jāsaprot, kuros gadījumos var strādāt elastīgi un attālināti, taču būtībā ir jāatsāk normāls darba process. Sevišķi tas attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri sniedz pakalpojumus. Uz valsts iestādi cilvēki neiet tāpat vien, kā uz veikalu apskatīties, ko šodien piedāvā - cilvēki iet ar konkrētu vajadzību. Un, ja ir pateikts, ka iestāde atrodas tādā un tādā adresē un tur var dabūt tādu vai citādu palīdzību vai pakalpojumu, un darba laiks ir no 8.00 līdz 17.00, tad darbiniekam jābūt sasniedzamam. Cik pakalpojumu sniedzējiem jābūt darba vietā, to zina attiecīgās iestādes vadītājs.
Par birokrātijas samazināšanas procentiem - 10% vai cik - būs jāvērtē. Mēs jau visu laiku mazinām - notiek gan telpu optimizācija, gan darba efektivizācija - tie resursi visu laiku tiek mazināti. Tiek taupīta gan elektroenerģija, gan siltums, gan telpu apjoms. Ja ar to būs par maz, lai nodrošinātu valsts vajadzības un nepieciešamību palielināt aizsardzības izdevumus, nonāksim līdz kadru samazināšanai.
Cik daudz - 5% vai 10%? Arī jāvērtē katra ministrija, iestādes atsevišķi, kādam 10% ir 15 darbinieku, citam vairāk vai tieši mazāk - lielumi ir atšķirīgi. Zinātnieku un mācībspēku biedrība “LaSER” mums palīdzēs strādāt pie pilotprojektiem funkciju efektivizēšanai - kādas būs sekas vai nebūs seku, ja iestāde neveiks kādas funkcijas. Ja valsts iestāde var atteikties no kādu funkciju veikšanas, tad varbūt ne tikai 5% vai 10% cilvēkresursu var samazināt, bet varbūt pat vairāk.
Kurai iestādei būs šāds pilotprojekts?
Sākumā pilotēsim Uzņēmumu reģistru. Bet mums ir ļoti daudz tādu iestāžu. Ir, piemēram, daudz kontrolējošu iestāžu, kas kaut ko uzrauga, kontrolē, izraksta sodus.
Pieņemsim gadījumu, kad lielveikalā atstāts nenoskaidrots, nezināms, iespējams, bīstams sainis. Tad tur ir iesaistīts ne tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Valsts policija. Ir iesaistīts arī Valsts vides dienests un vēl daudzas institūcijas. Un kompetences sāk sadalīties, kurš kurā brīdī pieslēdzas. Pirmais, protams, ir VUGD. Taču šis dienests nevar zināt, kas tā par vielu, kas sainī ir. Tad sauc Valsts vides dienestu... Vai tiešām nevar šos kontrolējošos, uzraugošos procesus apvienot? Mans piedāvājums ir apvienot.
Zemkopības ministrija jau ar šo ir panākusi progresu, kontrolējošo iestāžu darba veikšanā optimizējusies, daudzos kontrolētājus un uzraudzītājus apvienoja vienā.
Tādā veidā varētu pārbaudes (labturības, uzskaites u.tml. funkcijas) veikt centralizēti. Taču jābūt lielai politiskai gribai to izdarīt. Laika gaitā no ES prasībām, no savām prasībām un vēl kādām prasībām mēs esam šīs iestādes paši saģenerējuši.
“Trends” Latvijā par birokrātijas mazināšanu un attālinātā darba izskaušanu tik ļoti sakrīt ar Īlona Maska un Donalda Trampa aktivitātēm par šīm pašām tēmām, ka rodas iespaids - Latvijas amatpersonas kopē amerikāņus... Vai tā ir?
Es neko nekopēju. “Trends” par šīm tēmām nav tikai pēdējā laika “trends”. Par to, ka valsts pārvalde ir nesasniedzama vai ka cilvēki neatrodas darba vietā, sūdzības bija jau pagājušajā gadā. Tad arī sākām šīs lietas pārrunāt un savus kolēģus disciplinēt. Esmu pārbaudījis rādītājus - pašlaik 80% valsts pārvaldes darbinieku ir atgriezušies klātienes darbā. Nu varbūt tagad Trampa iespaidā tam ir pacēlusies kaut kāda politiskā vilkme. Bet mums ir pieņemti darbā cilvēki ar tādiem nosacījumiem, ka mums viņu pakalpojumi, viņu kompetence, kāda ekspertīze ir bijusi vajadzīga, neskatoties uz to, kur viņš dzīvo - varbūt Liepājā, Cēsīs, Latgalē. Un bija nosacījums, ka viņš šos pienākumus var veikt attālināti. Tagad mēs aicinām viņus atbraukt kādas reizes nedēļā uz darbu, lai viņi sajustu to iestādi, to vajadzību. Cilvēki to izprot, viņi brauc, viņi nesaka neko pretī, vispār jau cilvēks ir saprotošs, ja par to runā!
Agrākos laikos bija tā, ka darbinieki nereti kādu apstākļu dēļ ņēma “slimības lapas”, ja pats bija saslimis vai bērns. Pašlaik ir tā, ka cilvēks var neņemt slimības lapu, ja spēj strādāt mājās, neiet uz darbu un viņam uzdoto darba jautājumu var atrisināt. Ir arī ieguvums, ja valsts pārvalde var būt elastīga un vairs nav tāda kā kādreiz, kad bija jābūt darbā no 8.00 līdz 17.00 un ne citādi.
Domnīcas "LaSER" ziņojumā aplūkoti četri mīti, kas atspoguļojas sabiedriskajās diskusijās par Latvijas valsts pārvaldi, proti, ka tajā ir pārāk daudz darbinieku, ka strādājošie saņem pārāk lielu algu, ka valsts pārvalde neveicina valsts konkurētspēju, kā arī ka Latvijā ir pārāk liels administratīvais slogs iedzīvotājiem.
Jautājumā par algām domnīca nevarēja viennozīmīgi konstatēt, vai tās ir pārāk lielas vai pārāk mazas, jo atalgojumu sistēma nesniedz pieteikumu informāciju, lai skaidri apliecinātu, ka valsts pārvaldē strādājošie saņem pārāk lielu algu. Pētījuma autore Malvīne Stučka sacīja, ka atšķirībā no privātā sektora vispārējā valdības sektorā atalgojums ir vāji saistīts ar darbības rezultātiem.
Valsts pārvaldē ir iespējams mazināt birokrātiju, izskaužot dublējošās funkcijas - kad dažādas iestādes nodarbojas ar apmēram vienu un to pašu.
Vai varat tam piekrist?
Viss jau sen notiek. Valsts kontrole jau pirms daudziem gadiem norādīja, ka ir iespējama funkciju apvienošana, radniecisko iestāžu apvienošana. Iespējams, cilvēki vēl nav sajutuši to vai arī neprotam to izstāstīt. Piemēram, Zemkopības ministrijā ir apvienotas trīs iestādes. Līdzīgi procesi ir arī citās ministrijās. Mēs esam sākuši grāmatvedības un lietvedības centralizēšanu, kur no iestādēm tiek šī funkcija paņemta nost un to pārņem Valsts kase. Līdz ar to ir grāmatveži, kas pāriet strādāt uz Valsts kasi, un ir grāmatveži, kas iet meklēt citu darbu.
Ir ierēdņi, ir pašvaldības ar savām izpildvarām, un ir valsts vai pašvaldību uzņēmumi, kapitālsabiedrības...
Taču ciešam mēs visi kopīgā komplektā...
* * *
Turpinājums sekos. Otrajā intervijas daļā par atalgojumu valsts pārvaldē un to, cik saņem valsts galvenais ierēdnis, par amatu zaudējušo iepriekšējo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski.
