Ierobežot pārtikas preču uzcenojumu lielveikalos un piedāvāt uzskatāmus cenu veidošanas rīkus – šādus pasākumus piedāvās Ekonomikas ministrija. Mērķis ir panākt, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%. Detalizētāk par to “nra.lv” stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Uzņēmēji pauž bažas, ka pārtikas preču uzcenojuma ierobežošana var būt ar negatīvu efektu konkurencei un tirgum. Vēl bieži tiek izteikts viedoklis, ka valstij jau ir pietiekami resursi, kā regulēt lielveikalu vēlmi dzīt augšā cenas - ir Konkurences padome, kurai būtu jāpaskatās uz savām pilnvarām plašāk, jāuzrauga, kam ir dominējošā ietekme tirgū, un pret to jāvēršas. Vai uzņēmēju bažas un viedokļi ir pamatoti?
Mēs plānojam mainīt likumus tā, lai precīzāk varētu noteikt dominējošo stāvokli, kā arī lai varētu noteikt, kas ir tirgus dalībnieks ar lielu ietekmi. Šis regulējums tiks paplašināts. Noteiksim arī 20 reizes lielākus sodus, ja noteikumi netiks ievēroti.
Mainīsim noteikumus, lai novērstu atšķirīgu attieksmi pret mūsu ražotājiem. Ir veikti divi pētījumi, kuros atklājās, ka Latvijas produktiem lielveikalos tiek uzlikts daudz lielāks uzcenojums nekā tādiem pašiem produktiem, kuri ir no ārvalstīm. Tiek piekopta dažāda komercprakse atkarībā no preču izcelsmes valsts. Tas, pēc manām domām, nav pieņemami, jo Latvijas iedzīvotāji pārmaksā par Latvijas precēm atšķirībā no precēm, kas ir ievestas no ārvalstīm.
No visiem Ekonomikas ministrijas noteikumu izmaiņu piedāvājumiem tikai viens ir tāds, kas procentuāli ierobežotu uzcenojumu, un šo ierobežojumu mēs piedāvājam īstermiņā. Visi pārējie būs sistēmiski regulējumi, kas palīdzēs sakārtot tirgus dalībnieku attiecības, lai tās kļūtu godīgākas un mazinātu negodīgu komercpraksi.
Tās ir lietas, ar kurām sāksim. Mūsu mērķis ir panākt pārtikas produktu cenu samazinājumu.
Vai ir zināmi iemesli, kāpēc tieši Latvijas produktiem uzlikts augstāks uzcenojums?
Iespējams, tāpēc, ka Latvijas ražotāji ir mazāki ražotāji un viņus vieglāk piespiest pie sienas. Ja likums Latvijas ražotājus neaizstāv, lielveikali to izmanto. Ja lielveikalam jāveic darījumi ar lielajiem pasaules mēroga zīmoliem, tad acīmredzot tiem spēka ir par maz un nākas piekāpties nosacījumiem, kurus uzliek šie Eiropas un pasaules līmeņa zīmolu preču piegādātāji. Redzam, ka notiek dažādas patriotiskas akcijas - “Izvēlies vietējo preci!”, “Zaļā karotīte”. Lielveikali izmanto patriotismu un uzliek vietējai precei lielākus uzcenojumus.
Tātad lielveikali ir nosprieduši, ka latviešu bāleliņu vieglāk “izģērbt”?
To parāda pētījumi. Pārtikas cenas ir kāpušas milzīgi gan pēdējos gados, gan šogad. Iedzīvotāju pirktspēja netiek līdzi. Pēc manām domām, tas nav normāli un tam nav bijusi pievērsta uzmanība. Mēs esam ķērušies klāt šim jautājumam un sākuši veikt padziļinātas izpētes jau no pirmās dienas, kad kļuvu par ministru. Ministrijā esam veikuši arī strukturālas izmaiņas, lai varētu sagatavoties šim darbam. 15. novembrī esmu uzaicinājis pie sevis ministrijā visus lielveikalu pārstāvjus uz pārrunām par šiem jautājumiem.
Vai ir nojausma, kāpēc tas nav darīts iepriekš, kad ministriju vadīja citi ministri?
Grūti pateikt - tas jāprasa iepriekšējiem ministriem, bet ir tā, ka šis jautājumus agrāk nav ticis aktualizēts. Redzu, ka šie jautājumi ir risināti citās valstīs. Man ir saraksts ar vismaz desmit valstīm, kur ir veikti regulējoši pasākumi. Tā nav tikai Ungārija. Arī Čehija, Spānija un citas valstis. Ļoti daudzas ES valstis ir pieņēmušas lēmumus, lai ierobežotu produktu cenu saviem iedzīvotājiem.
Ir dažādi instrumenti, kā to darīt. Ir lieliski, ka ir atvērts tirgus, taču, ja šā atvērtā tirgus rezultātā nonākam pie tādiem secinājumiem, pie kādiem esam nonākuši, tad ir bēdīgi. Ikviens Latvijas iedzīvotājs redz notiekošo, kolīdz viņš ieiet veikalā. Mēs varam parunāt ar jebkuru Latvijas pārtikas ražotāju, un viņš visticamāk piekritīs šim apgalvojumam, ka pārtika veikalos ir pārmērīgi dārga.
Protams, viņi varbūt nevēlēsies paust to publiski, jo viņiem jārēķinās ar iespējamu izrēķināšanos no lielveikalu puses. Mēs gatavojam aizsardzības mehānismu, lai ražotāji būtu pasargāti no iespējamas izrēķināšanās gadījumos, kad viņi ir ziņojuši par kādu netaisnību. Arī šādus risinājumus esam paredzējuši.
Vai likumu grozījumu projektus gatavo Ekonomikas ministrija?
Jā, Ekonomikas ministrija, un uzreiz pēc svētkiem esam gatavi uzsaukt pirmo likumu grozījumu paketi. Šī nav lieta, kurai mēs būtu nupat pieķērušies. Šī ir lieta, kurai esam nopietni gatavojušies. Man ir skaidrs plāns, ko darīsim. Šomēnes iesniegsim valdībai pirmos normatīvo aktu grozījumus, kas attiecas uz cenu mazināšanu. Turpināsim to darīt šā gada nogalē un nākamā gada sākumā.
Vai esat izrēķinājuši, kāda varētu būt iespējamā lielveikalu lobija pretdarbība - tā būs Saeimas balsojumu laikā vai jau agrāk?
To redzēsim - laiks rādīs. Esam pārliecināti par to, ko darām. Esmu atvērts dialogam ar lielveikaliem. Ja cenu problēmu var atrisināt kādā citā veidā, tad to risināsim citā veidā. Bet es gribu redzēt rezultātu.
Līdzīgā veidā jau risinājām solidaritātes iemaksu jautājumu banku sektorā, un domāju, ka risinājumu ir labi izdevies atrast. Nākamgad budžetā ienāks 90 miljoni eiro - vairāk nekā 200 miljoni trīs gados. Bankas tiks motivētas finansēt tautsaimniecību.
Vai lielveikali būtu spiesti pazemināt cenas, ja tiktu vairāk aktivizēti “zemnieku tirgi”, alternatīvi produktu mazumtirdzniecības veidi?
Tas būs darbs, kuru mēs veiksim kopā ar zemkopības ministru. Mums ir dažādas idejas - tai skaitā atklātības ieviešana, lai cilvēkiem būtu iespējas salīdzināt uzcenojumus. Lielveikali saka, ka tiem ir ļoti grūti laiki, ka tikpat kā neko nenopelna. Bet tad lai ir atklātība - lai ir redzams, kādām preču grupām kādi ir uzcenojumi! Izveidosim rīku, ar kuru var salīdzināt, vai lielveikali pārdod preci divas, trīs vai vairāk reižu dārgāk, un tad lai iedzīvotājs ar savu maku balso, grib vai negrib pārmaksāt. Arī šim pasākumam būs rezultāts - arī atklātībai ir spēks.
Mums ir savākti piemēri no daudzām ES valstīm, kur ar šiem jautājumiem tādā vai citā veidā tiek strādāts. Un arī mēs tieši tā strādāsim. Piecenojuma publiskošana varbūt nebūs starp pirmajām mūsu iniciatīvām, bet arī pie tās strādāsim.
Kad iedzīvotāji varēs redzēt, ka cenas lielveikalos kļuvušas ievērojami zemākas?
Atkarīgs no tā, cik ātri likumprojekti virzīsies caur Saeimu. Bet kopš laika, kad esmu sācis darbu kā ministrs, redzu rezultātu - lielveikali jau reaģē un sāk samazināt cenas paši.
Lai veicas! Paldies par sarunu!
