“Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu bezkontroles pārvietošanās esošajos apstākļos, protams, nav pieņemama ne no morālajiem, ne no drošības aspektiem,” intervijā “Neatkarīgajai” teic Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentēdams Ungārijas premjera Orbāna provokatīvo lēmumu ielaist Šengenas zonas valstī tūkstošiem nekontrolētu migrantu no Krievijas un Baltkrievijas. Savu viedokli mums pauda arī Ārlietu ministrija.
Vai nav pienācis laiks pajautāt Ungārijas vadībai: ko jūs gribat - palikt ES vai iziet no tās?
Nav tādas prakses un darbības mehānisma, lai kādu valsti izslēgtu no NATO vai Eiropas Savienības (ES). ES līgumā ir 7. pants, kurā teikts: ja visas valstis vienojas, tad var apturēt balsstiesības, ierobežot valsts tiesības saņemt ES finansējumu, citādi sankcionēt. Bet tādam lēmumam būtu nepieciešama vienprātība. Nebūsim naivi: tādas vienprātības nedz ES, nedz NATO nebūs.
Nešaubīgi, ka jautājums patiesībā ir par to, vai Ungārija un tās valdība sevi redz kā Rietumeiropas un Rietumatlantiskās telpas sastāvdaļu vai arī tikai dara to, ko dara?
Iespējams, ka Krievija un Baltkrievija jau iepludinājusi Ungārijā savus pirmos migrantus - “viesstrādniekus”.
Zinu, ka mūsu ārlietu un iekšlietu ministri strādā ar šo jautājumu, bet ir jāpanāk, lai jebkurš potenciālais Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis ar vīzu, uzturēšanās vai darba atļauju netiktu ārpus Ungārijas. Tas ir darbs kopā ar Eiropas Komisiju (EK). Var tikt atjaunota robežkontrole, apturot Ungārijas atrašanos Šengenas zonā.
Bet tam nepieciešams plašāks lēmums. Un tas ir jautājums, ko var realizēt gan ar EK, gan ar visu ES dalībvalstu, kas ir arī Šengenas valstis, iesaisti, kā arī jāpieskaita tās Eiropas valstis, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, Norvēģija un Šveice. Līdzīgi domājošām valstīm jāvienojas un jāstrādā.
Ir jāizdara viss, lai, paaugstinoties drošības riskiem, neviens neciestu. Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu bezkontroles pārvietošanās esošajos apstākļos, protams, nav pieņemama ne no morālajiem, ne no drošības aspektiem.
Publiskajā komunikācijā jau varēja pamanīt, ka šis jautājums tiek cilāts saistībā ar Eiropas struktūrām, un tāpat šis jautājums jāskata ES iekšlietu ministriem.
Orbāns nepārtraukti strādā pret ES, šantažē to, vienlaikus izmantojot ES dotos labumus.
Te būsim uzmanīgi. Vairākas reizes jau ir apturēts nozīmīgs finansējums. Bet ES līguma 7. panta iedarbināšana un nonākšana pie nopietnām sankcijām nav notikusi tāpēc, ka šī iedarbināšana notiek vai nu ar vienprātības, vai arī ar kvalificēta balsu vairākuma principu.
Pirms 2022. gada Ungārijas ārpolitiskā darbība vēl nebija tik acīmredzama, un pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā daudzas valstis atbalstīja Ungāriju. Mums ir kopīga ES ārpolitika, kas tomēr neaizliedz dalībvalstu valdību vadītājiem un ministriem apmeklēt citas valstis, lai tur savstarpēji sarunātu lietas, ko viņi grib sarunāt.
Juridiski ārpolitikas veidošana ES ir mazliet pretrunīgi būvēta. Mēs apstiprinām sankcijas, cenšamies saskaņot balsojumus, piešķiram palīdzību, bet no otras puses - katra dalībvalsts var mīkstināt vai bloķēt kādu pozīciju.
Taču mēs vienmēr esam bijuši piesardzīgi pret nodomu mainīt vienprātības principu, jo nekad nevar zināt, ka vienai mazai valsti - tādai kā, piemēram, Latvija - nebūs jāķeras pie skaidra “nē” pateikšanas kādā būtiskā jautājumā. Ja pēkšņi visu valstu vadītajiem iestājas prāta aptumsums un viņi, piemēram, ir gatavi sākt draudzēties ar Krieviju jau rīt. Taču tā jau nu nebūs.
Bet ja nu?...
Nebūs. Tāpēc jautājums par to, vai Ungārijai ir vieta NATO un ES, ir politiski emocionāls, bet praktiska mehānisma tam nav. Tomēr es gaidu, ka Ārlietu un Iekšlietu ministrijas rīkosies aktīvi un ka ES struktūras novērsīs reālo apdraudējumu, ja Ungārija nemainīs savu politiku. Tad jāskatās, kā ierobežot Ungārijas darbību Šengenas telpā. Jādara viss, lai riski nepalielinātos, un tālāk tā jau ir saruna Eiropadomē.
X X X
Lūgumu novērtēt Ungārijas premjera Orbāna kārtējo izlēcienu izteicām arī Ārlietu ministrijai. Ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte atsūtīja ministres Baibas Bražes viedokli: “Kā jau iekšlietu ministrs Kozlovskis minēja, Latvijai ir bažas par to, kā šis lēmums var iespaidot mūsu un sabiedroto drošību un kā tas atbilst ES regulējumam. Tāpēc Latvija kopā ar citām dalībvalstīm ir prasījusi Eiropas Komisijas skaidrojumu par Ungārijas pieņemto lēmumu atbilstību ES tiesību normām. Paralēli Latvijas vēstniecība Ungārijā ir iesaistīta faktu noskaidrošanā uz vietas Budapeštā. Par secinājumiem informēsim.”
Viedokļa nobeigumā bija šāds teksts: “Latvijas Ārlietu ministrija neatzīst apvainojumus melos vai kampaņās un līdzīgus izteikumus. Tas nav veids, kā Latvija veido ārpolitiku.”
Šim diplomātiskajam aizvainojumam ir savs izskaidrojums. Izrādās, Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto paudis neapmierinātību par Baltijas valstu kritiku par Budapeštas lēmumu vienkāršot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iebraukšanu valstī. Sijārto Baltijas valstu kritiku nodēvējis par “propagandu”, kas balstīta “bērnišķīgos melos”, jo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem joprojām esot nepieciešamas vīzas iebraukšanai Šengenas zonā un uzturēšanās atļauju iespējams iegūt tikai likumā noteiktajā kārtībā.
Šobrīd zināms, ka Ungārijā jūlija sākumā ir ieviesta ārvalstu darbinieku karšu sistēma, kas ļauj vienkāršotā veidā pieņemt darbā pilsoņus no astoņām valstīm, kas nav ES dalībvalstis - Bosnijas un Hercegovinas, Moldovas, Ziemeļmaķedonijas, Melnkalnes, Serbijas, Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas.
Šis “viesstrādnieku mehānisms” pieļauj neierobežotu imigrāciju Ungārijā, jo ieceļojošo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu skaitam nav ierobežojumu. Iespējams, viesstrādniekus Ungārijā izmantos, lai tie varētu piedalīties Pakšas atomelektrostacijas (AES) būvniecībā. To gatavojas būvēt Krievijas kodolenerģētikas kompānija “Rosatom”.
Ungārijai, protams, savas intereses. Tādas, ko iezīmējis Orbāns ar savām vizītēm pie fašistiskā diktatora Putina, un par to vairs nav jābrīnās. Faktiski arī par to, ka ES amatpersonas un teju visas ES dalībvalstis ir bezzobainas attiecībā pret Orbānu un Ungāriju, nav ko brīnīties - tā ir jau ierasta situācija.
Uz blāvā ES fona izceļas trīs Baltijas valstis, kas ES līmenī pirmās ir cēlušas trauksmi par draudošajām briesmām, ko rada Ungārijā ielaistie Krievijas un Baltkrievijas klaidoņi: Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna un citas Igaunijas amatpersonas Ungārijas lēmumu raksturoja kā nepieņemamu, jo tas apdraud Šengenas zonas drošību, uz līdzīgiem riskiem norādījis arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Kas atliek? Gaidīt ES reakciju, proti, aktīvu rīcību attiecībā pret Orbāna radītajiem draudiem. Cik mums tur Eiroparlamentā deputātu? Deviņi? Uz priekšu, parādiet, cik esat ietekmīgi, kad nākas pārliecināt citus EP deputātus par to, ka beidzot jāparāda vienam nekaunīgam Maskavas pakalpiņam viņa īstā vieta.
