Daiga Mieriņa: Jāievieš tāds risku pārvaldības mehānisms, lai neviens nevar pateikt, ka neko nezināja

© Ģirts Ozoliņš/MN

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, par “Rail Baltica” nejēdzībām, par politisko atbildību un citām aktualitātēm nra.lv saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS).

Ir atkāpusies kultūras ministre Agnese Logina. Vai zināms, kāds ir iemesls?

Nē, pagaidām nav zināms. (Intervija notika pirmdien, 17. jūnija agrā rītā, burtiski dažas minūtes, pirms publiski kļuva zināms par A. Loginas atkāpšanos.)

Politiķi runā par iespējamu koalīcijas paplašināšanos. Kāds ir jūsu viedoklis par to?

Paplašināt koalīciju nav pamata. Koalīcija efektīvi strādā. Mēs rēķināmies cits ar citu, esam konstruktīvi, nepieciešamības gadījumā spējam diskutēt un nonākt pie lēmumiem, kuri dažkārt nav vienkārši, tomēr spējam rast kompromisus.

Ģirts Ozoliņš/MN

Kā noprotams, koalīciju atbalstošo deputātu var kļūt mazāk. Vai tāpēc tiek izskatīts šis variants par iespējamu koalīcijas paplašināšanu, lai tai pietiktu balsu gaidāmajos sarežģītajos jautājumos par nodokļiem un valsts budžetu?

Pašlaik koalīcijai ir 53 balsis. Nevar teikt, ka tas ir ļoti daudz, bet esošās koalīcijas gadījumā tas neietekmē koalīcijas efektivitāti. Protams, ka plašākai koalīcijai ir savas priekšrocības, bet līdz šim esam spējuši nodrošināt visu svarīgo lēmumu pieņemšanu, piemēram, operatīva, taču vienlaikus arī konstruktīva darba rezultātā pieņēmām šī gada budžetu un atrisinājām samilzušo elektroenerģijas izmaksu jautājumu. Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka koalīcija efektīvi strādā un nav pamata diskusijām par tās paplašināšanu. Opozīcijas partijas par to runā, jo apstākļi mainās, opozīcija to mēģina izmantot, lai iekļūtu valdībā. Taču te ir svarīgi atcerēties, ka vēl pavisam nesen daļai no opozīcijas bija iespēja iesaistīties un arī šobrīd piedalīties nebūt ne vienkāršo lēmumu pieņemšanā, viņi izvēlējās palikt malā, kas, kā izrādās, tomēr nav tik komfortabli, lai zustu vēlme pievienoties koalīcijai.

Vai tā ir kopējā ZZS pozīcija, ka nevajag paplašināšanos?

Šis jautājums nav bijis ZZS darba kārtībā, jo šādām diskusijām šobrīd nav pamata.

Saeimas kārtējā sesija noslēdzas. Kuri likumi un likumu grozījumi, pēc jūsu domām, ir bijuši svarīgākie valstij un tautsaimniecības izaugsmei?

Šī Saeimas sesija notika Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu gaisotnē, tādēļ par vairākiem svarīgiem likumprojektiem vēl turpinās diskusijas. Priekšvēlēšanu gaisotnē neiztikām arī bez populistiskām iniciatīvām, tomēr kopumā šajā sesijā divu mēnešu laikā ir pieņemti 65 likumi. Ir pieņemti vairāki likumi, kuri skar sabiedrības sadzīvi. Piemēram, svarīgs ir Dzīvokļu īpašuma likums, kas regulē īpašuma apsaimniekošanu. Turpmāk daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieku mazākuma kvorums varēs lemt jautājumus par ēku pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tas mudinās arī pārējos dzīvokļu īpašniekus tomēr piedalīties lēmumu pieņemšanā. Līdz šīm ēku siltināšanai vai kāpņu remontam vajadzēja 51% dzīvokļu īpašnieku akceptu, un to bija ļoti grūti savākt. Nupat pēdējā Saeimas plenārsēdē pieņēmām Pacientu tiesību likumā normu, ka pacientam pašam vajadzēs izmantot tulku, ja viņš vēlēsies sazināties ar medicīnisko personālu ne valsts valodā. Vēl ir pieņemta virkne grozījumu civilstāvokļa normatīvajos dokumentos, piemēram, varēs precēties un nebūs obligāti nepieciešami liecinieki. Šo uzskaitījumu varētu turpināt, jo savā ziņā ikviens no apstiprinātajiem likumprojektiem ir nozīmīgs, taču es drīzāk vēlos uzsvērt parlamenta darbu kopumā, kas ir bijis pragmatisks un produktīvām diskusijām piesātināts. Īpaši, manuprāt, būtu izceļami divi būtiski notikumi šīs sesijas ietvaros - tās pilnīgi noteikti ir pirmo reizi Saeimā notikušās ekonomikas debates un šonedēļ notiekošā diskusija "Latvijas enerģētikas izaicinājumi 2050. gadam", kurā parlaments kopā ar ekspertiem atskatīsies uz jau paveikto un pārrunās arī tālākos soļus ilgtspējīgas enerģētikas politikas veidošanā. Parlamenta iesaiste ekonomikas debatēs bija ļoti aktīva, un es to patiesi novērtēju, jo šis ir tiešs apliecinājums tam, ka valdība un parlaments strādā ciešā sadarbībā.

Ģirts Ozoliņš/MN

Priekšā ir nākamā parlamenta sesija. Jau dzirdami pērkona dārdi saistībā ar nodokļu politiku un nākamā gada budžetu. Ir acīmredzami, ka būs vēlme nodokļus paaugstināt, un ir acīmredzami, ka tādā gadījumā atkal daļa iedzīvotāju pametīs mūsu valsti.

Rudens sesija jau iezīmējas. Politiskie spēki jau strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Tiek apkopoti tie budžeta izdevumi, kas jau ir iezīmēti. Notiek nepārtraukts darbs. Pie nodokļu politikas strādā darba grupa. Līdz vēlēšanām šie jautājumi publiski netika daudz cilāti. Darba grupā strādā pārstāvji no Saeimas frakcijām, bet rezultāts vēl nav prezentēts. Mēs zinām, kāda ir situācija fiskālajā telpā, un tā nav iepriecinoša. Pie nemainīgas politikas fiskālā telpa ir ar mīnusa zīmi, kas nozīmē, ka visiem kopā būs jādomā, kā tālāk virzīties uz priekšu un kas būs kompensējošie mehānismi, kurus varam atļauties ieviest. No savas puses esmu piedāvājusi, kur varētu meklēt finansējumu. Jo grūtāk valstij iet, jo vairāk jāpārvērtē visas esošās programmas un visi esošie izdevumi. Ir iespējas, kur finansējumu varētu meklēt. Jā, tas nebūs ļoti liels, bet to varētu atrast, pārskatot esošās programmas, proti, cik lietderīgi vienu vai otru no tām ir īstenot. Tāpat būs jāizvērtē, kādi izdevumi pašlaik ir valsts pārvaldē un cik tie tieši šobrīd ir nepieciešami.

Jums ir uzkrāta darba pieredze, vadot Carnikavas pašvaldību, un “piešauta acs” uz budžetiem. Tas nozīmē ka visai precīzi spējat saskatīt, kādi izdevumi budžetā ir jāatstāj un no kuriem var atteikties. Vai redzat ko līdzīgu arī nākamā gada valsts budžetā? Varbūt kāda pārvaldes struktūra jālikvidē vai vēl kāda cita izdevumu sadaļa vienkārši jānogriež?

Jā, redzu. Negribu priekšlaicīgi nosaukt ko konkrētu, jo tas izraisīs rezonansi. Gribu tikai pateikt, ka pašvaldībā katru gadu veidojām “nulles budžetu”, pārskatot izdevumus, izņemot to sadaļu, kas katru gadu secīgi pāriet no gada uz gadu, proti, programmas, kuras jāpabeidz. Bet visi pārējie izdevumi, atbilstoši stratēģijai, tika pārvērtēti. Tas lika kritiski paraudzīties uz visiem izdevumiem - vai varam tos atļauties šogad, vai varam atļauties nākamgad. Jo dzīve ļoti ātri ienes korekcijas gan ieņēmumu, gan izdevumu ziņā.

Uzskatu, ka tas pats jādara arī valdībai.

Ministrijām ir savi budžeti. Gada beigās redzēsim, ka būs programmas, kas nav izpildītas. Tas parādīs to, ka tās varbūt nav bijušas nepieciešamas. Rezervēt naudu tādām programmām daudzos gadījumos nav īsti pareizi, to vajag likt lietā tur, kur tā ir visvairāk nepieciešama.

Mēs redzam svarīgākās prioritātes. Valdība tās ir definējusi, un tās ir ārējā un iekšējā drošība, tostarp arī iekšlietu sistēma, kur jādomā par atalgojuma celšanu. Jādomā arī par konkurētspējīgiem dzīves apstākļiem - tā ir veselības joma un izglītība.

Ģirts Ozoliņš/MN

Ir vesela virkne kontroles institūciju, kuras varbūt vajag likvidēt. Viena kontrolē otru, otra kontrolē trešo. Beigās neviens ne par ko neatbild, un tad to visu rezultātu ieraugām “Rail Baltica” veidolā? Vai te nav plaša darbības joma valsts pārvaldes reformām?

Tas ir valdības uzdevums pārvērtēt struktūru darbības efektivitāti. Tas ir nepārtraukts darbs. Nevar teikt, ka viss būtu izvērtēts. Te gan ir būtiski uzsvērt, ka viena lieta ir izvērtēt, cita - jābūt politiskai gribai to novest līdz galam. Piekrītu, ka var izvērtēt vienas vai otras iestādes funkcijas. Valstij ir tendence palielināt administratīvo resursu, un ir jābūt kādam brīdim, kad to visu pārskata un samazina. Jo grūtāka ir situācija ar finansēm, jo vairāk jālūkojas uz to, ka atkal pārskatām funkciju lietderību.

Jūs esat pret nodokļu celšanu un par līdzekļu meklēšanu no citiem avotiem?

Lai būt par vai pret, vispirms jāredz piedāvājums. Ja celt nodokļus, tad jāsaprot, kāda būs ietekme un kam iegūto naudu tērēsim. Vispirms jāredz, ko darba grupa piedāvās.

Vai nav tā, ka jūsu koalīcijas partnere “Jaunā vienotība” meklē atbalstu nodokļu paaugstināšanai un tāpēc dzirdamas runas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar “Apvienotā saraksta” iekļaušanu valdībā?

Pašreizējā koalīcija ir pie viena sarunu galda, diskutē, meklē risinājumus, un mēs pie tiem nonāksim, taču tas ir jādara pārdomāti un kopskatā ar valsts budžetu. Paralēli tam, protams, opozīcija dara savu darbu, tāpēc arī mēs dzirdam par dažādiem pieņēmumiem, kuriem gan, jāatzīst, ka nav nekāda pamata.

Ģirts Ozoliņš/MN

Kāds ir jūsu viedoklis par nesmukumu ar “Rail Baltica”, par bezatbildību ķēdi, kur nauda tiek tērēta, bet neviens ne par ko neatbild? Pašvaldībā kas tāds taču nebūtu iedomājams?

Jābūt skaidri nodalītam atbildības sadalījumam. Ja nav skaidra atbildības sadalījuma, tad tam ir atbilstošas sekas. Ir izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura strādās, lai viestu skaidrību par šiem jautājumiem. Publiskajā telpā redzam, ka daudz kas ir mainījies no tā brīža, kad projekts tika plānots, līdz šim brīdim, kad tiek sākta tā realizācija. Izmaksas objektīvi ir pieaugušas. Vai arī neobjektīvi... To mēs vēl redzēsim. Ir izmaksas, kuras pieaugušas inflācijas ietekmē, taču tas, kā projekts ir vadīts, par to ir gana daudz neskaidrību. Šobrīd ir nepieciešamas atbildes, un tieši tāpat kā pašvaldībā arī valstij jāsaprot, ko varam un ko nevaram atļauties. Ja kaut ko nevaram atļauties, tad kāds ir projekta tvērums un kādas ir galvenā prioritātes.

It kā atbildīgie, kuriem it kā kaut kas būt jāsaka sabiedrībai, neko skaidru nepasaka, mētājas ar rokām un rada iespaidu, ka kaut kas tiek melots. Vai tas ir politisks gļēvums?

Šis tik tiešām ir nozīmīgs projekts, un, jo ātrāk nonāksim pie skaidrības, jo labāk. Es uzskatu, ka pie šāda apjoma projekta būtu pamats vērtēt arī politisko atbildību.

Vai ir pamats prasīt atbildību no iepriekšējā premjera Krišjāņa Kariņa?

Pirms parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba ir grūti pilnvērtīgi komentēt to, kā Kariņa kungs vadīja projektu, bet skaidrs ir tas, ka par šāda līmeņa projektu būtu bijusi jātur rūpe visaugstākajā līmenī. Viena lieta, ka rūpi tur ministrija, bet ir jābūt arī atskaites mehānismam, kādā veidā ministrija nāk uz valdību un atskaitās par projekta progresu, un ziņo, kurā brīdī ir problēmas. Šim būtu bijis jābūt efektīvam un strukturētam mehānismam, lai neviens nevar teikt, ka neko nezināja. Vai tas būtu reizi ceturksnī vai pusgadā, bet bija jānāk un jāstāsta, kādas ir problēmas, kuras jārisina valdībai. Ko valdība nevar atrisināt, tas jārisina Saeimai. Tā būtu labā pārvaldība un risku vadība, lai katrā līmenī, katrā posmā visi zina, kurš par ko atbild. Ar to būtu jāsāk. Ne velti Valsts kontrole ir uzsvērusi, ka jābūt atbilstošai risku pārvaldībai.

No jūsu teiktā izriet, ka līdz šim neviens nav gribējis iedziļināties tajās “Rail Baltica” projekta problēmās?

No tās retorikas, ko dzirdam publiskajā telpā, ka kāds neko nav zinājis, varam secināt, ka mehānisms nav bijis pareizs un pietiekams. Šaubos, vai no tā varam izdarīt secinājumu, ka neviens nav vēlējies iedziļināties, bet ļoti iespējams, ka kādā posmā būtiska informācija nav tikusi uztverta atbilstoši vai arī nav bijusi savlaicīga reakcija. Atbildes uz šiem un arī citiem ar projektu saistītajiem jautājumiem būtu jāsniedz parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

ZZS rezultāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir pieticīgi - neieguvāt nevienu mandātu. Kāds ir jūsu skaidrojums par to? Vai tā bija apzināta partijas taktika izmantot vēlēšanu kampaņu, lai iepazīstinātu ar jauniem partijas cilvēkiem, piemēram, ar Hariju Rokpelni un partijas programmu?

Vēlos patiekties ikvienam vēlētājam, kurš piedalījās vēlēšanās, un īpaši tiem, kuri ar savu balsi atbalstīja Zaļo un zemnieku savienību. Es uzskatu, ka kopumā Latvijā Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti ir labi. Redzam, ka prokremliskie spēki šoreiz nav ieguvuši mandātus. Vienlaikus redzam arī to, ka tie vēlētāji, kuri piedalījās vēlēšanās, izvēlējās līderus, kas ir pazīstami vai jau ir bijuši Eiroparlamentā. Mēs negājām ceļu, sarakstā iekļaujot kādu Eiroparlamentā pieredzējušu vai pazīstamu cilvēku no malas, bet virzījām jaunu līderi no sava vidus, lai parādītu, ko vēlamies izdarīt Eiroparlamentā un kādas ir mūsu vērtības, par kurām iestājamies. Jaunam līderim sevi pieteikt, protams, ir izaicinājums, taču Zaļo un zemnieku savienība ir pieredzējis un valstiski domājošs politiskais spēks, kurš ir gājis cauri ievērojamam skaitam vēlēšanu ciklu. Mēs izvērtējam rezultātus un virzāmies uz priekšu, jo šī brīža ģeopolitiski un ekonomiski izaicinošajos apstākļos darba tik tiešām netrūkst un mēs skaidri apzināmies, ka darām savu darbu mūsu valsts iedzīvotāju labā, tāpēc nedrīkstam apstāties ne mirkli.

Bet vismaz publiskā telpā daudzi sāk pazīt Hariju Rokpelni...

Cilvēki, protams, atpazīst Hariju Rokpelni. Vienlaikus būtiski atzīmēt arī to, ka Zaļo un zemnieku savienībai šobrīd ir otrs lielākais sabiedrības atbalsts nacionālā līmenī, kas tomēr diezgan skaidri apliecina to, ka cilvēki novērtē Zaļo un zemnieku savienības darbu un piedāvājumu.

Būs pašvaldību un Saeimas vēlēšanas, kurās vajadzēs līderus, bet ir taču viens līderis, kurš agrāk parasti ievilka visu ZZS karieti Saeimā, tas ir Aivars Lembergs. Vai jau aizmirsts?

Zaļo un zemnieku savienība ir partija ar spēcīgu reģionālo pārstāvniecību, mums ir daudz līderu, kuri ir vietējo iedzīvotāji novērtēti un cienīti. Pie taktiskajiem soļiem pašvaldību vēlēšanās mēs vēl strādājam, bet Zaļo un zemnieku savienības augstāko prioritāšu sarakstā ir un arī būs reģionu iedzīvotāju interešu aizstāvība, un tā noteikti būs nemainīga mūsu nostāja, arī gatavojoties pašvaldību vēlēšanām.

Šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija augstāka nekā iepriekšējās. Varbūt vajag uzlikt pilsoņiem par obligātu pienākumu iet uz vēlēšanām, lai pēc tam nav iemesla sunīt politiķus un valdību, ka tie ir tādi un šitādi?

Katram cilvēkam demokrātiskā valstī ir izvēle piedalīties demokrātijas procesos vai nepiedalīties. Dažādos veidos ir jāveicina, lai cilvēki būtu aktīvāki un gribētu piedalīties. Pieļauju, ka Latvijas iedzīvotāji varētu negatīvi uztvert, ja viņiem to uzliktu par pienākumu.

Ja piepeši izveidotos situācija, ka steidzami jārisina kāda valstiska problēma, bet to var izdarīt tikai Eiropas Parlamenta līmenī, kuram no ievēlētajiem deputātiem jūs zvanītu?

Tas būtu jāskatās atkarībā no problēmas specifikas - kurā komitejā eirodeputāts strādā. Ja jautājums būtu, piemēram, par lauksaimniecību, tad zvanītu tam deputātam no Latvijas, kurš ir lauksaimniecības komitejā, cerams, ka šajā Eiroparlamentā mums būs pārstāvniecība šajā komitejā. Zinu, ka Zīles kungs ilgi strādāja transporta komitejā, tāpēc, ja jautājums būtu par transportu, tad, ļoti iespējams, zvanītu viņam.

Vai esat izmantojusi iespējas vērsties pie eirodeputātiem?

Kā Saeimas priekšsēdētāja nē, jo nav bijusi tāda nepieciešamība. Kā pašvaldības vadītāja esmu tikusies un pārrunājusi jautājumu par Eiropas Savienības finansējumu.

Jūsu novēlējums tautai Līgo svētkos un Jāņos?

Mūsu senčiem Jāņi iezīmēti vasaras saulgriežos, kad daba ir pašā pilnbriedā. Tieši Jāņos saule nonāk debesu kalna visaugstākajā punktā. Šis ir laiks, kad ikkatrai mūsu domai un darbībai ir īpašs spēks. Laiks, kas veicina auglību un svētību visai dzīvai radībai, tāpēc novēlu ikvienam atrast savu saulgriežu maģijas mirkli un, piekopjot latvisko tradīciju, sajust sevī savas zemes spēku.

Intervijas

Latvijas Boksa federācijas ilggadējā valdes locekļa un arī šīs federācijas prezidenta, bijušā Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieka Nila Žuravļova pilnvaru termiņš beidzas šā gada 24. jūlijā. Par to, kas notiek Latvijas boksā, kas varētu un kam vajadzētu mainīties, intervijā “Neatkarīgajai” viens no pretendentiem uz Latvijas Boksa federācijas prezidenta amatu, Saldus novada domes priekšsēdētājs un Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Māris Zusts.

Svarīgākais