Kārlis Daukšts: Rodas iespaids, ka vēlēšanu rezultāti jau iepriekš sarunāti

© Vladislavs Proškins/F64

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu iespējamo ietekmi uz Latviju un Eiropu “nra.lv” saruna ar politologu Kārli Daukštu.

Kā vērtējat Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus?

Vēlēšanas Latvijā pagāja bez melnām kampaņām un ekscesiem. Arī daudzās citās valstīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas nav bijis ļoti nozīmīgs, liels notikumus. Manuprāt, šīs vēlēšanas ir kļuvušas par tādu kā nesaprotamu pienākumu, nevis izvēles brīvību. Droši vien nākotnē šim procesam būs jāmeklē kāds jauns veids.

Vai jūs domājat to faktoru, ka Latvijā ir bijusi ļoti zema aktivitāte?

Ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā nav tāds jēdziens, kas pievilktu lielas ļaužu masas un atbilstu cilvēku ikdienas rūpēm. Nav savienojamas ikdienas rūpes ar problēmām, kuras ir Eiropas Savienībā.

Kampaņas laikā bija pamanāmi solījumi aizstāvēt Latvijas intereses; tāpat līdzīgi saukļi bija arī citu Eiropas politiķu retorikā. Vai Eiropas Parlamenta deputātam maz ir iespējas pārstāvēt vai aizstāvēt savu valsti?

Visa Eiropas politika un politiķi ir aizgājuši pa tādu ceļu, kas ir kaut kādas nezināmas nākotnes apsolīšana. Manuprāt, tas traucē cilvēkiem saprast šo vēlēšanu jēgu un būtību.

Vai vēlēšanu rezultātos saskatāt kādus pārsteigumus?

Es personīgi jau iepriekš to tā izjutu, ka nekādas lielas intrigas nav un pārsteigumu nebūs. Tas izskatījās tā, it kā viss jau iepriekš būtu sarunāts. Pašlaik atrodos Latgalē, un šeit šī “sarunāšanas” problemātika ir kļuvusi par tādu kā jājamzirdziņu sabiedriskajā domā. Proti, cilvēki ir īgni, jūtas tā, it kā paši neko nespēj lemt, no paša balss nekas nav atkarīgs, it kā “viss jau sarunāts Rīgā”.

Iepriekš no Latvijas uz Briseli brauca Tatjana Ždanoka. Tagad vairs tāda izteikti prokremliska politiķa nav. Kas ir noticis?

Manuprāt, patlaban to krievvalodīgo skaits, kas atbalsta karu un ir pret Latviju, ir nevis sarucis, bet noslēpies. Manuprāt, viņi neiet skaļi ar saviem uzstādījumiem un noklusē savus patiesos uzskatus. Tāpēc arī vēlēšanās šāds rezultāts.

Agrāk bija kareivīgi, tagad vairs nav?

Tas kareivīgums ir saistīts ar to, ka zemapziņā viņi varbūt saprot, ka Krievijai nav taisnība Ukrainā, bet viņi grib, lai latvieši pret viņiem izturas savādāk. Notiek tāds kā lūzuma periods Latvijas krievu sabiedrībā. Manuprāt, lūzumam jānāk ar daudz spēcīgāku latvisko piesitienu - šis ir tieši īstais brīdi, kad to varētu darīt Latvijā.

Vai Eiropas Parlamenta vēlēšanas ieviesīs kādas izmaiņas Latvijā?

Baidos par Latviju prognozēt, bet visa Eiropas Savienība pamazām nonāk vienas problēmas priekšā - tā ir diskusija par Eiropas nākotni. Vai nu tai jābūt federālai Eiropai, vai nu arī nāciju Eiropai.

Ir pamanāms, ka galēji labējas partijas Eiropas Savienībā ir ieguvušas vairāk mandātu nekā iepriekš. Kā to izskaidrot?

Daudzviet Eiropā ir ksenofobiskas noskaņas, un tās izpaužas arī atbalstā tādām partijām, kas iestājas par migrācijas ierobežošanu no Āfrikas, Āzijas un Tuvajiem Austrumiem.

Arī kreisiem spēkiem, marksistiem ir vairāk mandātu nekā bija...

Radikālie spēki iegūst aizvien lielāku ietekmi, jo lielākai sabiedrības daļai gribas kaut kādu rīcību, notikumu, rezultātu, nevis muļļāšanos ap sīkām problēmām, kas nedos nekādu rezultātu cilvēku dzīvē un sadzīvē.

Dramatiski iekšpolitiski satricinājumi ir tikai Francijā, kur prezidents Emanuels Makrons, skatoties uz galēji labējās partijas līderes Marinas Lepēnas iespaidīgo rezultātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir atlaidis parlamentu un izsludinājis ārkārtas vēlēšanas. Vai viņam tā vajadzēja darīt, vai tā nav kļūda?

Makrons rīkojas, izejot no savām personīgajām pozīcijām, jo viņa partija ir zaudējusi. Viņš uzskata, ka parlamenta vēlēšanas var nest viņa partijai pozitīvu iznākumu un tad viņš būs revanšējies un saglabājis ietekmi. Viņš uz to cer, tāds ir aprēķins. Iespējams, kādi polittehnologi to ir analizējuši un tā sarēķinājuši, un viņam ieteikuši.

Latvijā lielākajai daļai sabiedrības nav nojautas par to, kādās deputātu grupās pēc vēlēšanām strādā ievēlētie deputāti - Eiropas Parlamentā deputāti sadalās dažādos politiskajos spēkos, kas neatbilst tādiem nosaukumiem, kā “Jaunā vienotība”, “Apvienotais saraksts” vai Nacionālā apvienība.

Latvijā galvenā nozīme ir bijusi personālijām, bet partijai, no kuras saraksta kandidēja šie politiķi, bieži vien vispār nav bijis nozīmes. Ir arī tādi sarakstu līderi, kuri pat nav iestājušies partijā.

Jāpiekrīt, ka visa Eiropas Savienības birokrātija ir tik neskaidra gan savos lēmumos, gan šo lēmumu skaidrošanā, ka daudziem ir pārtrūkusi absolūti jebkāda saikne starp tiem lēmumiem, kas tiek pieņemti Briselē, un pašu personīgo dzīvi un sadzīvi Latvijā. Cilvēki šādu sakarību neredz. Tas ir traucējoši Eiropas idejas tālākai attīstībai.

Nu vismaz vienu lēmumu cilvēki varbūt ir dzirdējuši, un tas ir pieņemts Briselē - turpmāk mobilajiem tālruņiem būs jābūt ar vienota standarta lādētājiem, lai vienas firmas lādētājs derētu arī citas firmas tālrunim. Tas taču ir ļoti pozitīvs lēmums, kas padara dzīvi ērtāku!

Tas ir labs, bet rūgts humors. Paldies Briselei!

Intervijas

Latvijas Boksa federācijas ilggadējā valdes locekļa un arī šīs federācijas prezidenta, bijušā Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieka Nila Žuravļova pilnvaru termiņš beidzas šā gada 24. jūlijā. Par to, kas notiek Latvijas boksā, kas varētu un kam vajadzētu mainīties, intervijā “Neatkarīgajai” viens no pretendentiem uz Latvijas Boksa federācijas prezidenta amatu, Saldus novada domes priekšsēdētājs un Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Māris Zusts.

Svarīgākais