Pusgadu noslēdzošais jūnijs atsāka rūpniecības kritumu nulles virzienā un noturēja iekšzemes kopprodukta procentuālo rādītāju virs nulles ar matemātisku manipulāciju palīdzību.
Statistiķu izskaitļotie Latvijas tautsaimniecības 2024. gada pirmās puses rādītāji brīdina, ka priekšā stāvošā ziema daudziem liks salt un badoties. Pastāv praktiski nepārskatāms variantu kopums makroekonomisko rādītāju un individuālo likteņu salāgošanai. Ļoti daudzos gadījumos lieta grozīsies ap darba zaudēšanu. Uzņēmumi gan izputēs, gan centīsies izdzīvot, vai nu atlaižot daļu no darbiniekiem, vai nemaksājot par darbu. Citas ievirzes notikumos cilvēkam var uzkrist uz galvas ķieģelis vai viņš pats var nokrist no trešā stāva līdz pagrabam tāpēc, ka kādai valsts iestādei, privātam uzņēmumam vai viņam pašam pietrūcis naudas, lai sastutētu ēku, kurā viņam jāstrādā vai jādzīvo. Šādos negadījumos cietušos aizvedīs uz slimnīcu un aizmirsīs uzņemšanas nodaļā nevis uz piecām stundām kā tagad, bet uz desmit stundām. Tomēr pagaidām mēs vēl esam tālu no tā, lai cilvēku dzīves līmeņa pazemināšanos nosauktu par sociālo katastrofu.
Centrālās statistika pārvaldes (CSP) aprēķinātais rūpniecības produkcijas apjoms jūnijā samazinājās par 5,5% pret pagājušā gada jūniju. Samazinājums pietiekami pārliecinošs, lai to nevarētu norakstīt uz nejaušībām gan ražošanā, gan tās rezultātu uzskaitē. Vēl jo vairāk tas attiecas uz ilgumu tādam laika periodam, kurā katrs nākamai mēnesis nāk ar samazinājumu pret aizvien mazāku bāzi. “Gandrīz vienlaidus samazinājums sākās 2022. gada jūlijā un turpinājās 18 mēnešus līdz jau parādītajiem šā gada pirmajiem četriem mēnešiem,” “Neatkarīgā” atzīmēja 11. jūnijā zem virsraksta “Kāpēc Latvija tiek vaļā no rūpniecības”. Tātad šiem 18 samazinājuma mēnešiem bija jāpieskaita vēl četri mēneši un tagad ir jāpieskaita vēl divi. Skatoties aritmētiski, tie nebija vienlaidus samazinājuma mēneši. “Pārvēršot statistiķu sniegtos skaitļus attēlā, mums atklājas kalna nogāze, pa kuru aizvien ātrāk ripo akmens. Akmens kustību uz leju nemaina, bet izdaiļo daži momenti, kuros tas atsitas pret šķēršļiem, palecas uz augšu un pāriet kritienā lejup ar vēl lielāku ātrumu,” kā tika rādīts un skaidrots 11. jūlijā. Ar “lielāku ātrumu” tobrīd bija domāti -7,7% rūpniecībai šā gada aprīlī pret pērno aprīli. Tagad statistiķi datus precizējuši, paātrinot aprīļa kritumu līdz -7,8%, bet toties palielinot arī marta atgūšanos no +0,5% līdz +0,6%. Sekoja maijs ar -0,5%, ko varēja traktēt kā svārstības ap nulli un mājienu pagaidīt un palūkoties, kādā virzienā šīs svārstības nosvērsies. Ak, nosvērās uz leju un padarīja 2024. gada pirmā puses ainavu šādu:
Jūnija samazinājuma sadalījums rūpniecības nozaru pamatdalījumā ir -3,8% apstrādes rūpniecībai, -20,4% enerģētikai un +7,5% ieguves rūpniecībai. Pa īstam apspriežamais rādītājs -3,8% apstrādes rūpniecībai, jo enerģētika un ieguves rūpniecība daudz lielākā mērā saistīta ar dabas apstākļiem, kas pat vienā un tajā pašā mēnesī atšķiras gadu no gada. Enerģētikai vissvarīgākais ir ūdens daudzums Daugavas HES kaskādē. Vienu gadu jūnijā pēc pavasara palu ūdeņu noskriešanas iestājas totāls karstums un sausums, bet citu gadu jūnijs var atnākt ar negaisiem un plūdiem kā nupat jūlijā. Turklāt ūdens daudzumu Daugavas HES kaskādē nosaka dabas apstākļi Krievijā un Baltkrievijā, kur Daugava savāc ūdeni garākā tecējumā nekā pie mums pašiem. Tikpat nepārskatāms un nesaistīts ar Latviju ir pieprasījums pēc elektrības NordPool biržā, atbilstoši kuram tiek vai netiek iekurtas Rīgas termoelektrostaciju krāsnis. Šo krāšņu neiekuršana jūnijā nav obligāti slikta liecība par Latviju.
Nožēla attiecas uz to, cik strauji apstrādes rūpniecības rādītājus uz leju vilkusi iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana ar -26,2%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana ar -18,2%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana ar -10,8% un pat dzērienu ražošana ar -9,4%. Ne tik kliedzošs, bet neiegūto ieņēmumu ziņā izšķirošs bija kritums trijās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: gatavo metālizstrādājumu ražošanai -7,2%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanai -3,3% un pārtikas produktu ražošanai -0,3%.
Apstrādes rūpniecības samazinājums izriet no ārējā pieprasījuma samazinājuma, tiklīdz šo pieprasījumu vairs neuztur eiro drukāšana un izvietošana Rietumeiropas rezidentu banku kontos. Kontu īpašnieki tad pirka Latvijas produkciju tāpēc, lai pārvērstu šo bezskaidro naudu par vismaz kaut ko taustāmu, dažkārt pat izmantojamu. Tiklīdz viņiem šādu naudu vairs nedod, viņi novērtē Latvijas piedāvājumu ar kaulainu aci un izlemj nepirkt Latvijas preces par naudu, ko viņi nopelnījuši, nevis saņēmuši no Eiropas Centrālās bankas vienkārši tāpat.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņu ātrais novērtējums šā gada 2. ceturksnim devis +0,1% pret 2023.gada 2. ceturksni. Aritmētiski pieaugums tāds pats, kāds bija arī 1. ceturksnī. Aritmētisko vienādību 0,1=0,1 vēl var ietekmēt 2. ceturkšņa datu precizēšana, bet jāpatur vērā, ka arī jau precizētos datus CSP mēdz precizēt atkal un atkal.
Abos ceturkšņos vienādajam vai arī pēc iespējamiem precizējumiem līdzīgajam IKP pieauguma tempam ir viens un tas pats dzinējspēks, ko “Neatkarīgā” jau aprakstījusi: “Samazinoties rūpniecības devumam cilvēku izdzīvošanai nepieciešamo ienākumu kopumā, rūpniecības un vispār jebkādas saimnieciskās darbības devuma iztrūkumu aizpilda valsts. CSP aprēķini uzrāda iekšzemes kopprodukta pieaugumu šā gada 1. ceturksnī par 0,1% tikai pateicoties tam, ka par visstraujāk augošo nozari Latvijā kļuvusi valsts pārvalde ar +9,7%. Ērtu ieganstu šim pieaugumam dod nepieciešamība stiprināt armiju un valsts drošības iestādes, bet šo un visu citu iestāžu stiprināšana sākas un beidzas ar valsts kalpotāju skaita palielināšanu un viņu algu paaugstināšanu. Tagad valsts kalpotāju kopējā atalgojuma (nodarbināto skaita un viņu atalgojuma reizinājuma) pieaugums padarīts par galveno valsts attīstības dzinējspēku.”
Viss sacītais par valsts un tālāk par ierēdņu tēriņiem kā galveno faktoru ekonomisko rādītāju noturēšanai pieklājības robežās paliek spēkā, bet 2. ceturkšņa IKP noturēšanu CSP izskaidro arī šādi, ka “produktu subsīdiju (samazina IKP) apjoms samazinājies par 45,4%”. Ir vērts saprast, ko šie vārdi nozīmē. Proti, ka šogad valsts vairs nesubsidē energoresursu iegādi komersantiem un iedzīvotājiem.
Tik tiešām pareizi un labi, ka IKP pieaugumu no ierēdņu algu kāpuma izrēķinājušie statistiķi nav atkārtojuši šo pašu darbību attiecībā uz subsīdijām, taču IKP pieaugums uz subsīdiju samazināšanas rēķina kaut cik salīdzināms ar to, ka cilvēks ieskaita par saviem ieņēmumiem neizdotu naudu par nepaēstām pusdienām, uzņēmums - no darbiniekiem neizmaksātām algām u.tml. neapmaksātiem rēķiniem. Kādu brīdi tā iztikt var, bet nepatīkamas patiesības ar laiku atklāsies. Šajā reizē runa par to, ka Latvijas IKP īstenībā samazinās, kas skaitās traģēdija no neierobežotā ekonomiska pieauguma dogmu viedokļa, un ik pa laikam izvēršas īstās traģēdijās vai vismaz būtiskās nepatikšanās konkrētiem cilvēkiem.
