Kalvītis pats noceno un pats sev pārdod "Latvijas gāzi"

Akciju sabiedrība “Latvijas gāze” (LG) prasa atļauju atpirkt par 3,35 eiro gabalā savas akcijas, kuru vidējā cena biržā 2023. gadā bija 9,27 eiro.

Kapitālisma atjaunošanai Latvijā bija divas puses. Fasādes pusē tika veidots tautas kapitālisms, kurā visiem izdala privatizācijas sertifikātus un par sertifikātiem pārdod privatizējamo valsts uzņēmumu akcijas, no kuru dividendēm visi dzīvos ilgi un labi. Sētas pusē uz uzņēmējdarbību reāli spējīgie cilvēki tika vaļā akcionāru masas, labākajā gadījumā atpērkot no viņiem akcijas par vienas sviestmaizes cenu. LG ir pagājušā gadsimta 90. gados brūvētā kapitālisma produkts, uz kura savus nospiedumus atstājuši visi būtiskākie notikumi Latvijā vairāk nekā 30 gadu garumā. Viens no šādiem nospiedumiem ir arī tas, ka 90. gados jaunais un daudzsološais politiķis Aigars Kalvītis kopš 2015. gada augusta ir LG valdes priekšsēdētājs. Patlaban LG hronikā tiek aizpildīta lappuse, kurā pirmie ieraksti sakrīt ar Krievijas 2014. gada agresiju Ukrainā.

Aiz pazīstamas izkārtnes mazpazīstams uzņēmums

Tagadējais uzņēmums LG nav tāds uzņēmums, kādu to cilvēki atceras un dažkārt maldīgi pieņem par joprojām esošu. Tagad aiz LG izkārtnes ir tikai atliekas no bijušās LG.

Dumja, bet Latvijai obligāta ir bijusi Eiropas Savienības prasība sadalīt vertikāli integrētus uzņēmumus, kāda reiz bija, piemēram, LG ar dabasgāzes pārvadi, glabāšanu Inčukalnā un sadalīšanu patērētājiem. Katrai funkcijai vajagot savu uzņēmumu vai vairākus uzņēmumus, lai tie tirgojas viens ar otru un konkurē savā starpā. Tad ekonomika būšot caurspīdīga, saimniekošana - efektīva, preces vai pakalpojumi - lēti. Realitātē viss ir pretēji solītajam.

LG no sadalīšanas ilgu laiku sargāja tās privatizācijas līgums starp Latviju un privatizētājiem no Krievijas un Vācijas. Likumu par LG sadalīšanu Saeima pieņēma tikai 2014. gada martā. Tas sakrita ar Krievijas agresiju Ukrainā un piešķīra LG dalīšanai attaisnojumu apmēram tāpat, kā tagad karš Ukrainā tiek piepīts “Rail Baltica” pamatošanai. LG dalīšana sākās ar uzņēmuma lielāko akciju pakešu sadalīšanu un pārdalīšanu, turpinājās ar Inčukalna gāzes krātuves un maģistrālo gāzesvadu nacionalizāciju (atpirkšanu) un gāzes sadales uzņēmuma nodalīšanu LG meitas uzņēmumā “Gaso", kura pārdošana šo procesu noslēdza. Šis pēdējais solis tika sperts, atbildot uz Krievijas agresijas izvēršanu Ukrainā kopš 2022. gada februāra. Ārpus Ukrainas tas vispirms tika izvērsts sankciju karā, kurā energoresursiem liela nozīme. Krievija dižojās ar lēmumu dabasgāzi Latvijai nepārdot, bet Latvija - ar lēmumu Krievijas dabasgāzi nepirkt.

Vadītāji piesakās par īpašniekiem

Rezultātā LG ir kļuvis par vienu no dabasgāzes tirdzniecības starpniekiem, kuriem nav ne gāzes pārvades un sadales tīklu, ne krātuvju. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datu bāzē pašlaik ieļauti 12 aktīvi dabasgāzes tirgotāji juridiskajiem lietotājiem, no kuriem četri nodrošina pakalpojumu arī mājsaimniecībām (tie ir LG, “Latvenergo”, “Elenger” un “Alexela”).

Lietuvieši ir pamanījušies piešķirt LG izdzimteņa statusu. A. Kalvītim nācās apstiprināt, ka Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināls Klaipēdā “izvērtējot mūsu akcionārus un esošo situāciju, nevēlējās slēgt līgumu”, norādot, ka uzņēmumā ir Kremļa kontrolētas kompānijas. LG tomēr var nopirkt gāzi arī no Klaipēdas, izmantojot starpnieku pakalpojumus. Krievijas dabasgāzes Latvijā nedrīkst būt un nav.

Akciju atpirkšanas jēga ir atbrīvošanās no Krievijas izcelsmes LG akcionāriem. Viņu akcijas atpirkt apņēmusies LG valde, kurā līdz ar A. Kalvīti strādā arī Elita Dreimane un Egīls Lapsalis. Viņi nodibinājuši speciāli akciju atpirkšanai domātu uzņēmumu “Energy Investments”, kas jau atpircis 28,97% lielu akciju paketi no Luksemburgā pierakstīta finanšu investora “Marguerite Gas II”. Izveidots naudas mūžīgais dzinējs, jo akcijas atpirktas par Rietumu bankas aizdotu naudu un ieķīlātas šajā paša bankā, lai dabūtu vēl naudu nākamo akciju atpirkšanai, kuras atkal ieķīlāt un atkal dabūt naudu, par kuru pirkt akcijas, kuras ieķīlāt utt. Līdz šī gada beigām plānots šādā veidā pārņemt visas LG akcijas un triju gadu laikā ķīlu izpirkt šo ķīlu no bankas.

Akciju cenu pazemina trīskārtīgi

Vismaz teorētiski akciju atpirkšanas konstrukcija varētu darboties, ja akcijas izdodas atpirkt par daudz zemāku cenu, nekā ir to ķīlas vērtība. Uz šādu versiju velk piedāvājumds atpirkt par 3,35 eiro gabalā akcijas, kuru biržas cena svārstījusies ap 10 eiro gabalā:

Avots: Nasdaq Riga

Darījuma atļaušana vai neatļaušana tagad ir Latvijas Bankas kompetencē. Šādu funkciju centrālā banka ieguvusi, pārņemot Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. LG lūgums bankā iesniegts pagājušās nedēļas beigās un bankas atbilde iespējama ne agrāk par šīs nedēļas beigām (ticamāk, ka vēl vēlāk).

Visai rezervēti uz LG darbošanos raugās akciju elektroniskās tirdzniecības vietne “Nasdaq Riga”. Akciju atpirkšana nozīmē uzņēmuma aiziešanu no biržas, par ko biržai žēl.

Birža savā paziņojumā par LG pietikumu uz akciju atpirkšanu atzīmēja, ka 3,35 eiro ir būtiski zemāka cena, salīdzinot ar pēdējo cenu 6,88 eiro par LG akciju pirms to tirdzniecības apturēšanas 28. jūnijā. "Nasdaq Riga" valde pieņēma lēmumu pagājušo piektdien dzēst visus aktīvos uzdevumus LG akciju uzdevumu grāmatā, bet tirdzniecību ar šīm akcijām atjaunot. “Nasdaq Riga” informācijas sistēma rāda, ka vakardienas, 2. jūlija tirdzniecība sesijā 5 256 LG akcijas tirgotas 174 darījumos par 4 eiro gabalā. Ļaunas mēles teiktu, ka LG valdes locekļi tagad tirgojas ar akcijām savā starpā, nosakot akcijām mākslīgi zemu cenu, lai radītu iespaidu, ka LG piedāvājums tuvs akciju tirgus cenām.

Labi būt lielam akcionāram

Ja kāds no LG akciju atpirkšanas piedāvājuma cietīs, tad tie, kā jau parasti būs mazo akciju pakešu īpašnieki. Viņu īpatsvars akcionāru sastāvā ļoti mazs:

Avots: LG

2,77% akciju maz attiecībā pret akciju kopskaitu, taču šie nelielie procenti atbilst 1 105 230 akcijām no 39 900 000 akcijām kopā. Vadoties no LG akciju cenām publiskajā apgrozībā pagājušajā gadā, sīko akcionāru kopējā bagātība pārsniedza 10 miljonus eiro. LG piedāvā pārvērst reālā naudā tikai 1/3 daļu no akcionāru virtuālā kapitāla. Tā kārtējā pļauka ne tikai LG maziem akcionāriem, bet visiem ieguldītājiem pensiju fondos utt. To uzpūsta vērtība tāla no naudas daudzuma, kādu šie fondi var reāli atdot ieguldītājiem.

A. Kalvītim un viņa komandai bija jārēķinās ar lielajiem akcionāriem, kuru ietekme nav tikai balsu skaits akcionāru sapulcēs. A. Kalvīša darbošanās liecina, ka ar lielajiem akcionāriem viņš ir vienojies jeb norēķinājies, izmaksājot viņiem dividendes un viņiem pienākošos daļu no “Gaso” pārdošanas ieņēmumiem. “Neatkarīgā” to aprakstīja pagājušā gada 28. jūlijā, kā “Krievijas, Vācijas un Japānas investori sadala “Latvijas gāzes” naudas lādi”. Latvijas taisnā tiesa Ekonomiskās tiesas personā šo naudas dalīšanu apstiprināja šā gada 14. jūnijā.