«Sadzīvē mēs jēdzienu imunitāte saprotam vienkāršoti un par to atceramies galvenokārt saistībā ar elpceļu vīrusiem, kaut gan šis jēdziens ir daudz plašāks.
Imunitātes vārdam ir latīņu izcelsme, un tas nozīmē – brīvs no klaušām, atbrīvots no kaut kā obligāta,» skaidro ārsts Kaspars Ivanovs, SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs.
«Cilvēkam ir iedzimtā imunitāte, kuru mēs pārmantojam no abiem vecākiem, un tā ietver sevī arī kopējo aizsardzību, kas dota visai cilvēku sugai – pateicoties tai, mēs nesaslimstam, piemēram, ar kaut kādām suņu, briežu vai cūku slimībām. Ir arī iegūtā imunitāte, kas radusies dzīves laikā. Imūnsistēma saglabā atmiņā praktiski jebkuru slimības izraisītāju – vīrusu, baktēriju, sēnīti, kas nonāk organismā caur elpceļiem, gremošanas sistēmu vai citā veidā. Tie visi tiek notverti un vairāk vai mazāk uzveikti. Imūnsistēma kontrolē arī pašu organismu – seko, lai šūnas, kuras regulāri atjaunojas, būtu mūsu pašu šūnas bez izmaiņām. Parasti mēs uzskatām, ka imunitāte ir jāpaaugstina, bet ir arī citas situācijas, piemēram, ja veikta orgānu transplantācija vai cilvēks slimo ar autoimūnām slimībām jeb sistēmslimībām, kad imūnsistēma grauj paša organisma šūnas un šo imunitātes spēku vajag bremzēt.
Protams, ir arī dažādi ārēji faktori, kas var ietekmēt mūsu imunitātes robežas, līdz ar to ir vairākas lietas, ko var un vajag darīt, lai mēs maksimāli noturētu šo imunitātes robežu un pasargātu sevi no slimībām.»
Astotais – bioloģiski aktīvās vielas
«Bioloģiski aktīvas vielas var palīdzēt noturēt imunitātes robežas dažādās situācijās. Mēs esam atšķirīgi: dažādi ģērbjamies, lietojam dažādu uzturu, ikdienā mums ir dažāds kustību daudzums un iespējas nonākt kontaktā ar slimību izraisītājiem,» stāsta K. Ivanovs. «Izplatīta situācija: cilvēkam gadījies samērcēt kājas un apaukstēties, ir slikta pašsajūta, šķiet, ka sākas drebuļi. Vēl nekas traks nav noticis – organisms atbild uz šo ārējo temperatūras svārstību, lai atgrieztos savā normālajā stāvoklī, un bioloģiski aktīvās vielas tur var palīdzēt. Elpceļu vīrusiem patīk apstākļi, kad ir augsts gaisa mitrums un gaisa temperatūra turas ap 5–10 grādiem, kā arī vietas, kur uzturas daudz cilvēku. Ja vīruss ir spēcīgāks par mūsu organismu, varam saslimt. Līdz ar to bioloģiski aktīvo vielu lietošana, kaut vai tas pats C vitamīns un ehinācijas sula vai ekstrakts, organismam palīdz mobilizēties un noturēt aizsardzības robežas. Ir dažādi ārstniecības augi, minerālvielas un vitamīni, kuri ieteicami attiecīgos laika periodos, piemēram, gaidot ziemu vai gatavojoties pavasarim. Dažiem tie ieteicami arī vasarā, ja imunitātes robežas ir izjauktas pēc ilgām slimībām vai medikamentu lietošanas. Tas nenozīmē, ka, nākot rudenim, mēs visi tūlīt zaudējam imunitāti, tomēr daudz kas mainās – bieži vien uzturs, paradumi, dienas režīms, un tas viss var imunitāti ietekmēt. Dažām cilvēku grupām imunitāte ir vāja arī vasarā, bet daudziem tā saglabājas gana spēcīga jebkurā gadalaikā, un viņi neslimo. Jāņem vērā, ka mēs varam nonākt saskarē arī ar kādu jaunu vīrusu, kuru mūsu organisma aizsargspēki nepazīst, līdz ar to cilvēks saslimst, pat ja viņa imunitātes robežas ir normālas. No tādas situācijas nav pasargāts neviens. Ļoti bieži saaukstēšanos izraisa tās baktērijas, kas mums normāli ir visapkārt katru dienu. Katram cilvēkam vajadzētu prast izvēlēties brīdi, kad profilaktiski ārstējošās devās pievienot uzturam vitamīnus, minerālvielas, produktus ar ehinācijas sulu vai ekstraktu u.c. Sezona, kad šie vīrusi ir bieži sastopami, mums ir ļoti gara – pat vairāk nekā 250 dienu gadā. Nekādā ziņā bioloģiski aktīvās vielas nav jālieto visu šo laiku. Ir mērķtiecīgi jāizvērtē situācija, lai saprastu, kurā brīdī imunitātei visvairāk vajadzīgs atbalsts. Daudzi cilvēki saslimst ar elpceļu infekcijām arī ļoti siltā rudenī, jo tomēr notiek zināma apstākļu maiņa, nereti vienkārši pieaug iespēja šos vīrusus sastapt. Ja gadās saslimt, jāizvērtē savi simptomi un vajadzības gadījumā jādodas pie ārsta, bet ļoti daudzi cilvēki jūt, ka, parādoties pirmajām saaukstēšanās pazīmēm, viņi var atgriezt organismu normālās sliedēs ar bioloģiski aktīvo vielu palīdzību. Šajā ziņā katram cilvēkam ir sava pieredze un katrs pats vislabāk jūt, ko vajag.»
Raksts tapis sadarbībā ar SIA Silvanols
*
Septiņi pamatdarbi
• Ķermeņa higiēna ir viens no pamatnoteikumiem, lai maksimāli izvairītos no ārējiem faktoriem, kas var negatīvi iespaidot imunitāti. Šis noteikums nav mainījies tūkstošiem gadu. Ādas tīrība un elpceļu brīvība ir tas, kas visvairāk mūs var pasargāt un saglabāt šīs imunitātes robežas. Ļoti labas ir arī ūdens procedūras – peldēšanās, iešana pirtī, kur mēs atbrīvojamies no sārņu vielām. Tiesa, iet pirtī nav ieteicams katru dienu.
• Kustība ir otrs būtiskākais faktors, kas palīdz spēcināt imunitāti. Fiziskās aktivitātes jāizvēlas atbilstoši savai vecuma grupai un fiziskās sagatavotības līmenim, un tas ir iespējams jebkuram.
• Sabalansēts uzturs ir trešais nosacījums, ko vajadzētu ievērot. Katrs no mums gan šo jēdzienu saprot citādi, bet kopumā tas nozīmē ēst daudzveidīgi, nekrītot pārmērībās.
• Miegs arī ir svarīgs faktors, jo miegā mēs atpūšamies un atjaunojam spēkus. Ieteicamais gulētiešanas laiks ir ap 23.00, un pieaugušam cilvēkam vajadzētu gulēt 6–8 stundas atkarībā no tā, kāds ir katram nepieciešamais miega ilgums. Ir pierādīts arī, ka miegs pagarina dzīvi, uzlabo nākamās dienas darba kvalitāti.
• Atturēšanās no kaitīgiem ieradumiem arī nav mazsvarīga, taču gandrīz katram cilvēkam kāds no tiem piemīt vairāk vai mazāk izteiktā formā. Smēķēšana un bieža alkohola lietošana var jūtami mazināt imunitāti.
• Stresa menedžmentam arī ir liela ietekme uz imunitāti. Ir pierādīts, ka spriedze, satraukums un nervozitāte liek nevajadzīgi patērēt organisma aizsargresursus, līdz ar to imunitāte mazinās. Mēs nevaram izvairīties no katras stresa situācijas, bet jādomā, kā šo problēmu risināt ilgtermiņā.
• Vakcinēšanās ir efektīvs veids, kā organismam nodrošināt aizsargvielas, kas palīdz nesaslimt ar kādu infekcijas slimību, kuras mēdz būt arī visai smagas. Katrā valstī ir vakcinācijas kalendārs, bet pieejamas arī dažādas papildu iespējas. Nav jāizvirza mērķis vakcinēties pret visu iespējamo, bet vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu vai infektologu, vai konkrētam cilvēkam konkrētā situācijā ir vērts izmantot šīs papildu iespējas.