\\Māja

PADOMS: Plīsusi caurule. Kā iekļūt dzīvoklī saimnieka prombūtnē?

 
NEPATĪKAMI. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji nereti nokļūst ķīlnieku lomā, ja kādā citā privātīpašumā – dzīvoklī – notikusi avārija, bet tā īpašnieks vai nu neļauj iekļūt mājoklī, vai arī ir ilgstošā prombūtnē un nav ātri atrodams ©Lauris Vīksne/ F64 Photo Agency

Daudzdzīvokļu mājās pazīstama situācija – kādā dzīvoklī plīsusi ūdens caurule, saimnieku nav mājās, tāpēc ūdeni noslēdz visai mājai. Tā dēvētā lietuviešu projekta ēkās «centrālās caurules» atrodas kreisā spārna dzīvokļos. Kad ir bojājums kādā no kopīgajām caurulēm, avārijas dienesta darbinieki var remontēt tikai tad, kad iekļūst attiecīgajos dzīvokļos. Ne vienmēr tas uzreiz ir iespējams.

Ziņu aģentūra LETA informē, ka atsevišķu koalīcijas partiju deputāti rosinājuši Dzīvokļa īpašuma likumā noteikt, ka pēc dzīvokļu kopības lēmuma konkrētos apstākļos, piemēram, avārijas situācijā, pārvaldnieka speciālistiem, piesaistot policiju, būtu tiesības piespiedu kārtā iekļūt dzīvoklī, lai nodrošinātu mājas normālu funkcionēšanu. Tā kā atsevišķos gadījumos dzīvoklī var iekļūt tikai ar tiesas lēmumu, bet tiesāšanās ir ilga, izmaiņas likumā ļautu rīkoties nesalīdzināmi ātrāk.

Dzīvoklī netiek

Pirms dažiem gadiem vasarā kādas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji Rīgā, Buļļu ielā, nedēļu iztika bez aukstā ūdens. Vienā dzīvoklī esošo koplietošanas cauruļu avārijas dēļ ūdens padevi noslēdza visai mājai, jo «vainīgā» dzīvokļa īpašnieki bija izbraukuši uz vasarnīcu. Kamēr viņus atrada, kamēr viņi atbrauca…

Pagājušajā nedēļā Rīgā, kāda Tallinas ielas nama pagrabstāva dzīvoklī, plīsa karstā ūdens caurule. Dzīvokļa īpašniece dzīvo ārzemēs, uzticējusi to pārdot māklerei, atslēgas nevienam citam nav. Iedzīvotāji bezspēcībā noskatījās, kā verdošs ūdens palēnām applūdina koplietošanas telpas un tuvojas dzīvokļu durvīm. Māklere ieradās pēc pusotras stundas, un tas vēl ir ātri.

Aizstāvot savu priekšlikumu, Saeimas deputāts Jānis Dombrava minēja piemēru, kad Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, pretlikumīgi privatizētas apkures iekārtas telpas dēļ neesot bijis iespējams laikā mājai pieslēgt un atslēgt apkuri. Bet kādas mājas iedzīvotājiem, kuri dzīvo no 3. līdz 5. stāvam, esot grūtības tikt pie ūdens, jo 2. stāva dzīvoklī radušās problēmas ar ūdensvadu, bet šī dzīvokļa īpašnieks nepieļauj veikt remontu dzīvoklī.

Pienākums ir, bet…

Pašlaik Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu. Tādai iespējai vajadzētu būt, teiksim, lai pārbaudītu ūdens patēriņa skaitītājus.

Deputāti rosina noteikt, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par piespiedu iekļūšanu dzīvokļa īpašumā, ja dzīvokļa īpašnieks atkārtoti nepildīs iepriekš aprakstīto pienākumu vai dzīvojamā mājā būs izveidojusies avārijas situācija. Iekļūšana dzīvoklī ir tikai un vienīgi ārkārtas gadījums, to nevarētu izmantot sadzīviskās situācijās, kas būtiski nekaitē pārējiem dzīvokļu īpašniekiem.

Policijas uzraudzībā

Iesniegtā likumprojekta anotācijā solīts, ka grozījumi radīs drošu un tiesisku mehānismu, ar kuru tiktu nodrošināta piekļuve kopīpašumā esošajām daļām. Vienlaikus dzīvokļa īpašnieks, kura īpašumā piespiedu kārtā iekļūst, var būt drošs par personai piederošo kustamo mantu drošību, jo piespiedu iekļūšana īpašumā notiks Valsts policijas uzraudzībā. Tāpēc ir nepieciešams radīt tiesisko pamatu, lai noteiktu, kādas personas un kādā veidā ir tiesīgas iekļūt privātā īpašumā.

Kā pozitīvo ieguvumu likumprojekta iesniedzēji norāda, ka būtiski samazinātos tiesvedību skaits starp dzīvokļu īpašnieku kopību un dzīvokļu īpašniekiem, kuri ilgstoši atsakās izpildīt likumā minēto pienākumu.

Savukārt Ministru kabineta noteikumos būtu jāparedz stingri ierobežojumi atbildīgajām personām par to, ko tās drīkst darīt īpašumā, kā arī jāiekļauj priekšlikumi, kas aizsargās īpašnieku kustamo mantu un arī dzīvokļa īpašumu, un jānosaka kārtība, kas paredzētu sākotnēji laikus brīdināt un dot laiku brīvprātīgi nodrošināt piekļuvi īpašumam.

DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI

* Piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

* segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus;

* norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);

* maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;

* maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;

* saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;

* nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;

* pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus;

* ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus.

Avots: Dzīvokļa īpašuma likums, 10. pants